Zaurs 
|
Iesūtīts:
2007.09.04 21:39:15
Visu, kas neattiecas uz tēmu - lūdzu šeit. |
|
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:29:20
Zini, es ticu ka cilvēku radīja un nebija pārejas no vienas sugas uz citu un Tu nevari apgalvot, ka tā tas nebija, iekams nevari zinātniski to pamatot.
Sugu mainība laikā ir zinātniski pierādīta - ar to tak viss arī sākās. Tieši ar Darvinu un krustknābju žubītēm 
Par cik Darvina teorija ir nesalīdzināmi jaunāka par kreacionismu, tad ne man kas jāpierāda, bet gan Tev.
Lūdzu: fosilijas, mutācijas, dzīvības formu taksonomija un formu radniecība. Aristotelis, pirms Kristus.
Kad būsi to iztrūkstošo "ķēdes" posmu atradis, tad apsolu mainīt savus uzskatus par RADĪŠANU, bet līdz tam Tavas teorijas par sugu pāreju no vienas citā, uzskatīšu par psihiski neadekvāta cilvēka murgiem
Nodefinē iztrūkstošo posmu.
Arheoloģijā, Vēsturē, Kirminālistikā, Kriptogrāfijā, IT industrijā fenomena saprātīgs izskaidrojums IR izskaidrojums, pie kura "Case Closed". Jāpagaida, kad arī pārējās zinātnes pieņems Apziņu un Saprātu kā pietiekamu izskaidrojumu fenomenam.
ID teorija apstājās pie jautājuma `kā radās autors`... |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:31:52
Ctulhu, ok, palaidu garām ka runa iet par Kreacionismu!
Dizainers ir ierobežots pat sar sevi! Tb viņš vienīgais sev ir ierobežojošais faktors, ja šim prispičit. Jautājums - kā viņš radās - ir tik pat bezjēdzīgs, kā jautājums par double-slice experimentu, pa kuru šķirbu izlido elektrons? Tb pastāv dabā jautājumi, kuri ir bezjēdzīgi paši par sevi! Bet vēl vairāk ID joprojām NEKO nerunā par Inteliģentā Aģenta dabu, nedz vai viņš ierobežots, nedz viņa izcelšanos... un tas ir tamdēļ, ka mums nav pieejasm (vismaz pagaidāM) nepastarpināts šī Intelekta novērojums. Viss kas mums ir dots, Intelektuālās darbības rezultāts... fenomens, kas labāk skaidrojas no Intelekta viedokļa nekā no RM+NS viedokļa. Naivi ir cerēt, ka ID būs jauna "unifying theory of everything" bioloģijā! Nebūs tā!
Tu visu laiku pats putro ID ar Kreacionismu, kurš savā hipotēzē ietver Aģenta Dabu un ir partikulārs Genesis interpretācija. ID aplūko no Intelekta tikai tik, cik tas aiz sevis atstāj pēdas.
Labs piemērs ir SETI projekts. Tas pētī konkrētu aspektu, un ja pieņem, ka šie uztvertu kādu signālu, tas diez vai pateiktu dajebko par intelekta dabu... tas var būt sākot no organizētiem mislikiem un beidzot ar sarežģītu pulsāru, zvaigžņu un gāzes mākoņu sistēmu, kas kaut kā saprātīga ir... nekas no signāla (ja tas piemēram būtu pirmskaitļu rinda kā filmā Kontakts) neko nepateiktu par šī Intelekta dabu kur nu vēl dajebko par viņa Originu!
Tu savukārt gribi atmest teoriju tikai tamdēļ, ka tā nespēj atbildēt uz visiem jautājumiem, kuri tevi interesē, pietam teorija explicitly pasaka, ka viņa uz to nedz spēj šobrīd nedz taisās atbildēt.
