indriķis 
|
Iesūtīts:
2007.08.08 21:47:04
Kā zināms, pareizticīgo priesteris Jānis Kalniņš ticis atstādināts no amata dēļ sava komentāra Latvijas pareizticīgo baznīcas vēsturē, kur viņš atmasko LPB sadarbību ar komunistisko režīmu, mērķtiecīgo rusifikāciju, latviešu lauku draudžu iznīcināšanu, morāli diskreditētu un nederīgu cilvēku iecelšanu PB augstākajos amatos un draudžu īpašumu izpārdošanu. Jūsu domas par šo notikumu. |
|
animan  |
# Labojis animan: 2007.11.01 01:20:42
aivaram...
tēma gan ir par Jāni Kalniņu, ne par tevi vai mani.
salīdzināju savus un tavus teksts. esmu iemācījies arī tā kā no malas. liekas, ka tavējie tomēr indīgāki. bet ja gribi gonkoties, atteikšos. tu taču zini, ka par katru vārdu būs jāatbild. un mūsu abu liekvārdības lietā sanāks ļoti gara pratināšanas sesija.
par «Bibliskajām kategorijām»... būs grūti iekļauties tajā, ko domā ar šo jēdzienu. ja tiešām domā, ka Dievam visu savu atklāsmi vajadzēja ierobežot TIKAI Rakstos, tad biblisks neesmu. jau mēģināju pateikt, ka Rakstus vērtēju kā Baznīcas mantojuma svarīgāko, galveno daļu, taču ne kā vienīgo respektējamo mantojuma tekstu (kā atskaites jeb kritērija tekstu pārējam mantojumam gan).
nu... vēlreiz: ja kristietībai nebūtu pārmantojamības, mēs nebūtu ieraudzījuši Rakstus (par atklāsmēm un inspirācijām nevajag - akmens var pārvērsties apustulī, makdonalds svētdienas skolā, ments pravietī vai tml.) jau evaņģēlists apgalvo, ka visu nemaz nebūtu iespējams aprakstīt. tātad pamatā notikumiem bija nevis protokolētāji, bet dzīvi cilvēki, kas dzīvā valodā piedzīvotā liecības nodeva tālāk. cits sāka pierakstīt, cits ar labāku atmiņu nē.
nu nekad es nepiekritīšu dzēst no Baznīcas atmiņas pirmmocekļus ar konkrētiem vārdiem un liecību stāstiem, apustuļu pēctečus, tuksnešu tēvus, Rakstu kanona izauklētājus, svētos teologus u.tml. ja brīvbaznīcu ļaudis viņus ne tikai nepiemin, bet pat neko par viņiem nezina, man pagrūti draudzēties ar tādiem.
Pestītājs savējos sauca par draugiem. viņi tik ļoti mīlēja savu Skolotāju, ka gandrīz visi ar prieku mira mocekļu nāvē. arī vēlākie Kristus draugi - parastie un smalkie, bagātie un vergi, skolotie un ģeķīgie, slepkavas un bīskapi. viņiem visiem bija vārdi. daudzi no viņiem runāja, rakstīja, liecināja ar svētu dzīvošanu, brīnumiem, darot tiešām vairāk brīnumu par pašu Kristus (Kas to jau priekšnoteica Rakstos). kāpēc tu viņus neatceries, negodā savas ticības tēvu piemiņu? tev būs godāt savu tēvu un māti. apustulis vēl saka, ka mums ir daudz pamācītaju, taču maz tēvu un ka viņš mūs ir dzemdinājis Kristū. arī tu gribi būt man pamācītājs, taču es izvēlos palikt ar tēviem, kas mani Kristū dzemdinājuši,. bet tu man to pārmet, pat sacīdams, ka ļaunais atradis atslēgu, kā man piekļūt. viņam pa kādai atslēdziņai katram no mums.
