atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Evolūcija
pich_
Iesūtīts: 2010.09.21 15:59:24
Bībele mums māca par to, kā pasaule tika radīta. Tai skaitā visi tās iemītnieki ar uzdevumu vairoties.
Gribētu pajautāt par šo gadījumu . Austrālijā ir ķirzaku suga, kas, lai vairotos, dēj olas. Tomēr atsevišķi šīs pašas sugas kustoņi, kas dzīvo savādākā vidē (aukstākā), ir sākuši laist pasaulē dzīvus mazuļus.
Un te ir novērojams pats evolūcijas process pilnā krāšņumā. Tā kā evolūcija norit ciešā saistībā ar klimata izmaiņām, tad var izsecināt, ka gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ attiecīgajā Austrālijas reģionā iestātos vēsāks klimats- šī ķirzaku suga no olu dēšanas evolūcijas rezultātā pārietu uz mazuļu dzemdēšanu.

Jautājums- vai Dieva plānā ir iekļauti šādi pielāgošanās procesi (evolūcija)? Un kas par to liecina?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
AutorsZiņas teksts
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:05:00
masiks, mosh iekaap beidzot 21 gadsimtaa... Junk DNA sne vairs nav JUNK DNA

Tas ka kaads nezin kaada DNS fragmenta funkciju nenoziimee, ka taas nav...
Veel vairaak, shiis funkcijas arvien vairaak tiek atrastas!

Un tas ir mazliet absurdi tev apgalvot, ka Evoluucijai bij laiks izgudrot aci, bet nebij laiks atbriivoties no nevajadziigas DNS nastas
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:06:51
da ij dazhaadu devaisu dizains caur viena universaala objekta lielaakas vai mazaakas dazhaadu mehaanismu degradaacijas - uz dizaina statusu vispaar nevelk. Tjipa - izgatavot zhiguli, bet peec tam to TAAA nodegraeet lai to var pielietot tikai kaa sienas sleedzi lampinjai - tas NAV dizains, tas ir vaajpraats...

Luuk un sho vaajpraatu nezkamdeelj Darvinisti sauc par evoluuciju... kad redziiga un normaala zivs, nodegjenereejas liidz aklai un bezkraasainai zivei!

Ij kur tu esi redzeejis taadu "universaalo lidojosho raapotaaj astokaaj leeceej mamutu"?
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.09.27 16:09:27

Tiek atraastas gan liidz sim nezinaamu genoma apgabalu funkcijas, gan arii aciimredzamas ``drazas``, piemeerma areenu receptoru kodoni, visaadu viirusu un bateriju genomi utt.


Tev tas pats jautaajums - Evoluucija paspeej radiit visaadus unikaalus superpuper dizainus, bet nevar paspeet atbriivoties no junka, kuru konskeventi kopee un ruupeejas par taa esamiibu DNSaa?

Viiruss iisteniibaa ir DNS carriers... protams, ja tas ir sabojaajies, ir ziepes... bet ja tas preservee vajadziigu kodu, tu ieguusti veel vienu papildus droshiibas layeri, gadiijumaa, ja piemeeram mRNA saiet tuutaa... Taapeec ir deriigi shaadus carrierus maaceet kodeet.

Un kaapeec tev shkjiet neiespeejams variants, ka organisms liidzi sev, kodee arii, piemeeram, veedera dobuma mikrofloras bakteerijas?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:11:09
Nu ja , ka taa ir evolucija - pamainaas vide un organismi pazaudee nevajadziigaas iipasjiibas ( redzi) zato ieguust citas ( nu tur eholokaacija utt).

Redzi te jau tas prikols...

Ka PAZAUDEE - tas ir pieraadiits, bet kad tas ieguutu NEESOSHU funkcionaalu kodu savaa DNS, kas tur nav bijis pirms tam, taads vot prikols nav ticis noveerots

Evoluucija speej tikai degjenereet, nevis konstrueet...
masiks [87.226.100.136]
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:12:57
Jošs Mulders
neiet runa tikai par JUNK DNA. bet gan par rudimentiem. visaadas diivainas funkcijas tiem var izdomaat, tachu reaalas funcijas tiem nav. Zato citiem, ieprieksheejaas evoluucijas paaudzes organismiem shie rudimenti speelee dziiviibai ljoti buutisku funkciju.