Protams, ikvienai hipotēzei ir kaut kādas filosofiskas implikācijas. Tā arī Big Bang teoriju sākumā zinātnieki atmest gribēja bāzējoties uz filosofiskām implikācijām, nevis uz novērojamiem datiem vai kļūdām datu interpretācijā! Un po, ka šo hipotēzi izvirzīja Katoļu priesteris, svarīgi ir dati un naturālās implikācijas, ko šī toerija paredz. Ar to pietiek, lai teorija būtu leģitīma, ja tā a) Izskaidro datus b) Paredz fenomenus un tos apstiprina novērojumi atkārtoti! |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:35:40
Kreacionisms ir nevis teorija bet pasaka. Jo nav datu/pienjeemumu/teorijas par mehanismu. Kaa radiija? Kaadas metodes, uz ko taas baazeejas? Kur atkaartojamiiba? No kaa sastaav dievs?
Ctulhu
Kā jau teicu- doti savas "pilnīgās" teorijas jēl kādu pamatojumu, kas nebūs balsīti uz pieņēmumiem un bazārs var par šo tēmu turpināties, bet patreiz tikai tukšu runā... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:40:34
Sheksna,
Sugu mainība laikā ir zinātniski pierādīta - ar to tak viss arī sākās. Tieši ar Darvinu un krustknābju žubītēm
----
Tā ir selekcija! Esošu mehānismu "tūnings".
Sistēmas detaļu mainība nav tas pats kas pašas sistēmas shēmas mainība! Laigan šitais laikam ir tas, ko Darvinistiski domājošam cilvēkam nekad neieborēt...
Runa iet par pašas sistēmas rašanos tur kur tās iepriekš nav! Nereducējami komplexo sistēmu rašanās, un vēl vairāk, nereducējamo sistēmu salikšanas instrukciju rašanās DNSā! Kurš bij pirmais, vai instrukcija vai pati sistēma?
----
Jebkurš selekcionārs pateiks, ka var to suni izķēzīt dajebkā, tak jaunas principālas lietas, kas sunim nav bijušas nevienā tā attīstības fāzē, nevar radīt pat vadīta cilvēku selekcija!
----
PAT cilvēku radītas evolucionārās sistēmas, Tierra un Avida pierāda, ka tās ir "close-ended" evolucionāras sistēmas... sasniedzot konkrētu robežu tās ieciklējas.
----
Darvinisti nespēj apjēgt, ka tas, ko viņi apgalvo RM+NS nav tas pats kas ir Selekcija.
Pirmais nozīmē DNS ķēdē radīt jaunu sistēmu assembly funkciju aprakstu tur kur tas nav bijis. Ja viss iepriekšējais DNS ir instrukcijas kā uzbūvēt māju, tad tu vari izstiepties, kāmēr nepierakstīsi klāt jaunu instrukciju kā celt garāžu, garāža neradīsies.
Tomēr sākotnējās instrukcijās var notikt mutācijas, ka mēs iegūstam māju ar plakanu vai līku jumtu, ar lieliem vai maziem logiem, varbuut pat ar 2-4 durvīm etc... Bet ja instrukcijās nav aprakstīts kā radīt elektrosistēmu, tad tā neradīsies no kādas citas sistēmas apraksta, jo jebkursh IT specis zin, ka vienā informācijas lentas garumā var ierakstīt ierobežotu informācijas daudzumu. Ja gribi ierakstīt vēl kaut ko, tad vai nu lenta ir jāpagarina, vai vecie dati ir jādzēš.
Paši tak zināt, kad infa uz diska paliek maz, jūs darāt vienu no 3 lietām
1. Arhivējat (un tam ir robeža tīri matemātiski arī nevar bezgalīgi)
2. Dzēšat nevajadzīgu infu ārā, bet tas nozīmē šīs infas zaudēšanu un tā vairs nespēlē lomu tālākā darbībā
3. Paplašināt Disku - piepērkat jaunu!
Savukārt ja jums nepatīk Windows izskts, jūs ejat un uztūnejat propertijas... pat līdz tādam līmenim, ka jūsu draugs, kas lieto defaultos settingus var iedomāties, ka jūs esat nopircis jaunu packeti, kas advancē Windows par būtiski jaunu Windows sugu! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:41:27
>Redzi, mums ir nepilniigas teorijas, kas daudzus, bet ne visus
>jautaajumus izskaidro.