par svētigajām lietām mazā namiņa tuvumā... tu spried no malas un emocionāli, kas, protams, ir cilvēcīgi un saprotami. taču reālais ticībā izdzīvojušo visbriesmīgāko grēcinieku atlikums ir apm. 80 dvēseļu (kopā ar sievām un bērniņiem). visi, kas pieņēma pareizticību un kristietību turpināja praktizēt, vairāk klusējot, vairāk ticot uz iekšu, palika uz kājām. pārējie, atkarībās un noziedzīgumā viņiem līdzīgie, kas palika protestantismā, pārgāja katolicismā vai nonāca brīvbaznīcās, izdarīja pašnāvības, nomira grēkos vai kā vraki patērē savas dzīvības dvašas atlikumu. man tā ir liecība par spēku, kādu Dievs visneglābjamākajiem invalīdiem var iedot pareizticībā.
ar to, aivar, nelieos. tā ir mana pieredze, mana liecība. es vienkārši zinu, ka citur Dievs mani nekad nevarētu sagūstīt tā, kā pareizticībā.
līdz galam nekad neuzticēšos arī tiem, kas godā tikai tēvu, bet negodā māti (!).
Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņa priekšā visi ir dzīvi. tātad, arī Kristus māte. ja protestanti viņu negodā, kaut kas kārtībā nav. ticēt bibliski un diskriminēt Mariju - man tas liekas melīgi un ciniski. (iz etogo i teologija marisa santsa).
manuprāt, tas viss no tā, ka Raksti tiek izpreparēti no mantojuma pilnības, un izpratne par tiem kļūst daļēja. līdz ar to viss brīvajiem kļūst nosacīts. baznīcas var būt arī angāri, svēto piemiņas attēlu (ikonu) vietā parādās draudzes mācītāju fočenes vai moderno kristiešu playboy «Tikšanās» vāka nošpaktelētās dīvas, baznīcas mākslas, mūzikas, filosofijas, dzejas, literatūras u.tml. tradīciju un mantojuma vietā nāk darījuma cilvēku pašpietiekaimais popss un klišejiska virspusējība. pietiek dažas minūtes paklausīties kristīgā radio muzonu, lai atkal no jauna novērtētu klusuma vai, manā gadījumā, senbaznīcas dziedājumu blagodatnostj.
protams, aivar, var arī tā. dzīvo tā, tici tā, taču es šajā atturībā no visa būtiskā, kas brīvbaznīcām šķiet viss liekais, nepiedalīšos. ja jūties sevī pilnvarots šķirot cilvēkus ļaunajam vai Dievam kalpojošajos, dari to. tikai nemēģini man iestāstīt, ka tas ir bibliski vai kristīgi. manuprāt, tas vienkārši ir tupi un lecīgi. arī aprobežoti un nepieklājīgi. taču, ņemot vērā, ka nepieklājīgāka par mani nav, es pārdomu pilnu prātu beidzu šo palagu.
svētais Antonijas kādam parasta kurpniekam, kas daudz lūdzās, vaicāja, kāda ir viņa glābšanās atslēga. kurpnieks atbildēja: skatos uz visiem šiem garāmgājējiem un domāju - visi viņi izglābsies, tikai es ne. |
animan |
# Labojis animan: 2007.11.01 01:21:20
tas, aivar , man tā... īsumā. |
animan |
# Iesūtīts: 2007.11.01 17:18:50
Aivair ! I Daļa
1. paldies, ka nogriezi līmeni. kaut kā uzreiz vieglāk.
cilvēku atgriešana, prtotams, nav atkarīga no nostādnēm. taču manā gadījumā tās tomēr bija ortodoksās kristietības nostādnes, kas gulēja vēstījumu pamatā. es nerunāju tikai savā vai radošajā valodā. viss ks neredzamais darbs bija austrumu kristietības tēvu skats uz ticību, baznīcu, Raksitem un sakramentiem. nekā tur nebija no manis. tik vien, kā lecīga tipa pasniegšanas veids. ks tiešām nebija no manis. pēc kārtības ruļļiem biju atkritējs. tomēr ne mirkli tāds nejutos, jo zināju, ka šāds stāvoklis būs īslaicīgs, ka pienāks diena un visa ks būs pareizticības patvērumā. kad protestantisms jau bija manu bandītu izēsts līdz mielēm un kad bija sākušās totālas slāpes pēc grēksūdzes un īsta Vakarēdiena (tikai bez paskaidrojumiem, lūdzu), sapratu, ka ir vai nu jābēg, vai jāmeklē veids vismaz katoļu draudzes izveidošanai. taču pat tas nebija piepildījums un daudzi tur nonākušie bada sajūtu neremdēja. lai man piedod šīs baznīcas no sirds ticīgie ļaudis, priesteru sievišķīgums un salkanais mīļums ticības manifestācijā maniem bandītiem uzdzina zosādu. kāds par «slapjo» sēdējušais reiz pat izskrēja no mises un kliedza: «es gribu īsti, bārdainu un sūru popu, kas man pasaka, ka esmu visbriesmīgākais grēcinieks pasaulē...» labi, tas lai paliek mājas lapai.