Un tas ir mazliet absurdi tev apgalvot, ka Evoluucijai bij laiks izgudrot aci, bet nebij laiks atbriivoties no nevajadziigas DNS nastas

tas nav iespeejams. Probleema ir taada, ka nevar anuleet "lieko" DNS kodu. Ibo paareejais un sekojoshais kods ir evolucioneejis = buuveets uz pirmatneejaa koda baazes. izsitot pirmo, nu jau nevajadziigo kjiegjeliiti - sabruuk viss DNS. Tb - kodam var naakt klaat korekcijas, jauni elementi, tachu vecie, var buut pat trauceejoshie - pazust nevar. Taapeec arii ir 3 plaksinjsh un aklaa zarna, nagi un 5 pirksti kaajaam, astes kauls un citas fignjas.
masiks [87.226.100.136]
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:14:33
Jošs Mulders
Ij kur tu esi redzeejis taadu "universaalo lidojosho raapotaaj astokaaj leeceej mamutu"?

Neesmu, tachu izejot no tevis pasniegtaas ID teorijas principiem - taadam buutu jaabuut. Veelu veiksmi mekleejumos....
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:17:51

Neesmu, tachu izejot no tevis pasniegtaas ID teorijas principiem - taadam buutu jaabuut. Veelu veiksmi mekleejumos....


???? Diivaini tu izej...

Vot man toch radaas akadeemiska interese, no kaadiem taadiem maniem apgalvojumiem, tu kau tko taadu izsecinaaji?
masiks [87.226.100.136]
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:17:56
Jošs Mulders
Nu ja , ka taa ir evolucija - pamainaas vide un organismi pazaudee nevajadziigaas iipasjiibas ( redzi) zato ieguust citas ( nu tur eholokaacija utt).

Redzi te jau tas prikols...

Ka PAZAUDEE - tas ir pieraadiits, bet kad tas ieguutu NEESOSHU funkcionaalu kodu savaa DNS, kas tur nav bijis pirms tam, taads vot prikols nav ticis noveerots


bet kas interesanti - acis (!!!!) NEZUUD!!! Taas paliek par rudimentiem. Bet NEKUR NEPAZUD!! Vinjas neattiistaas liidz dezeet speejiigiem orgaaniem, tachu savas esiibas peedas nepazaudee. Savukaart zemaakas klases dziivniekiem, kuriem nekad acis nav bijushas -shaadu rudimentu nav principaa! Lai gan izejot no degradaacijas idejas - buutu jaabuut.
masiks [87.226.100.136]
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:21:58
Jošs Mulders
Vot man toch radaas akadeemiska interese, no kaadiem taadiem maniem apgalvojumiem, tu kau tko taadu izsecinaaji?

no ID radiito organismu degradaacijas deeevoluucijas, kuru tu aizstaavi. Tb - Dizaineris radiija unikaali labus un piemeerotus organismus. Bet tie pielaagodamies apkaarteejai videi - degradeejaas liidz videi piemeerotam organismam. Veicot shai degradaacijai reinzheneiringu un savelkot visu dziivnieku kopeejo universaalo senci - arii sanaak tas zveers, kaadu tu pats piemineeji.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:22:06
neiet runa tikai par JUNK DNA. bet gan par rudimentiem. visaadas diivainas funkcijas tiem var izdomaat, tachu reaalas funcijas tiem nav. Zato citiem, ieprieksheejaas evoluucijas paaudzes organismiem shie rudimenti speelee dziiviibai ljoti buutisku funkciju.

Pat DIIVAINI funkcija IR funkcija...
Pietam diivaina peec kaadiem kriteerijiem?

Atkal ateists iziet no subjektiivaam preferenceem, vinjsh izlems kura funkcija ir "isita" un kura "nav iista". Funkcija ir funkcija PAT TAD, ja taa nav obligaati dziiviibai esenciaala...

Cilveeks var dziivot bez kaajas un rokas... tas nenoziimee, ka kaajai un rokai nav funkcija, jeb funkcija ir diivaina!


tas nav iespeejams. Probleema ir taada, ka nevar anuleet "lieko" DNS kodu. Ibo paareejais un sekojoshais kods ir evolucioneejis = izsitot pirmo, nu jau nevajadziigo kjiegjeliiti - sabruuk viss DNS.

Pag pag... tagad VEELERIZ un leenaam?

