Konfesionāls luterānis 
|
Iesūtīts:
2010.10.29 16:20:48
Uz jautājumu, kas ir luteriskā reformācija, brīnišķīgu atbildi dod Hermaņa Zasses grāmata Kas ir luterisms?. " Pareiza luteriskās baznīcas izpratne un pareiza luteriskās reformācijas izpratne nosaka viena otru. Šodien .. reformācijas pareizā izpratne zudusi tādēļ, ka tā vairs nav aptverama, pamatojoties baznīcā, tādēļ, ka, lai vispār spētu saprast lielo un mīklaino reformācijas notikumu, mēģina tverties pie vēsturiskām un filozofiskām teorijām, kurās balstoties šo notikumu nekad nevarēs izprast. Par Reformācijas būtību: http://www.ebaznica.lv/?p=5405 |
|
mizr. [81.198.226.67] |
# Iesūtīts: 2010.11.10 14:04:41
Konfesionāls luterānis un? |
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.10 14:06:53
devonas reksi , tā vajadzētu būt - Rakstus lasām papriekš un pie Lutera, Zasses ( un Co.) smeļamies kādas noderīgas atziņas.
|
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.10 14:12:25
devonas reksi, bet tev ir taisnība, sajūsmināšanās par labām sekundārām atziņām ēnā bieži zūd Rakstu prioritāte. Sola Scriptura , kā nekā.
Pastāv bīstamība, ka uz teoloģiju pārmēru ieciklētu cilvēku Raksti vairs neuzrunā tā kā to dažādie interpretētāji. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.10 14:23:23
mizr., devonas reksi
Jautājums ir par to, vai mīlestība (labie darbi) ir kā muitniekiem (zagļiem, kas taču arī mīl savējos), vai kā kritiešiem - izrietoša no ticības grēku piedošanai Kristus nopelna dēļ. Pirmā nav mīlestība Rakstu izpratnē, bet Dieva priekšā ir grēks, jo viss, kas nenāk no ticības, ir grēks. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.10 14:25:13
indriķi (labs)
Luteriskā reformācija atklāja, ka labie darbi nav iekļaujami taisnošanā jeb grēku piedošanā Dieva priekšā. Kā tad tu nemities uzstāt uz pāvestības maldu mācību, ka "svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā"? |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.10 14:49:51
Kl, saki man, lūdzams, vai godājamais apustulis Jēkabs ir pāvestietis, mācīdams -
22 Tu redzi, ka ticība ir līdzi darbojusies viņa darbiem, un tā darbos ticība ir tapusi pilnīga,
23 un ir piepildīti raksti, kas saka: Ābrahāms ticēja Dievam
, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību, - un viņš tika nosaukts Dieva draugs.
24.Redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien.
Jā! vai nē! |
indriķis (labs) |
# Iesūtīts: 2010.11.10 14:53:33
Ctulhu , tas ir nāves grēks, brrrr...
Bet, zini - Dievs grēkus piedod! |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.10 14:57:31
indriķi (labs)
Ir tāda luteriskā baznīca, un tai ir tāda Vienprātības grāmata - ticības apliecības, un tajā ir ATA Apoloģija, kur neredzīgais indriķis ir palaidis garām 124.-126. lpp., tostarp:
"Tomēr visur tur, kur tiek pieminēti darbi, viņi pievieno Rakstos teiktajam savas bezdievīgās domas.."
Ctulhu
Viss, kas nenāk no ticības, ir grēks. Bez ticības Dievam patikt nevar. |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.10 15:21:59
indriķi (labs)
Nē, bet kāpēc tu par visām varītēm centies viņu par tādu pataisīt?