2. par to blogu nesapratu. man nav bloga. man ir mājas lapa.
3. par Mariju. neteoloģiski, saviem vārdiem. man baznīca jeb Kristus Miesa ir visi, kas šai un tai pusē aptaustāmajai realitātei (lai gan ir pietiekami daudz liecību, kad dzīvie pieskārušies arī svētajiem, kas tos apmeklējuši no mūžības lieguma). Jēzus ģimene joprojām ir Jēzus ģimene un Viņa Māte joprojām ir Viņa Māte, kas Savu Dēlu mīl vispilnīgāk no visiem jelkad radītajiem cilvēkiem. Viņa ir vispilnīgākais cilvēks no visiem cilvēkiem pasaulē. Dievs nekad nebūtu izvēlējies tieši Viņu, ja tā nebūtu. saprotu, ka Viņš spētu padarīt grūtu arī plastmasas bārbiju, taču nekas neliecina, ka Dievs mūsu dēļ kādreiz būtu rīkojies neadekvāti. arī Jēzus mācekļi, svētie, dogmātikas pamatu licēji u.c. Dieva izredzētie un mīļotie man ir kā vienota dzīvo saime, ar kuru jūtu saistību un bieži arī vēlēšanos parunāties. bet tā kā negribu pievilties un savas grēcīgas būtnes atļaušnās dēļ, brīvi čatojot ar svētajiem, nonākt tvaiķenē, esmu izvēlējies uzticēties tiem, kam svētdzīves un gara skaidrības bijis vairāk, kā man, un kas atstājuši savu pieredzi šādas komunikācijas jomā un kuru pieredzi, gadsimtiem pārbaudītu, atzinusi mana baznīca.
ja esmu zizvēlējes kāda svētā vārdu, tad loģiski jūtos atbildīgs zināt par viņu, pazīt viņu un, cik to ļauj baznīcas pieredze, arī uzrunāt viņu lūgšanā. |
animan |
# Iesūtīts: 2007.11.01 17:19:19
II Daļa
JD mums atstājusi paraugu, kurā Marija sarunājas ar eņģeli Gabriēlu. ja eņģelis ar Viņu bija tik tuvās attiecībās Viņas zemes dzīves laikā, man nav pamata šaubīties, ka šīs attīecības viņiem mūžībā nav vēl ciešākas. JD dod mums mājienu, ka svētie tiesās eņģeļus. protams, ne jau Gabriēlam līdzīgos. taču šīs mājiens rāda, ka radības kronis - cilvēks, ir augstākā būtne pār visām radītajām būtnēm. dziļāk neielaižos šai tēmā, akcentēdams vien atziņu, ka lūgt Gabriēlu, lai tas, piem., kopā ar Mariju palīdz man izlūgties Dieva labvēlību kādā manai dvēselei svarīgā lietā, ir ļoti normāli. turklāt, ja vēl to, līdzīgi visam, ko daru, daru sava Kunga vārdā, ticēdams, ka staigāju Viņa Garā, kas taču nav kas atšķirīgs no Sv.Gara. tāpat, ja uzrunāju Kristus Māti, lai tā izlūdzas savam dēlam sūtīt Dieva karapulkus cīņā ar kādu ļaunumu manā miestā vai kāda mana drauga ģimenē, es taču nevarētu tikt nodēvēts pats JD likumpārkāpēju. es ticu, ka svētie mūžībā ir vēl aktīvāki, kā tie spēja būt mūsu ierobežotajās dimensijās. ja mēs te darbojamies kā draudzes, kā aizlūgšanu grupas, kā misionāri, tad iedomājos, cikkārt vērienīgāk un ar kādu gara spēku, brīvību un ātrumu svētie darbojas no mūžības iespēju bezgaības.