DNS kods, kuram nav funkcijas izraadas ir ESSENCIAALS, visa paareeja koda, kuram ir funkcija stabilitaatei un tas ir [citaats]buuveets uz pirmatneejaa koda baazes.[/citaats]

Es juutu, ka man ir jaadod tev iespeeja paarfraazeet tavus apgalvojumus, jo nupat sarunaaji tuftu.
masiks [87.226.100.136]
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:26:35
Jošs Mulders
DNS kods, kuram nav funkcijas izraadas ir ESSENCIAALS, visa paareeja koda, kuram ir funkcija stabilitaatei un tas ir [citaats]buuveets uz pirmatneejaa koda baazes.[/citaats]

nu pareizi - kodam pasham par sevi nav funcionalitaates, tachu vinjsh ir saistiits ar visa kopeejaa koda principu - nekas netiek mests aaraa, netiek anuleets, bet gan tiek piekorigjeets un pielipinaats klaat. Un tas ir logjiski.
Jo lai izmestu kautko lieku -vajag analizeet kodu. evoluucija to nedara. taa vienkaarshi atshkjiro labaako no esoshaa, peec izdziivoshanas principa.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:27:43
no ID radiito organismu degradaacijas deeevoluucijas, kuru tu aizstaavi. Tb - Dizaineris radiija unikaali labus un piemeerotus organismus.
Ok... shis apgalvojums vairaak vai mazaak patiess... Taatad daudz dazhaadus organimsus, miljoniem, miljardu dazhaadu organismu... Tjipa miljoniem miljardiem dazhaadu mashiinu, traktoru, lidmashiinu, helikopteru u.c .lietas... Vinjiem daudziem daudz kas kopiigs... te tas ir ieksherdzes dzineejs... te aerodinamikas risinaajumi, te radioaparaati, te ritenju stiprinaajumi... nu taadas daudz dazhaads dizaina lietas... Pac gan jau ka zini, ka viena un taa pasha razhotaaja telefoniem arii ieksheejais dizains ir savsstrapeeji liidziigs!

Bet tie pielaagodamies apkaarteejai videi - degradeejaas liidz videi piemeerotam organismam.
Nujaa... labs dizains, speej adapteeties mainiigiem apstaakljiem, dazhkaart maxaajot ar samazinaatu adaptivitaati citos apstaakljos, teixim aafrikas zilonis neizdziivotu antarktiidaa tagad!


Veicot shai degradaacijai reinzheneiringu un savelkot visu dziivnieku kopeejo universaalo senci - arii sanaak tas zveers, kaadu tu pats piemineeji.


Eeeee... tu tieshaam domaa, ka Nokia razho mobilos noshkjeereejot kaadus gabalinjus no kaada universaalaa nokias telefona?

Tas ka es maaku uzkodteet gan XML apstraades programmu gan skanjas kompresijas softu, nenoziimee, ka es pirms tam rakstu universaalu XML un skanjas apstraades softu... Tachu es noteikti labpraat izmantoshu kopiigu failu ielasiishanas softu, kas buus varbuut pat 1:1 kopiigs abaam programmaam... Varbuut kljuudu apstraades un reportinga sisteema abiem buus identiska... un reaali atshkjrisies vispaar mosh kaadi 10% no kopeejaa softa... Tas nenoziimee, ka existee unvirsaals softs...

Existee kopiigs dizains, nevis universaals dizains
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.27 16:30:08
nu pareizi - kodam pasham par sevi nav funcionalitaates, tachu vinjsh ir saistiits ar visa kopeejaa koda principu - nekas netiek mests aaraa, netiek anuleets, bet gan tiek piekorigjeets un pielipinaats klaat. Un tas ir logjiski.

Untas tavupraat "nav funkcija" ?

Nujaaa... zheel, ka tomeer IT nav tava native vide... tad jau neesi dzirdeejis par abstraktaam klaseem, abstraktu kodu... kuraam peec DIZAINA nav funkcijas... jo taa funkcionalitaate ir tieshi taa ko tu raksti - veidot baazi funjcionaalajam kodam

http://en.wikipedia.org/wiki/Abstract_type

masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.09.27 23:47:07
Jošs Mulders
Pat DIIVAINI funkcija IR funkcija...
Pietam diivaina peec kaadiem kriteerijiem?


