atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Izmisums
Elvora
Iesūtīts: 2010.12.06 18:00:14
Esmu cilvēks, kas ciešs no Veģetatīvās distonijas, un esmu nokļuvusi pie beigu punkta, kad tas mani ir novedis līdz izmisumam. Apzinos, ka jāiet pie psihologa, bet ņemot vērā finansiālos stāvokli, tas ir neiespējami. Bet šodien atskārtu, ja tā turpināsies, tad pazudināšu sevi pavisam, jo kopš man viņa ir es pati savu dzīvi sabeidzu - pagriežot domas atpakaļ un izvērtējot kā gājis kopš man viņa ir es esmu izdarījusi tādus secinājumus. Visam pozitīvajam ko aizsāku vai aizdomājos, nāk neviļus vienmēr negatīvas un nejaukas domas, kas visu noslauka savā ceļā, tā kā vēlos tam darīt galu, vēlos rast kādu draugu, kas ir pozitīvs un ar kuru var parunāt par emocionālām lietām. Un zinu ka ticīgi cilvēki ir ar lielu dvēselisku bagāžu, kas prot uzklausīt un gan dot vērtīgus padomus. Protams, man ir dzīvē tādi blakus, kas ir radi, bet šai momentā saprotu, ka vēlos cilvēku, kas ir draugs, kas zin tik daudz cik tam jāzina, jo tad tas ir objektīvāk, nekā tuvinieku teiktais, jo tie dažbrīd žēlo...
AutorsZiņas teksts
mnbvcx [81.198.251.189]
# Iesūtīts: 2010.12.06 19:46:32
Elvora lai jaunizveidota tēma parādītos kopējā listē, ir jāieraksta texts kā pirmais komentārs
vilks
# Iesūtīts: 2010.12.06 19:59:05
Elvora
jā, VĢ nav patīkama lieta, arī zinu vairākus cilvēkus, kuri ar to cīnās.


Vienkārši balss
# Iesūtīts: 2010.12.06 20:05:13
Elvora
Diez vai draugi tā uz pasūtījuma rodas.
Tev tomēr laikam ir vajadzīga medicīniskā palīdzība. Varbūt ir kādas pašpalīdzības grupas, kur viens otram var dot padomus vai atbalstīt?
armilo
# Iesūtīts: 2010.12.06 20:13:51
Elvora
tava kaite ir dziedināma
danar
# Iesūtīts: 2010.12.06 20:17:58
Elvora
Ka tev tas izpauzas,jo VD simptomi var ari noradit uz kadu citu slimibu.
rainars
# Iesūtīts: 2010.12.06 20:23:47
Elvora liekas tevi sagruzīs kā Ījabu , viņa draugi. Kāds spīdēs cits gribēs labāks būt. Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana no Jesus papēles. Dzirdi svaidītu vārdu , vārdu kas ir teikts Dieva spēkā, ne paštaisnībā no cilvēka kas pats izgājis no tāda stāvokļa Varenājā Dieva spēkā. Pieņem Jesus upuri , tas ir pilnīgs lai savās (Jesus ) brūcēs tapti dziedināta.
danar
# Iesūtīts: 2010.12.06 20:29:45
rainars
nu,tik traki jau nav..draugi ir vajadzigi.Dievam var lugt ari labus draugus...un tadi tek doti
Elvora
# Iesūtīts: 2010.12.06 20:35:09
Nu jā nepareizi noformulēju to domu par draugiem - tas bija vairāk domāts, ka domubiedrs vai kaut kā tā.... mediciniskā palīdzība jau tiek sniegta, ir tabletes kuras lietoju ikdiena un tad kad nāk virs;u panikas lēkme, bet neredzu tajā risinājumu, jo šodien vajākas ripas, bet rīt jau var nākties lietot stiprākas...
Par dziedināmu, nu nezinu es jau dzīvojos ar viņu trešo gadu, un viņa rīkojas kā grib... ir mēneši ka nav ne vēsts no viņas un tad bladāc un sveiki sēdi autobusā no punkta A uz punktu B un pekšņi vecā labā draudzene ir klāt... trakākais ka prāts apzinās, ka tā ir viņa un ka nav nekas traks, bet iekšējais ES pilnīgi ignorē veselo saprātu.... Izpausmes ir bailes no pārvietošanās sabiedriskajā transportā, atrasties vietās kur ir bijusi lēkme vienkārši eju tādām ar līkumu... un vēl bailes par sev tuvajiem.
Elvora
# Labojis Elvora: 2010.12.06 20:40:12
Jā man ir daži labi draugi, bet sakarā ar šo kaiti viņi kādreiz ar savu žēlošanu nodara man liekas vairāk slikta nekā laba, jo tad iestājas man arī pašas žēlošana, jo visi dzied pakaļ, kā papagaiļi un bieži vien to ko es vēlos dzirdēt, bet nevis sūro un skarbo patiesību... man vairāk rodas vajadzība pēc cilvēka, kas man skaidri un gaiši pasaka, ko domā bet nevis glauda pa spalvai... jo izjūtu ka manam VD tas patīk, jo tajos momentos tas pastiprinās.
danar
# Iesūtīts: 2010.12.06 20:43:21
Elvora
Ja,tad ir VD..visas sis izjutas ir man pazistamas..man ta sakas gadu pec dzemdibam.Tas del ari devos uz baznicu..jo neviens isti nevareja palidzet,es ari dzeru tabletes,bet tas mani darija apatisku..un tas mani biedeja vel vairakMan ar bija problema braukt autobusos,iet pari tiltiem,gajeju parejam,uztureties lielveikalos,stavet rindaas..vispar but pulii,edot..jebkur uznaca sis sajutas.Ir saukti ari atrie..bet neko jau palidzet nevar,jo visi raditaji it ka normali.
Ko es dariju...man bija lidz piezimju blocins un pildspalva...kad naca virsu..es rakstiju..gaju pa celu..rakstiju.autobusos rakstiju..kur vien vareju rakstiju.Tas bija ka lugsanas..izmisuma saucieni...Dievam,lai palidz.
armilo
# Iesūtīts: 2010.12.06 22:04:05
Elvora