ja es būtu tai pusē un ja Dievs piedotu visus manus grēkus un izredzētu būt kaut tuvumā svētajiem un ja tu no lojas pagasta lūgtu mani, lai tev palīdzu, es taču palīdzētu. palūgtu kādu brīvāku eņģeli talkā un kaut ko izdomātu. protams, mēs savu projektu saskaņotu ar Tēva gribu, taču man liekas, ka svēti mūžībā Viņa grbā dzīvo nepārtraukti un ka, ar tiem komunicējot, atbildes nevar būt kļūdainas. ja vien nav kļūdains komunicēšanas veids ar viņiem. tāpēc jau pieminēju mācību par pievīlumu, kas ļoti tiek uzsvērtā manā baznīcā. tajā, piem., rietumu baznīcu eksaltētās un ekstazētās pieredzes viennozīmīgi tiek vērtētas kā pievīlums. arī harismātiskās pieštepselēšanās transam pieredzes.
protams, vienīgā garantija ir apsolījums, ka visu, ko lūgsim Viņa vārdā, Viņš mums dos. arī, ja Viņa vārdā lūgsim Viņa Māti. palūdz manu māti, lai viņa man piezvana un pasaka, ka aivars grib, lai atklāju viņam, kā ģitāru skaņo andy mackie (pameklē youtube - baigi kruts). viņa man piezvanīs un es tev palīdzēšu. baigi vienkārši.
bet galvenais, ko gribēju pateikt, bija tas, ka man baznīca ir viens veselums - gan tā daļa, kas šeit uz zemes, gan tā, kas jau mūžībā. |
эminэm |
# Labojis эminэm: 2007.11.01 17:28:16
tas, aivar , atkal tā īsumā...
uzmanību !
nomainīju niku, jo atklāju, ka portālā www.domulaukus.lv kāds ar to pat paraksta publicētos tekstus. tā kā hiphops ir vienīgais atlikušais stils, kurā tiek pasniegti normāli teksti, izvēlējos labākā baltā gruzītāja vārdam līdzīgu, vien izmainot latīniskos "e" un kirilicas "э", ar to pasvītrojot savu labprātīgo atkarību no krievijas patriarhijas. |
эminэm |
# Labojis эminэm: 2007.11.01 17:33:49
Ctulhu
tas būtu tāpat, kā draudzē komunicēt tikai ar mācītāju, lai cik neatlaidīgi ar tevi vēlētos iepazīties, piem., diakonijas darba vadītāja vai vienkāršs brālis, kam mācītājs būtu uzticējis tevi brīdināt, ka virs tavas mājas parādenēm jumta malai pārkāries baigs ledus blāķis. |
эminэm |
# Iesūtīts: 2007.11.01 17:39:15
Ctulhu
tu taču lasīji «no krievijas patriarhijas». tas, ka tās vadītaji atkarīgi no fsb, nav manas ticības kompetencē un arī kanoniski nedara mani līdzatkarīgu. nav taču kanonu, kas noska, ja mosadā strādā jeruzālemes patriarhs, tad mosadā jāstrādā arī visām jeruzālemes patriarhijas draudzēm, jo mosads ir izredzētās bibliskās tautas garīgo centienu un viņu svētdzīves mūžīgo dzīvību garantējošais auglis. |
эminэm |
# Iesūtīts: 2007.11.01 17:41:21
Ctulhu
pārkāries ledus nozīmē, ka, ja Dievs saviem sūtņiem licis tev ko nodot, un tu no tā atsakies, tad vaino pats sevi, ka pašam neienāca prātā pacelt acis uz augšu un krītošo ledus blāķi pamanīt. |
эminэm |
# Iesūtīts: 2007.11.01 17:44:41
Ctulhu
ir jau pamatoti reizēm, kad RPC dēvē par «reliģisku organizāciju», jo mēslu savārīts pavairāk. arī JK gadījumā no tās puses monotoni vēdījošais vienaldzīgais dzestrums liek uzvirmot skrobei. bet tā kā neesmu klēra loceklis jeb kādam hierarham padots čļens, varu censties baudīt RPB kanoniskos labumus, kas, protams, man ir saistoši. taču ne vairāk, kā citu patriarhiju kanoni. |
эminэm |
# Iesūtīts: 2007.11.01 17:49:51
Ctulhu
sūdīgāk ir klēram. sevišķi šajā, proti, JK leitas situācijā. 99% funkcionē pilnīgā mēmajā. lai gan visas baznīcas kaunā nodurto acu priekšā notiek masveidīga kanonu un statūtu normatīvu pārkāpšana. ir pārkāpti arī valsts likumi un par respektējāmu atzīts reliģisko org. likuma 14.p 1.daļa, kas ir absolūti no LPB puses lobēts pasākums, nesaderīgs ar LR Satversmi. tā, lūk.
