atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Latvijas Izglītības sistēma
Mulders
Iesūtīts: 2007.09.06 12:59:57
Kādas ir jūsu domas par LV izglītības sistēmu un varbūt par Rietumu Civilizācijas izglītības sistēmu vispār, ja vien var to tā izdalīt?
Kas jūsuprāt būtu jāmaina, jālabo, jāievieš vai jāizmet? Kāpēc?
<< . 1 . 2 . 3 .
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:02:00
KarotesNav, vēl viena problēma... afigennijs informācijas apjoms. Kā tai anekdotē, mūsu bērniem vairāk jāmācās vienmēr, jo kaut vai Vēsture viņiem ir garāka!
Paceļas jautājums, kā saspiest milzīgo daudzumu mazā apjomā.
Skaidrs, ka nepietiek tikai ar vienu vienīgu teoriju, vajag, kā Ctulhu saka, aptaustāmus experimentus. Bet jebkurš šāds aptaustījums ir tikai spec gadījums teorijā. Visas reliģijas aplūkot neizdosies (galu galā pati teoloģija vien prasa akdēmisksu 4us gadus ko studēt), abstraktu "hiper-reliģiju" radīt ir bezjēdzīgi, ja nedod kaut vienu pataustīt īstenībā! Un tā ar visu... kā meklēt balansu starp teorij un laboratorijas darbiem?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:08:24
> Mulders
Informācijas apjomu saspiež - konspektējot, saīsinot, izvelkot svarīgāko. Tā teikt, katra tēma ir jāvar paskaidrot vecmāmiņai.

Laboratorijas darbi reliģiju gadījumā būs apgrūtināti. Taču ir jāsniedz pilna informācija, dažādos līmeņos, no "vecmāmiņas" līdz "akadēmiķim". Ko pataustīt tuvāk, pašam jāizlemj, apzinīgā vecumā.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:11:05
Laboratorijas darbs reliģijā noteikti būtu piedalīšanās kādā būtiskā reliģiskā tipiskā ceremonijā. Dievkalpojumā, piemēram, vai, ja uzsvars uz sociālo darbu - tad zupas virtuvē, vai vēgetārajā ēdnīcā, varbūt aiziet kaimiņu skolā uzspridzināt kaut ko (jox)
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:35:19
Caur HP (vai Z. Vernu, vai Velsu utt.) vinji iemaaciisies lasiit, koncentreeties, notureet uzmaniibu, tad vinjiem var likt padomaat, ko vinji dariitu vienaa vai otraa situacijaa, viena vai otra varonja vietaa, kaapeec. Tad vinji iemaaciisies analizeet, veerteet, modeleet.
Vot vot. ZF un arī piedzīvojumu/detektīvu žanra literatūra palīdz attīstīt loģiku, kuru Tu klasiskajā literatūrā a ļa Puškins diez ko neatradīsi - tur ir citas prioritātes (mākslinieciskā izteiksme?).
Bet HP lasot nevar padomāt par Puškina tēmām!
Var jau lasīt abas, šamējās viena otrai netraucē.
Lūk, un tā pati Literatūra un Vēsture dod aptaustīt laika garu, sajust emocijas, kuras tu nesajūti ikdienā... just līdzi cilvēkiem, tb māca tevi JUST! Bet Just jau ir tas pats kas aptaustīt!
Nav teikts. Ir emocionāli truli cilvēki, kuri vienkārši nejūt. Nu vot neaizķer viņus dzeja, māksla, skaistais (kā man viens paziņa teica - `skaistums - tas ir 16 cilindru motors darbībā` ©).
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:45:31
Ctulhu, atkal... tu izej no tēzes ka tu zini VISU un kas svarīgāk, zini un spēj kontrolēt jebkuras SB darbību un operāciju zonu!
Tu pat nevari kontrolēt sava bērna operāciju zonu, tad ko darīt, ja existē tādi SB, kurus tu pat neesi redzējis, bet kas var kontrolēt tevi kā mazu ezi... ij dara to saviem subjektīviem neētiskajiem mērķiem?
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:47:17
plūkojot kādu pasaules uzskatu, teoriju, vai vajadzētu aplūkot arī konkurējošās teorijas (tās kuras noliedz vai mēģina atspēkot jūsu mācīto) un jāparāda tavas teorijas argumenti pret šīs konkurentteorijas pretargumentiem?
Piemērs šodienas fizikas izpratnē būtu dažādās kvantu gravitācijas hipotēzes!