Un ir pretrunā citām teorijām, kas tiek uzskatītas par visai pilnīgām! Te runa ir par matemātiku un IT! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 13:53:02
Ctulhu, skaista hipotēze. Kad tāda sistēma radīs pirmo pašorganizējošo molekulu laboratorijā, tad runāsim! Līdz tam atļaušos tavu fantāziju un iztēli neņemt par datiem. Datus dod... hardcore novērojumus... nevis parādi man leduspuķi, papardi un tad paziņo... tas ir viens un tas pats process... Parādi! Neticu! |
Sheksna |
# Labojis Sheksna: 2007.09.07 13:55:04
Tā ir selekcija! Esošu mehānismu "tūnings".
Nop. Jaunu sugu rašanās (atceries sugas definīciju - tās nejaucas, t.i. nedod fertilus pēcnācējus). Tūninga gadījumā nerastos sugas.
Nereducējami komplexo sistēmu rašanās, un vēl vairāk, nereducējamo sistēmu salikšanas instrukciju rašanās DNSā! Kurš bij pirmais, vai instrukcija vai pati sistēma?
Acīmredzot - sistēma.
Bet ja instrukcijās nav aprakstīts kā radīt elektrosistēmu, tad tā neradīsies no kādas citas sistēmas apraksta, jo jebkursh IT specis zin, ka vienā informācijas lentas garumā var ierakstīt ierobežotu informācijas daudzumu. Ja gribi ierakstīt vēl kaut ko, tad vai nu lenta ir jāpagarina, vai vecie dati ir jādzēš.
Paši tak zināt, kad infa uz diska paliek maz, jūs darāt vienu no 3 lietām
1. Arhivējat (un tam ir robeža tīri matemātiski arī nevar bezgalīgi)
2. Dzēšat nevajadzīgu infu ārā, bet tas nozīmē šīs infas zaudēšanu un tā vairs nespēlē lomu tālākā darbībā
3. Paplašināt Disku - piepērkat jaunu!
Dzēšas (neveiksmīgo mutāciju rezultāti izmirst).
Kad tāda sistēma radīs pirmo pašorganizējošo molekulu laboratorijā, tad runāsim!
Eksperimentu teorijas pamati... |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:22:17
PS Nu un es ar taadaam pasaam tiesiibaam varu paprasiit `dizainera` aprakstu. Citaadi arii juuseejaa ir tikai versija
Tak mēs jau regulāri pieprasām Dizainera aprakstu. Rezultāts - nekāds... |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.09.07 14:28:21
Ctulhu, bet tev vajadzētu pierādīt, ka informācijas pieaugums ir bezgalīgs.
Ja es rakstu burtiņus, tad informācijas pieaugums ir logaritmisks. Tobiš kristālā informācija uzkāpj līdz kādam jēdzīgam līmenim un tad arī nekas vairāk nerodas.
Jeb citiem vārdiem... kristāla aprakstošais algoritms arī nosaka informācijas daudzumu šaj`struktūrā.
Tobiš formula, kas reprezentē šo struktūru ir struktūras informācijas mērs.
Piemēram informāciju kas ir bezgalīgā ABABABABABABABAB virknē var uzrāsktīt ar formulu "Atkārtot AB bezgalīgi" jeb īsāk (AB)* Tas ir ar 5iem simboliem. Baitos tas būtu kādi 40 biti!
To spēj radīt naturāli procesi, tādus īsus informācijas elementus!
Taču uzrakstīt formulu, kas spēj ģenerēt šo manu postu nevar... Šī formula sanāks visticamāk garāka par šo postu, tas nozīmē, ka posts pats par sevi jau IR šī formula un ir pats savas informācijas mērs. Šajā postā ir daudz vairāk informācijas bitos nekā (AB)* virknītē.
Un gan prakse, gan teorija saka, ka naturāli procesi nespēj radīt šādas informācijas virknītes kā šis posts ar kādu semantisko jēgu. Jo visumam vienkārši nepietiek varbūtības resursu!
Ja visums ir akls bez plānošanas un "gribas" process, tad jebkura stāvokļa esamība ir vienādi varbūtiska kā cita stāvokļa esamība. Lai sakārtotu aminoskābes pareizā secībā, kas būtu derīga tādu proteīnu sintēzei, kas spēj funkcinēt, vajag panākt lai Visums kā mašīna ieņem sekvenciāli noteiktus stāvokļus. Tobiš visuma stāvokļu pārejai ir jāatbilst šai nākotnes funkcijai, kuru vajag ievieot proteīnā!