šobrīd ar LPB augšām ir bedīgāka situācija, kā varēja būt psrs laikos. |
эminэm |
# Iesūtīts: 2007.11.01 17:54:21
Ctulhu
eņģelis Gabriēls nenēsāja T kreklu ar savu vārdu. Marijai tas bija skaidrs uzreiz. banzīcas vēsture lielā daļā mums visiem ir kopīga, arī tās svētāko varoņu biogrāfijas. ja kaut drusku iebrauc garīgajā dzīvē dziļāk, var atklāt sev ļoti svarīgas lietas. arī aiz JD vārdiem taču nav tikai tas, ko saproti tu. arī ne tas vien, ko saprotu es. tur ir līmeņi, kas daudziem devuši atslēgu pat mirušo uzmodināšanai.
piedod, ka neesmu pilnīgs, lai atbildētu uz dzirkstīm ar liesmu. |
Aivars animan [159.148.223.28] |
# Iesūtīts: 2007.11.01 18:47:24
Visā šajā , ko Tu esi uzrakstījis piekrītu un teloģiskais skats perfekts par garīgo pasauli arīdzan.
Bet par mājiņas principu tomēr atļaušos vēlreiz papaust, ka dominējošais ir eklezija. Tu pat nenojauzdams esi darījis pirmkristiešu viedumu - būt visiem kopā , dalīties , lūgt, - tā ir atslēga uz pazudušo atgriešanos. Nav brāl tas P nopelns nav...Ja Tu izmantotu katoļu ,,veidnes,, vai luterāņu, tici man efekts būtu tāds pats. Esmu par to pārliecināts. Visa jau nelaime ir tajā: tiklīdz izbeidzam eklezijas principu , tā ...nav vairs neviena, baznīca tukša un Jēzus māte nepalīdzēs. Eklezija - tas ir pirms vārda baznīca. Baznīca formē jaunu ekleziju ar organizētu , pastiprinātu bruņojumu , bet diemžēl to bieži elles vārti ir uzveikuši. JK PB.
Tavu un JK ekleziju neviens elles suns nevinnēs.
Paldies Tev brāl, ka kārtējo reizi man esi piedevis.
Varbūt , kad iznāks brīvāks brīdis uzrakstīšu k |
Aivars animan [159.148.223.28] |
# Iesūtīts: 2007.11.01 18:53:12
Uzrakstīšu pašu svarīgāko savā dzīvē, es ļoti ceru , ka Tu to pieņemsi. Domāju , ka mēs esam pie tā nonākuši. Runa būs par gaļu. Tikai laikam ne te...
Kāds priekšnieks man reiz pārmeta- kāpēc Dievs man Tevi uzsūtījis....bet pienāca laiks, kad viņš to saprata...
Es arī jautāju- Dievs - kāpēc Tu man esi uzsūtījis eminemu - repotāju. Mīlestībā- Aivars |
Kundalini  |
# Iesūtīts: 2007.11.01 19:05:35
"kādā sarunā JK reiz uzsvēra, ka viņš vēlas tikai vienu - iespējas praktizēt tīru pareizticību. "
Tādas "tīras reliģijas (nav svarīgi pareizticības, musulmanisma, budisma) vairs nav.Visas ir cilvēku un "reliģisko darboņu"sagrozītas...Nav brīnums kā Jānis Kalniņš nonāca konfliktā ar "reliģijas farizejiem" un vēl vairāk, spēkiem, kuri ir reliģiju varas galvgalī. |
эminэm |
# Iesūtīts: 2007.11.01 22:32:56
Ctulhu
pirms brīža pirtī uz lāvas galvā izcepās formulējums jeb diagnoze tiem (mums), kas ļoti noticējuši virtuālajai draudzībai vai diskusijas īstenumam. digitālais pagānisms. nekas taču čatņikiem nav īstāks par pakļūšanu zem nikota neredzamās palātas biedra drezīnas.