atbilde sleepjas selektiivaa texta interpretaacijaa. pilnais texts (kuraa ir ieklajuta arii atbilde) skan shaadi:
visaadas diivainas funkcijas tiem var izdomaat , tachu reaalas funcijas tiem nav.
/izceelums mans/ Attieciigi - izdomaata funkcija nav taa funkcija, kura piemmit orgaanam vai kjermenja dalaji, bet gan funkcija, kura piemiit muusu izteelei. Tas buutu saliidzinaams ar kalnu aazha saveerptajiem ragiem, kuru funkciju - kalpot par eertu spiekji cilveekam, savaa praataa izgudroja, skjiet viens no pirmajiem kristieshu ID paarstaavjiem. Spiidosha ideja par kalnu aazha ragu nepiecieshamiibu. Absoluuti izskadro gan kalnu aazhu existenci, gan vinju ragu esamiibu.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.09.27 23:51:15
Jošs Mulders
Atkal ateists iziet no subjektiivaam preferenceem, vinjsh izlems kura funkcija ir "isita" un kura "nav iista". Funkcija ir funkcija PAT TAD, ja taa nav obligaati dziiviibai esenciaala...

jaa, ragi, kas kalpo par spiekji - nav obligaati dziiviibai esenciaala, tachu taalredziigi ID radiita cilveeka eertiibaam.

Cilveeks var dziivot bez kaajas un rokas... tas nenoziimee, ka kaajai un rokai nav funkcija, jeb funkcija ir diivaina!

kopsh kura laika roka vai kaaja skaitaas rudiments cilveekam? bet mees tieshi par atavismiem un rudimentiem iespringaam. Luudzu izveelies adekvaatus piemerus, lai man nevajadzeetu filozofeet par susljika niisto demagogjiju.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.09.27 23:58:58
Jošs Mulders
Ok... shis apgalvojums vairaak vai mazaak patiess... Taatad daudz dazhaadus organimsus, miljoniem, miljardu dazhaadu organismu... Tjipa miljoniem miljardiem dazhaadu mashiinu

nee, shis apgalvojums vienkaarshi tev patiik, jo balstaas tavas pasaules uztveres premissaas. un tieshi tik daudz tur arii ir taa zinaamaa patiesuma. Tachu lai mees ar tevi vareetu diskuteet tev saprotamaa veidaa - varam pienjemt ka shaada versija vareetu buut iespeejama.

Pac gan jau ka zini, ka viena un taa pasha razhotaaja telefoniem arii ieksheejais dizains ir savsstrapeeji liidziigs!
nope. viena un taapasha razhotaaja telefoniem ir aciim redzama un pat pusvadiitaaju elementos fikseejama evoluucija. pie kam atshkjiriibaa no dabiskaas - rudimenti un attavismi tiek ar sapraata vadiitu logjiku atsijaati.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.09.28 00:05:35
Jošs Mulders

Eeeee... tu tieshaam domaa, ka Nokia razho mobilos noshkjeereejot kaadus gabalinjus no kaada universaalaa nokias telefona?
...............
Existee kopiigs dizains, nevis universaals dizains


ir maza niansiite - kopiigs dizains nenoziimee kopiigus attavismus un rudimentus. iet runa, ka dabaa ir kopiigs dizains nevis liidziigiem dziivniekiem, bet gan stipri atshkjiriigu dziivnieku starpaa ir organismu liidziiba, kur zemaak attistiitaa dziivnieka vitaali svariigs orgaans ir atrodms kaa rudiments augstaak attistiitms dziivniekam, tachu augtaak attistiita dziivnieka orgaani nav sastopami rudimentaaraa staavoklii zemaak attistiitajiem. Kas aciim redzot izsleedz degradaacijas principu. Vai arii maaksliigi jaaievieto kaut kaads mugrs par ID speciali paredzeetajiem orgaaniem dziivnieku degradaacijai. Tb - degrdaacija ir ielikta dizainaa kaa buutiska organisma funkcija.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.09.28 00:14:36
Jošs Mulders
Untas tavupraat "nav funkcija" ?