Tā kā nav nekāda ārējā plāna Visumam pēc kura vadīties, tad pāreja no viena stāvokļa uz otru paliek tikai RND process, tobiš čistā varbūtību teorija!
Bet Visumam, lai uzsintezētu visprimitīvāko proteīnu komplektu kas vajadzīgs visprimitīvākās šūnas fukcionēšanai būtu bez kļūdām jāieņem sekvenciāli milzīgs skaits stāvokļu. Tobiš visumam ar šo "RANDOM" stāvokļu maiņu ir jānospiež tūkstošiem pareizie taustiņi, lai salīmētu proteīnu uz RND.
Nu un tur... sorry... visums nav tik vecs, lai to paspētu
Tu kā ķīmiķis ļoti labi zini!
1) Vai proteīnus var sintezēt paļaujoties tikai vienīgi uz aminoskābju dabīgajām ķīmiskajām saitēm? Tobiš sametot pareizā secībā aminoskābes ūdenī, dabūt vēlamo proteīnu?
2) Pie katras no aminoskābēm var pielīmēties galīgs skaits citu aminoskābju... ja mēs skatamies sekvenciāli, tad ja pieņem ka pie aminoskābes A var pielīmēties B,C,D bet tikai B der mūsu nākotnes proteīnam, tad mums ir 1/3 varbūtība, ka aiz A dabūsim B.
Bet ja pie B var pielīmēties A,C,F,E,I, ebt mūs apmierina tikai F vai E tad mums jau varbūtība ir 1/3 * 2/5 = 2/15 (un tas ir tikai 3ais aminoskābes sekvence)
Prikiņ, ja tas būtu 100 aminoskābju garumā!
Pat ja iedomājamies, ka existē tikai divas aminoskābes 0 un 1, tad pareizo proteīnu ar garumu 100 tu iegūsi ar varbūtību 1/2^100
Un tas ir LAUZY 100 aminoskābju proteīns, pasaulē kur existē tikai divas aminoskābes! Pat tādā visumā visums nepaspēs ieņemt pēc kārtas šos 100 stāvokļuis darbojoties tikai ar RND |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:37:54
Ctulhu, nu nepieaug... pieaug logaritmiski!
Ja es pie AB AB pielikshu vēl AB, tad tu neiegūsti infu par 1/3 vairāk!
Jo lai proteīns darbotos, visai informācijai jābūt šajā proteīna kontextā.
Tb 3 aminoskābes nav nekāds proteīns funkcionējošs, tev vajag 100 aminoskābes, lai iegūtu tikai VIENU proteīnu, kas nu nekādīgi vēl nav pietiekams funkconējošai šūnai!
Tobiš, lai informācija vairotos, tai jābūt vienā valodā. Nevari tu apvienot informāciju kas ir kristālā ar informāciju kas ir tuksneša smiltīs...
Bioloģiskā sistēmā tev vajag tādu struktūru, kas kodē proteīnus funkcioonālus... sākot no elementāriem ķieģeļiem no kā sastāv šūnu mehānsikās daļas, jeb skelets un beidzot ar enzīmiem un visādiem transporta, signalu u.c. proteīniem, kas pareizā vietā, laikā un ņemot vērā visas šūnas kontextu, spēj darīt savu darbu!
Nevari tu uz random plānot laktu un āmuru atsevišķi, ir jābūt kaut kam, kas pasaka, ka āmurs un lakta sader kopā. Tu nevari plānot atsevišķi virzuli un kloķi un klani, tev vajag sistēmu, kurā tie visi 3 sader kopā un ir instrukcijas, kas to spēj salīmēt, tb jābūt zināšanām par visu kloķa klaņa mehānismu, lai to uzbūvētu no atsevišķiem proteīniem, kur katrs ir konkrētā formā, lai veiktu konkrētas funkcijas, bet forma un šīs funkcijas ir tieši atkarīgas no aminoskābju vikrnītes!
Nu vot es neesmu ķīmiķis, tu esi!