JD pareizi dekodē tā: dzīvo pēc Kristus baušļiem vairāk un vairāk, kamēr kļūst tāds, ka pat mirušie nespēj apvaldīt ziņkāri, ceļas augšām un nāk skatīties, kas tās tāds, kas pat mirušos uzceļ. |
эminэm |
# Labojis эminэm: 2007.11.01 23:16:50
fūūū... kā akmens no sirds novēlās. paldies, Aivar. pretīgi ir tik dziļi ielaisti, turklāt virtuāli konflikti.
to, kā nopelns ir kas , varu iedomāties, arī nesakot miljoniem ticīgu cilvēku gadsimtiem ar sevi asociēto vārdu «orrthodoxia». taču man tas ir patiesāks vārds kā «kristietis». lai Dievs mūžībā mums pasaka, vai esam bijuši šī vārda cienīgi. man liekas, ka to nedrīkst valkāt līdzīgi citiem svētumu apzīmējošiem vārdiem. tāpēc manā gadījumā tev un citiem ir godīgāk teikt, ka pat mazā namiņa laikos centos kaut nedaudz būt pareizticīgs, nevis kristietis. jo nepareizi, po svojemu, ticēt man vairs negribējās. es biju sācis uzticēties ne tikai savai pieredzei un mēģināju dalīties ne ar savu pieredzi. tas, ka vienalga sanāca kā hiphopistam, manu iekšējo motivāciju toreiz nevarēja mainīt.
par PB JK gaījumā.
tie, kas tā izrīkojas baznīcā, tikai iegūtās laicīgās varas pēc skaitās bīskapi, sinožu sekretāri vai garīgo tiesu tiesneši. pēc PB vispasaules kanoniem šīe ļaudis sen ar saviem noziegumiem sevi ir izslēguši no PB un nolikuši zem anatēmas jeb lāsta. tikai es neemu tiesīgs to apstiprināt. to pēc kārtības jāizdara patriarham. un es ļoti ceru, ka viņš to pavisam drīz arī izdarīs. PB kanoniskā struktūra ir tā uzbūvēta un izstrādāta, lai ļauni cilvēki nevarētu ievainot nedz mācību, nedz tās sludinātājus. tas, kas notiek pašlaik, notiek cilvēku dēļ. šai pasaulē totāls svētums bija iespējams vienīgi Kristum. ja pieskaita vēl pad.laikus, šitā verhuška te rīkojas pilnīgi sviestaini, diskreditēdami manu baznīcu. tāpēc arī gribas palīdzēt JK. |
эminэm |
# Labojis эminэm: 2007.11.01 23:43:31
Aviaram + « tas, kas notiek pašlaik, notiek cilvēku dēļ .» ar to domāju, ka ne jau PB struktūra, dogmātiskā vai hierarhiskā sistēma pie vainas, bet ļauni, mantkārīgi, varaskāri un netikli cilvēki, kas uzurpējuši baznīcai savas personas un krimināli koruptīviem līdzekļiem turas pie saviem aizvien elektriskākajiem krēsliem. |
эminэm |
# Labojis эminэm: 2007.11.02 00:38:40
Aivar, Bībelē apustuļiem Kristus dod varu raisīt un saistīt cilvēku grēkus. nediskutējam par to. mēs visi nevaram būt apustuļu pēcteči. roku uzlikšana nenotika kā lidojošo šķīvīšu masveida izlidināšana pa visu lūgšanu telti vai Salamana aili.