Traks vai, kvantu fizika tak vispār ir augstskolas (pie kam - FIZIKAS fakultātes) līmenis. Skolnieks neiebrauks.
Visu laikmetu dzejnieki var dzejot par to pašu mūžam nemainīgo saulrietu, taču no dižāko dzejas būs lielāks estētiskais baudījums.
Viņš var būt un var nebūt. Ja cilvēks to vnk neuztver...
Visas reliģijas aplūkot neizdosies (galu galā pati teoloģija vien prasa akdēmisksu 4us gadus ko studēt), abstraktu "hiper-reliģiju" radīt ir bezjēdzīgi, ja nedod kaut vienu pataustīt īstenībā!
A par ko ne? Vajag jau tikai IESKATU, nevis akadēmiskas VISU reliģiju studijas.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:50:53
> Sheksna
Viņš var būt un var nebūt. Ja cilvēks to vnk neuztver
Taču potenciālās iespējas vienam ir lielākas. Nevar taču salīdzināt "gavriļiādas" ar Ojāru Vācieti.
Ja cilvēks neuztver, tad neko - var izteikt viņam līdzjūtību, ka daudz ko palaiž garām. Apmēram kā daltoniķim.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:52:07
> Ctulhu
Nu, kāpēc uzreiz haoss? Cūku kūtī vai eksperimentālajā laboratorijā ir kārtība, līdz pat dzīvnieka nāves brīdim.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:10:35
PS - kas taas gavriliaadas taadas ir?
Dzejolīši, kurus rakstīja dzejnieks-pašdarbnieks romānā `Zelta teļš`. Tipiska gavriliāde bija šāda:

`Gavrila bija sētnieks brašs,
Gavrila ielas slaucīja`.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:15:04
> Ctulhu
Varētu būt, ka pamatā kontrolē viena. Taču daudzviet mitoloģijās parādās ĻaunāBūtne, kas diezgan sekmīgi mēģina visu sabojāt.
Vai Olimpa dievi - ķildojās savā starpā, taču cilvēki kaut kā dzīvo.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:24:07
Varētu būt, ka pamatā kontrolē viena. Taču daudzviet mitoloģijās parādās ĻaunāBūtne, kas diezgan sekmīgi mēģina visu sabojāt.
Ja pamatā kontrolē VIENA, un ja mēs pieņemam, ka tā ir tā labā, tad kā izskaidrot cilvēkā esošo `grēku`?
var jau buut, ka , piemeerma, anuunnaku armijas/kosmiskaas flotes vadiitaaji kasaas ar ruupniecisko koncernu iipasiniekiem
Tik kādā sakarā te cilvēks un cīņa par viņa `dvēseli`?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:45:42
> Sheksna
Ja pamatā kontrolē VIENA, un ja mēs pieņemam, ka tā ir tā labā, tad kā izskaidrot cilvēkā esošo `grēku`?

Izvēles brīvība.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.09.07 15:20:38
> Ctulhu
Dievs apzinās visas savas rīcības sekas visos variantos, visus gājienus uz priekšu. Tāpēc viņš neizvēlēsies "būt grēcīgs".
Tas ir līdzīgi kā mums ir brīvība izvēlēties izlēkt pa logu no 10. stāva.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.09.07 15:24:14
>ABE- dievam arii ir izveeles briiviiba. taatad dievs arii var buut greeciigs.

Nepareizi!
Tas ka es nevaru izvēlēties lidot savicinot rokas, nenozīmē, ka mana griba ir ierobežota! Nejauc brīvo gribu ar objektīvām limitācijām.
Dievs nevar grēkot, jo grēka definīcija izriet no Dieva gribas/darbība! Tb viss ko grib Dievs nav grēks pēc definīcijas. Un viss ko Dievs negrib ir grēks pēc definīcijas! Tā ir grēka definīcija - Darīt/Domāt/Runāt to, kas ir pretrunā Dieva gribai!
Un loģiski, ka Dievs nevar domāt/darīt/runāt pretrunā pats savai gribai!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.07 16:40:49
Ctulhu, tas tā gadījumā, ja mūsu reliģijai nav nekāda sakara ar patiesību. Bet ja IR, tad grēks ir objektīvs realitātes ignorējums ar attiecīgajām sekām.
Kā jau teicu - ignorēt ilūziju nav bīstami - bīstami ir ignorēt realitāti!
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2007.09.07 16:54:55
> Mulders
Tak problēma ir, kā noteikt pareizo realitāti!