Vai zinātnieki prot sintezēt proteīnus izmantojot tikai aminoskābju molekulu pievilkšanās spēkus? Es to nezinu, tamdēļ jautāju, vai ir jau mums tādas tehnoloģijas? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.09.07 14:39:21
Par aminoskaabeem - Mulder atkal nenjem veeraa sadarbiibas speekus un to izraisiito selekciju. Ja `kaartosanaas` buutu tiiri haotiska, tad Mulderam buutu taisniiba un vajadzeetu vairaak laika, nekaa Visums eksistee. Bet Mulders aizmirst, ka katrai aminoskaabes molekulai ir sava elektromegnetiskaa - ( polarizacijas, H-saisju, Vadervalsa speeku) apkaartne un selektiiva reageetspeeja. Taatad katra aminoskaabe organizee telpu ap sevi. Aminoskaabiju virkne - peptiids to organizee jau selektiivaak. Utt.
---
Tieši par to es runājU!
Tātad vai Aminoskābe sev blakus var "pielīmēt" tikai VIENU VIENĪGU citu aminoskābi, jeb galīgu skaitu patvaļīgu aminoskābju!
Tb ja es tev iedošu aminoskābi, vai tu man pateiksi kāda būs nākamā? Jeb existē vairākas variācijas? Līdzko existē kaut vai 2(!!!) tu esi sprukās!
---
Tā ir valodas gramatika... Tb pēc šitāda burta drīzāk sekos tāds būrts, bet šitāds burts nesekos nekad!
Angliski piemēram, pēc Q vienmēr seko U un nekad neviens cits, taču pēc U var sekot ierobežots skaits citu, izņemot varbūt vēl vienu U! Varbūtība ka pie aminoskābes Q pielīmēsies U angļui valodas kontextā būs 1/1 bet ka pēc U pielīmēsies cits U ir 0, bet tas, ka tur būs A ir starp 0 un 1!
Līdzko šī gramatiskā varbūtība ir mazāka par 1, visa tava teorija sabrūk! Jo tur nav plāna, līdzko ir varbūtība, tā vairs nav specifiskas preferences... var būt gan A gan E bet nevar būt B...
Tamdēļ pat lai uzrakstītu random progzu kas tev vārdu "QUEEN" ģenerēs un pat ja tu sadzīsi "gramatiku" kādi burti pēc kādiem drīxt un kādi nedrīxt sekos tu iegūsi varbūtību apmēram uz 1/25^5 |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:50:22
Ctulhu, bet es tev saku, pietiek būt tikai diviem stāvokļiem kas var sekot vienai aminoskābei, ka tu jau esi trubā!
Pasaulē ir 24 aminoskābes (vismaz tās kuras lieto organismi) un proteīni sastāv no pareizām šīm secībām!
Ja tu apgalvo, ka pirmais burts nosaka otro un otrais trešo VIENNOZĪMĪGI< tad mums existētu tikai viena veida proteīni!
Tas ka existē daudz proteīni nozīmē, ka pirmajam burtam var sekot vismaz 2i citi burti...
Tagad miljons dolāru jautājums - lūdzams parādīt un kaut vai māxlīgi uzkonstruēt to procesu dabīgā vidē, kurā mēs varētu uzsintezēt visus nepieciešamos proteīnus! Da kaut vai vienu parastu vienkāršu proteīnu... tb tādu procesu, kur aminoskābes sakārtojas pareizā proteīna sekvencē... tu saki, ka tā ir pašorganizācija! Demonstrē šo pašorganizāciju virzienā aminoskābes->proteīns
Tas ko tu pateici izklausās tieši pēc tā, ka, lai sintezētu proteīnu, tiek lietots tieši ierobežojoši faktori, kas samazina to varbūtību kāda aminoskābe būs blakus kurai!
Es apzinos, ka ne katrā stāvoklī ne visas aminoskābes spēj sastāties... tak ja paskātaās dzīvības proteīnus, un kā tie tiek veidoti... mēs redzam, ka vienīgie procesi kas nosaka aminoskābju secību ir DNS nevis random!
Bet lai radītu proteīnu bez DNS, tev nākas vadīt šo procesu no ārienes... tb būtībā kontrolēt haotisko dabu, kas ļauj dajebkādām aminoskābēm veidot dajebkādas struktūras, tā kā tu gribi konkrētu, tev nākas lietot coupling reagentus lai neļautu šim procesam haotiski aiziet pa pieskari!