Ja meklē draugu nelaimē, tad varu piedāvāt Tev savu draudzību laimē. Laimē, jo esmu no v-dist. brīvs jau astoto gadu. Šī slimība mani bija "izslēgusi" no dzīves vairāk kā 10 gadus. Pazīstu to kā raibu suni, un zinu, kas tam sunim nepatīk. Un danar arī zina. Tu, liekas, ka vēl nezini. Ja vēlies, varam sarakstīties privāti. Spied uz profila bildes, un sūti ziņu uz pastu.
skolniekss
# Labojis skolniekss: 2010.12.06 22:11:44
Elvora
Ir divas labas grāmatas "Līdzekis pret bailēm" un "Veģitatīvā distonija" man viena paziņa ar līdzīgām problēmām labi izteicās par šīm grāmatām. Bet ja ir iespējas mēģini meklēt un ar dakteu palīdzību saprast - varbūt ir kāds iemesls šīm bailēm.
danar
# Iesūtīts: 2010.12.06 22:20:18
Elvora
ja,man ar vari rakstit privati
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.12.06 23:43:36
var sākt ar mazumiņu, kad nāk virsū lēkme - rauj vaļā tēvreizi... ideāli ja ir blakus vēl kāds kas var līdzi lūgt
Grēciniece
# Iesūtīts: 2010.12.08 20:20:59
Elvora
Man nav īpaši liela pieredze ar VD, vien tas, ka pēc divām ilgstošām epizodēm pērngan un šogad to atklāja manam 12-gadīgajam bērnam. Nezinu, vai Tev tas ko dos, atļaujos vien līdzdalīt. Tev ir cits stāsts, tas, ko varu, - vien pateikt, ka šī lieta ir arī citiem, bet dzīve turpinās un pie tam ļoti kvalitatīva! Un ir izeja no tā apburtā loka!
Pavisam īsi - pērngad bērnam VD izpaudās kā ikdienas t 37.5, šogad t bija 8 nedēļas (tad pārstāju mērīt) un pamatā 37.6 un vairāk. Izstaigājām visādus ārstus, jo viņš reāli slikti jutās, reāli slikti izskatījās, jo tālāk, jo vispār kājas knapi vilka. Lieki teikt, ka par spīti pūlēm saglabāt mieru un paļāvību, sāku drusku panikot. Par viņu diendienā lūdzos es, mani tuvākie, mans Mācītājs, draugi un visbeidzot, kad negāja nekādā jēgā, to lūdzu iekļaut arī savas draudzes ikdienas lūgšanās - primāri jau, lai noskaidrotu diagnozi. Laikā, kad medicīniski neko neatrada, satiku (paldies Dievam!) vienu dzīves un medicīniski gudru dakteri ar lielu pieredzi, kas pateica par VD. Mūsu gadījums bija tas (un, iespējams, Tev ir pilnīgi savādāk), ka atviegloti nopūtos un nu ar ārsta legālu ziņu darīju to, ko intuitīvi bijusi jutusi visu laiku, tikai izšaubījos, - proti, pārstāju likties zinis. Nekādas t mērīšanas, nekādas iedziļināšanās- "Kā tu šodien jūties? Vai neesi noguris?", nekādas "ņuņņāšanās", nekādas ļaušanās žēlošanai, nekādu bažīgu paslepenu skatu uz viņa pusi. Bērns uz ārsta teikto noreaģēja ar lielu t, ko bez manas ziņas izmērīja, pēc tam bērnam pāris nedēļas bija "agonija" ar periodiskām "lēkmēm" alkās pēc dzīvesveida, kurā VD bija viņu ievilkusi. Nu jau tas ir noiets etaps un dzīve turpinās absolūti normāli. Tomēr kādu laiku došu tabletes, ko gudrais ārsts ieteica - tām nav blaknes, tās noņem lieko emocionālo spriedzi, bet nerada miegainību utt. - noofen. (Zinu kādu tuvu ģimenes draugu, kristieti, kas ar šo diagnozi zāles dzer regulāri, jo savādāk nevar)
Savā baznīcā bērns saņēma arī eļļas svaidīšanu.

Kā mamma un kā kristiete par savu situāciju varu teikt vienu - es negribu par VD neko lasīt, neko pētīt, negribu meklēt iemeslus, kāpēc bērnam tas aktivizējas. Miers, viss, vispār neliekos par to ne zinis kā praktiski, tā savā prātā un sirdī. Lai gan domāju par VD garīgajiem aspektiem un izpausmēm, bet tas jau ir globālāk.
Tev ir savādākas izpausmes un droši vien nevari rīkoties pēc mana scenārija (žēl, jo tas reāli palīdzēja!). Droši vien būtu derīgi atrast labu ārstu, kas netendētos uz sevis žēlošanu, bet objektīvi novērtētu situāciju un zinātu, kam jāpievērš uzmanība, no kā jāuzmanās, ko darīt un ko nedarīt.
Man, protams, šai laikā lūgšana bija neatņemama pavadone, bez tās vispār vairs nevarēja izturēt! Tas patiesībā bija vienīgais spēka un mierinājuma avots, jo spriedze bija briesmīga.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 29 , pavisam kopa bijuši: 35747