Kamēr vēl neesi atklāti konvertējies pāvestībā, tomēr izlasi tās dažas VG lpp. |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.10 15:35:25
---
Ja tu saki nē! ,
paskaidro ar paša vienkāršiem vārdiem, kāpēc nē ņemot vērā 24.Redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien? |
devonas reksis  |
# Labojis devonas reksis: 2010.11.10 15:45:12
Mans neticīgā viedoklis ir, ka kristietība savās labākajās izpausmēs ir mācība, kas ļauj cilvēkam iet tik nepieciešamo svēttapšanas ceļu. Bet KL uzskatiem raksturīga redukcionistiska pieeja, mehāniski sadalot svētapšanas ceļu elementos un vienus elementus pretstatot citiem elementiem. Šādas domāšanas paraugs ir bauslības/evaņģēlija un labo darbu/ticības pretnostatījums, neredzot, ka viens bez otra tie nav iespējami. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.11.10 15:48:02
devonas reksis, izprotot sho daliijiumu var izprast Dieva vaardu labaak... |
Konfesionāls luterānis |
# Labojis Konfesionāls luterānis: 2010.11.10 16:28:45
indriķi (labs)
Jēkabs 2:24 nesaka to, "ka mūsu grēku izpircējs pa daļai ir Kristus un pa daļai - mūsu pašu darbi. Viņš šeit arī neapraksta, kā notiek taisnošana, bet raksturo vienīgi taisnā - jau attaisnotā un atdzimušā - cilvēka dabu. Taisnošana nenozīmē, ka bezdievīgais ir padarīts taisns, bet gan to, ka bezdievīgais ir pasludināts jeb atzīts par taisnu ar attaisnojošu spriedumu. " (VG 125-126)
Tātad, kur tieši Rakstos vai LTA tiek teikts, ka "svētdarīšana ir neizslēdzams posms taisnošanā" jeb - labie darbi ir grēku piedošanas neatņemams posms?
Vai pāris gadus atpakaļ nebija prātīgāk uzreiz vienkārši atzīt, ka šīs pāvestības idejas autors nav sapratis tulkojamo tekstu? Kāpēc nevēlaties uzrādīt oriģinālu? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.11.10 17:21:19
Hm, spriežot pēc visa, nāksies taisīt citu - normālu diskusiju, par šo tēmu  |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.10 17:27:42
Aivars
Vai tad luteriskā reformācija nebija Evaņģēlija atkalatklāšana, kas daudzviet luterāņu starpā tiek pa posmiem vien atkal pazaudēts?
Ja romiešu mācību, kas pretrunā Rakstiem un LTA, atklāti pasniedz tikai kā "pārprotamu" vai "neskaidru izteikumu", nevis kā postošus maldus, tad šādiem "pasniedzējiem" Evaņģēlija izpratne jau zudusi vai nekad nav bijusi.
Ko tu saproti ar vārdiem "luteriskā reformācija"? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.11.10 17:47:38
Konfesionāls luterānis
Ar vārdiem Luteriskā Reformācija saprotu vienu no grandiozākajiem notikumiem Baznīcas vēsturē, kas nav noreducējams līdz divu izbijušu čomu savstarpējās ekskomunikācijas vēlmēm. |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.11.10 19:01:17
Devonas reksi,` tevis sanāktu labs teologs.
Aivar, vai tu zini citu iespēju kā attiekties pret cilvēku,
( kuram tika dota pietiekami ilga iespēja laboties )
kas grēcīgā pārņemtībā mēģinātu tev piedēvēt visus iespējamos maldus,
(kā ieroci izmantojot konfesionālu retoriku,)
kā vien tāda cilvēka "mazo ekskomunikāciju"
par kuru runā arī mūsu Apliecību raksti. Sāpīgi, bet reāli.
Un vēl ņemot vērā papildus faktorus -
tik īpatnu "teoloģijas"lietojuma metodi,
kurā pazūd pavisam vienkāršās kristiešu savstarpējās komunikācijas lietas, kā izlīgšana, samierināšanās , piedošana.
Un pareizini to ar "sadraudzības/nošķiršanās".. mācību,
kas pati par sevi ir sinonīms citu kristiešu ekskomunikācijai...
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.11.10 19:33:20
indriķis (labs)
Nu un? Tas cilvēciņš te sen man mēģina visu ko piešūt? Vai tāpēc visur meklēt pirmo izdevību, kā ar vienu ķerto strīdēties? Bet nu tur jums pašiem savā starpā jātiek galā. |
jaanis  |
# Labojis jaanis: 2010.11.10 19:36:04
indriķis (labs) Jā, Iemācaties mācītāj kungi sarunāties savā starpā un tad dodiet mums padomus kā izlīgt, sarunāties un strīdēties |
Konfesionāls luterānis |
# Iesūtīts: 2010.11.10 19:37:23
Aivar
Vai tad Luters darīja nepareizi, viena maza vārdiņa "ir" dēļ nesniegams brāļa roku Cvinglijam? |
:: Pievienot komentāru
|