Haoss šajā procesā TRAUCĒ, nav man nācies dzirdēt, ka proteīnus sintezētu paļaujoties uz Darvinistisko RM+NS procesu, kāpēc ne, ja tas spēj radīt TĀDAS sistēmas? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:53:06
>aatad pieaugot sarezgiitiibai, samazinaas iespeejamo variantu skaits,
>notiek selekcija. Vot tev arii pasorganizacija, selektiivaas infas
>pieaugums.
Bet tas nepaliek vienāds ar 1
Bet pietiek jau ar pašu sākumu, lai tu ielidotu varbūtību bezdibenī!
Ja tu saki, ka jebkura var pielīmēt jebkuru, tad mēs pie 10 aminoskābju gara proteīna iegūstam varbūtību 1/24^10 Tu laikam neapzinies kas tas par ciparu?
A ja proteīns ir 100 garumā... nu pienjemsim ka pie 20 tas kljuust izveeliigs un samazina izveeli no 24 uz 12... sanaaks taads
24^20*12^80 |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:54:06
Ctulhu
Vai Tu zini kādu lielāku pasaku stāstnieku par Darvinu- es nezinu...Nu neslēp tos sugas pārejas posmus, kā nekā taču vairākus miljonu gadu garumā tas process ildzis, bet atrodam visu ko, bet tikai ne pārejas cilvēku. Jā ir daži- Nebraskas cilvēks, kuru konstruēja, ja nemaldos pēc atrastiem zobiem, bet pēc tam atrada šo zobu īpašnieku- cūku. Tad ir Javas pitekantrops. Šoreiz atradums jau bija pilnīgāks, jo jau kaut kas no galvaskausa, augšstilba fragments, dzerokļi, bet atkal nekā- gibona sugas pārstāvis. Tad uzradās Piltdaunas cilvēks, kura sastellēšanā bija izmantots pirms 50.gadiem miris pērtiķis.
Taču, lai pierādītu ka atrastais kauls piederējis cilvēka priekštecim var tikai ģenētiķi. Ja nemaldos, tad Neandertālietis jau ir ģenētiķu atsijāts- nav nekādu sistību ar šodienas cilvēku sugu... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 14:55:15
Ctulhu, precīzi par tēmu http://www.youtube.com/watch?v=6Je1GdGpsxI&mode=related&sea.. rch= |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 15:10:51
Ctulhu, jā tieši to es runāju! Ka tikai viens proteīns, kas sastāv no N aminoskābēm var vairoties... (nosacīti)
Taču proteīns ir vispirms jāuzbūvē, lai viņā iedarbotos šis "viarošanās" mehānisms. Tobiš Selekcija nevar strādāt uz kaut ko kas nav, tai jāstrādā uz kaut ko kas IR, pietam uz kaut ko, kas dalās un vairojas, jo NaturalSelection netinkero esošajā kodā!
Tādējādi tev joprojām ir problēma... kā uzbūvēt vairotiesspējīgu proteīnu, kas sastāv no daudz daudz aminoskābēm. Tb kā to pareizo funkcionālo sekvenci dabūt ar random procesu?
Protams, proteīni nevairojas, vairojas proteīnu komplex, kur katrs proteīns dara savu darbu, lai visa kopīgā sistēma darbotos. Tobiš ir META sistēma, kas ir lielāka par ikvienu protēinu, kas darbojas. Tb ir bezjēdzīgs proteīns, kas nefunkcionē... bet proteīns, kas dara šauru darbu, neredz lielo bildi... viņš dara vienkāršu darbu, bet šis darbs ir būtisks, lai lielā sistēma darbotos.
Tak Darvinisms jau nobrūk pie paša viena visprimitīvākā proteīna sintēzes, kur nu pie kopistiskās sistēmas funkconalitātes radīšanas! Jo ja nav kopējās sistēmas plāna, tad mums ir bezgalīgi daduz dažādu proteīnu iespējas un sagaidīt, ka pareizie proteīni salasīsies vienkopus izveidojot vienu sistēmu, kur visparastākā vienšūnu baktērija ir no simtiem proteīnu sastāvoša... Nu vari pierakstīt vēlvienu trīsciparu skaitli tās varbūtības pakāpē |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 15:12:36
>Pirmkaart, vajag mazaak lasiit dzelteno presi, otrkaart, pat starp
>cilveeku un simpanzi genomaa ir tikai dazi % atskiribas.