Nujaaa... zheel, ka tomeer IT nav tava native vide... tad jau neesi dzirdeejis par abstraktaam klaseem, abstraktu kodu... kuraam peec DIZAINA nav funkcijas... jo taa funkcionalitaate ir tieshi taa ko tu raksti - veidot baazi funjcionaalajam kodam


nee. tas nav tas, ko es teicu. es runaaju par IF vai GoTo komandaam, kuras tiek laika gaitaa pievienotas un paarlec tiem koda gabaliem kuri nav nekad jaapilda, bet kurus nedriikst mest aaraa no programmas, jo tad (piemeeram) sajuks rindu numeraacija un programma vispaar nestraadaas.
tie ir reaali programmas gabali, kuri pie primitiivaaka organisma dizaina bija buutiski, bet tagad lieki vai trauceejoshi, JA tos izpilda pilniibaa.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.09.28 00:15:06
treshais plakstinjsh bija vajadziigs reptiljiem. Ziidiitaajam - neee. Bet pavisam anuleet to nevar, tachu mazaa ljerpatinja, par kuru palicis shis plakstinjsh - ziidiitaajam vairs netraucee. tb - algorimts vispaar IR izpildiijies, tachu ar argumentiem, kas tuvi 0.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.28 09:29:48
ir maza niansiite - kopiigs dizains nenoziimee kopiigus attavismus un rudimentus.
BS. Tu taa arii nesaprati abstraktu tipu un baazes konstrukciju koncepciju, kuru funkcija ir buut - baazes konstrukcijaam. Taadeejaadi, tavi iedomaatie atavismi un rudimenti ir tikai un vieniigi - iedomas.

Un pat kopiigs dizains var satureet funkcionalitaati, kuras izmantoshana ir ljoti reta vai pat bez taa var iztikt. Klasisks piemeers ir atkal softs, kas izmanto kaadas programmu biblioteekas, kur parasti tiek izmantots tikai kaadi % no shis biblioteekas, bet citas daljas no taa netiek izmantotas... Tachu shi biblioteeka var buut praktiski jebkuraa konkreetaas firmas produktaa, un katrs no tiem var izmantot vairaak vai mazaak un dazhaadas shiis biblioteekas daljas. Tas nekaadiigi neimplicee to, ka ir universaals dizains, bet noraada tieshi uz kopiigu dizainu un vienotiem dizaina panjeemieniem.

iet runa, ka dabaa ir kopiigs dizains nevis liidziigiem dziivniekiem, bet gan stipri atshkjiriigu dziivnieku starpaa ir organismu liidziiba, kur zemaak attistiitaa dziivnieka vitaali svariigs orgaans ir atrodms kaa rudiments augstaak attistiitms dziivniekam, tachu augtaak attistiita dziivnieka orgaani nav sastopami rudimentaaraa staavoklii zemaak attistiitajiem.

Uzmaniibu Jautaajums! JA es paraadiishu zinaatnisku atziitus rakstus, kur ir pieraadiits TIESHI shis case, vai tu mainiisi savus uzskatus par evoluuciju shajaa jautaajumaa? Shis ir tikai jautaajums uz iespeejamiibu... jo es redzu, ka tu esi 100% paarliecinaats ka tas nav case, taapeec tev nevajadzeetu baiditiies, ka es shitaadu zakjiiti izvilkshu no cepures... Bet chista possibility, ja es shaadu zakjiiti izvilkshu, vai tu mainiisi savu nostaaju? Slabo? Hints - juuras anemones!

Kas aciim redzot izsleedz degradaacijas principu. Vai arii maaksliigi jaaievieto kaut kaads mugrs par ID speciali paredzeetajiem orgaaniem dziivnieku degradaacijai.

Taa kaa pirmais claims bij nepatiess un pretrunaa jaunaakajiem geenu atklaajumiem, tad arii tavs secinaajums ir aplams Taatad... tu buuvee savu izpratni par dziiviibu apomeeram uz 20 gadsimta 50-60 gadu zinaashanaam... kas taa vareetu buut, ibo taas bij zinaashanas kuras tev maaciija tavaa laikaa skolaa! Tagad ir 21 gadsimts... ir veerts mosh pirms runaat par shiim lietaam, vismaz pa diognaali popzinaatnisko literatuuru palasiit par jaunaakajiem atklaajumiem.

Tb - degrdaacija ir ielikta dizainaa kaa buutiska organisma funkcija.
BS... Degradaacija ir 2 termodinamikas likuma sekas, un dziivos organismos kaareiz ir ielikta speeja sho degradaaciju bremzeet, bet ne aptureet absoluuti... Tachu jaunas informaaciajs rashanos organisms pats no sevis nespeej organizeet. Vieniigais empiriiskais un zinaamais process, kas to speej ir apzinja! Evoluucija to nespeej...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 34 . 35 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 87 , pavisam kopa bijuši: 36955