Tev būtu jāsavāc kādu bariņu dažādi pārliecinātos, ticīgos un citādi ticīgos, agnostiķus, ateistus utt, utt. jāuzdod jautājums "Kuram ir pareizā realitāte?" Un šeit, atkarībā no atbildes, vairs nav tā, ka tikai "kristieši/ateisti". Jāņem vērā visi iespējamie varianti. Tas ir, jāapskata matrica "visi pret visiem", jāuzdod jautājumi: "Kas notiks, ja es ticu X, bet taisnība izrādījās Y?", liekot X un Y vietā kristietība, islāms, ateisms, budisms, scientoloģija, hinduisms, ..., neaizmirstam ka daudziem no šiem ir variācijas.

Līdz ar to tava likme uz kristietību samazina vērtību.
Atkal velk uz loterijas pusi...
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.09.07 23:48:18
Te laikam būtu vieta runāt par kultūras paradigmām. Par to ļoti labi raksta A. Rubenis. Mēs te dzīvojam kaut kādā visai noteiktā kultūras paradigmā un patīk vai nē, tā ir balstīta kristietībā. Pat tad, ja mēs mēģināsim izglītības sistēmu veidot bezkristīgu, tā mūsu valstī tomēr būs bāzēta kritietībā kaut vai tādā ziņā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība (tas nu ir skaidrs kristietības pienesums pasaules sabiedrībā), dzīvības neaizskaramība, galu galā arī tik nodrāzts jēdziens kā cilvēku tiesības. Monogāmija kā ģimenes pamats arī nāk un tiek uzturēts kristietībā.

Faktiski tas, ko te daži mēģina uztiept nav nekas cits kā anarhisms. Tas vienkārši nav iespējams. Ikvienā sabiedrībā būs kaut kāds valdošais strāvojums un tam blakus dažādi nelieli novirzieni. Starp citu, šādu novirzienu, to skaitā arī ateisma pastāvēšana ir kristietibas tolerances rezultāts lielā mērā: Jāzus mācīja, lai gan zāle, gan nezāle aug līdz pļaujamam laikam. Vai jūs varat nosaukt kādu islama valsti, kurā ir tolerance pret kristietību? Savukārt austrumu zemes piedzīvoja attīstību, vismaz savā ekonomiskajā un lielā mērā arī kulturālajā domāšanā atraujoties no budisma un tā paveidiem. Paradoksālā kārtā Japāna un arī Ķīna tagad milzu tempos apgūst rietumu kristietības ietekmē izveidojušos kultūru. Es mazlkiet atkal par savu lauciņu - Japāna ir viens no lielākajiem ērģeļu pircējiem daudziem ērģelbūvētājiem un tur būvē stipri vien lielus un dārgus instrumentus, konkursos visur laurus plūc ķīnieši un korejieši. Tās ir tādas interesantas lietas. Tā kā izglītības sistēmu nevar veidot, atsakoties no kādas konkrētas kultūras paradigmas, tad būs vienkārši strauja degradācija.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.09.09 19:26:39
KarotesNav, nav jau skaidrs uz kaa baazes saliidzinaat. Taa ir viena no epistimologijas probleemaam, ka paradigmas savaa starpaa nav iespeejams saliidzinaat principaa.
Jo pati saliidzinaashana notiek kaadas paradigmas kontextā/ietvaros.
Drīzāk jau būtu tā, ka pieņem paradigmu kā pareizu un paskatās kādu bildi šamā rāda uz pasauli skatoties uz cilvēku uz attiecībām uz sabiedrību etc. un tad salīdzināt vai tā ir, vai nav!
<< . 1 . 2 . 3 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 97 , pavisam kopa bijuši: 33960