Tik prikols tāds, ka šīs atšķirības ir rēķinātas no tā DNS koda gabala, kas tika uzskatīts par vienīgo funkcionālo. Tak redzi, JUNK_DNA nav nekāds junk DNA... Regulēšanas un assembly reģionos ir atšķirības vairāk Tik Darvinisti uz to neskatījās, jo domāja, ka tas ir JUNK!
Tas tāpat, kā teikt, ka starp Ferrari un Traktoru ir daži % atšķirības, skatoties tikai uz detaļu piegādātāju sarakstu, bet neskatoties uz assembly instrukcijām! |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.07 15:54:16
pat starp cilveeku un simpanzi genomaa ir tikai dazi % atskiribas.
Ja precīzi, tad 1,5% un pelei 2,5%. Redz un te sākās jautrība par evolucionistiem. Redz tā pelīte arī ir rados cilvēkam un tā Zeme un viss uz tās evolucionē jau 5.miljardus gadu. Protams zīdītāji ir radušies nieka 600.milj. gadu atpakaļ, bet apbrīnojama ir šo sugu noturība- tikai daži procenti. Ko tad dara ģenētiķi- salīdzina atrastā indivīda vecumu un laiku kāds būtu nepieciešams, lai šis indivīds evolucionējis sēdētu pie datora un domātu par savu evolucionēšanu. Nu jā, kaut kur jāaizņemas pāris desmit miljonus gadus un par visneticamāko pasaku varēs pacelt šampānieša glāzes. Es arī neatteikšos... kāpēc lai neuzsauktu tostu, par tiem, kas tik ilgi ir pūlējušies pie bezcerīgas pasakas izstrādes... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.07 16:22:59
Ctulhu, skaidrs! Tu pat nesaprati manu argumentu, acīmredzot te arī beidzas tava analītiskā domāšana. Jo binārais piemērs, tb ka piesprādzēšanās iespēja ir 1 no 2 ir pilnīgs pretīmnāciens tavam argumentam.
Tas ko tu izdarīji būtībā atmeti šo manu pretīmnakšanu tev, kas UZLABO tavu argumentāciju, tb maximālā robežgadījums, kas ir maximāli tuvs tavam scenārijam. Tb JEBKURŠ sarežģījums šajā shēmā to varbūtību uzdzen debesīs nenormālā ātrumā un būtībā grauj tavu argumentāciju vēl vairāk!
Kādreiz kad sēdēsim pie tējas es tev uz papīra uzzīmēšu tavas argumentācijas vājos punktus.
Es vienkārši nezināju, ka jums ķīmiķiem nekādā formā pašus pašus varbūtību teoriju pamatus nemāca, sorry, nezināju! To manuprāt pat videnē māca, laigan iespējams, ka tikai matemātikas novirziena plūsmā!
Acīmredzot šobrīd mums ir jāpārtrauc šī saruna, kāmēr uz pirxtiem varu parādīt kamdēļ mans modelis bij būtībā kārtīgs pretīmnāciens tavam argumentam, nevis tava argumenta vienkāršošana līdz neiespējamībai! |
Andis Atvars [87.110.102.129] |
# Iesūtīts: 2007.09.07 16:24:28
Jo taa ir par daudzaam kaartaam fantastiskaaka.
Ctulhu
Piekrītu- tā tiešām ir fantastiska.
Taa ka paaris desmiti miljonu gadu atradiisies
Atrast tad atradīsi, tādēļ jau tas kolosālais vecums ir izdomāts (ir arī uzskats, ka Zeme ir nieka 10000 gadus veca... par argumentu tiek ņemts Zemes griešanās ātrums, Mēness attālums no Zemes u.c. faktori), bet nav jau kur tos liekos, bet nepieciešamos, miljonus ievietot, jo tas laika sprīdis no tā pirmcilvēka līdz mūsdienām nav izmaināms
|
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