tā vienkāršība, par kuru runā ticīgo attiecībās, ir pareiza. šīs lietas PB sistēmā tā plaši ir izncīcinātas. jo tās dod ticīgajiem atziņu, patstāvību un «razsuditeļnostj», kas pareizticības formas valkātājīem ir bīstami. tālab ar viltus paklausības iedzīšanu ticīgie tiek mankurtizēti. atceries ainu no aitmatova romāna, kur džekam uzmauc pilnīgi noskūtā galvā svaigi kauta kamieļa ādu, piesien pie koka un pamet. āda tuksneša saulē izkalst, sāk augt mati, tie netiek cauri kamieļa ādai, atduras un sāk augt durties galvas ādā, augt tajā iekšā. mokas ir tādas, ka cilvēks pilnīgi zaudē atmiņu, sevi, kļūdams par absolūtas paklausības vergu tam, kas viņu atbrīvo.
es nekad neesmu bijis «garīgais mācītājs». es esmu vienkāršs pantu mērcētājs un mutes palaidējs, kas ļoti grib izglābties un palīdzēt to izdarīt kaut vēl dažiem. kaut saviem dēliem, mazmeitiņai. es nevienu vairs negribu mācīt... tikai tevi... |
эminэm |
# Labojis эminэm: 2007.11.02 01:11:09
«mēs cienām savu konfesiju» es, AIvar , savējo arī, taču tu jau zini, ka neuzskatu to par konfesiju. man tā ir Māte. pēc pravoslāvu postulāta: KAM BAZNĪCA NAV MĀTE, TAM DIEVS NAV TĒVS. tikai nepārmet man, to es neizgudroju. man PB ir Kristus Miesa, bez kuras manējā sen būtu sairusi, dvēselei nonākot zmeja goriniča mūžīgajā sakampienā. es pareizticību mīlu. jo tā man pareizi māca mīlēt Dievu, Viņa Dēlu, Viņa Māti, Viņa apustuļus, asinslieiniekus, svētos utt.
lai kā tu tici aicinājumam «izsūdziet cits citam savus grēkus», tas neatceļ apustuļiem doto unikālo un atšķirīgo varu. uz «svetājiem» attiecas arī ķēnišķā priesterība, bet tāpēc jau nav jāatceļ priesterība kā svētnoslēpums. tu taču vari arī kristīt, mēs visi varam, taču labāk, ja tas neiziet ārpus zināmas kārtības rāmjiem, ko cilvēki savu grēcīgo noslieču dēļ varētu izmantot nepareizi, ambiciozi.
ieteiktu tev izlasīt kādu grāmatu, par kuru tās autors no virsgana puses tika nosaukts par apsēstu u.tml. taču viņš tik gudri sevi aizstāvēja, ka nu viņu respektē visa PB. autors Pāvels Adelgeims. grāmta «dogmat cerkvi»: http://dogmat.icona.ru/ kaut ieskaties būtiskajā. tur dadz tāda, kas noteikti palīdzēs tev formulēt jau paša domāto. un mums būs vieglāk sarunāties. |
эminэm |
# Labojis эminэm: 2007.11.02 02:47:31
Kundalini
manuprāt, ticīga cilvēka «netīrības» pamatā ir viņa iedomība un gļēvums. tikai tas, kurš sevi pazīst nepietiekami, var teikt «PB ir netīra, LELB ir netīra, katolicisms ir netīrs», reaģējot uz visu, kas konfliktus veicina un vairo, raugoties vien no savas «šķīstības» trešās acs augstumiem. JK sacītais nenozīmē, ka viņš ir muļķis un nezin, ka cilvēki visās baznīcās ir vienādi cūkas. neviens no mums, par to, kādi esam, nav pelnījis žēlastības pērles. bet tāpēc, ka esmu cūka, man nav jābēg no reizēm par fermu pārvērtušos baznīcu. pie tā vainīgi tikai paši cilvēki. tikai nevajag mukt no vietas, kuru visi kopā esam piegānījuši, uz jaunu, tīrāku. var gadīties to piegānīt daudz ātrāk, kā iepriekšējo.
šodien vislielākā misija vajadzīga tradicionālo konfesiju iekšienē. laikmets savu indi ielējis arī tajās. caur cilvēkiem, protams. būt dorsmīgam misionāram nenozīmē braukt uz darfūru, bet iekāpt prāmī un aizbraukt uz kopenhāgenu, gēteborgu. visi rietumi kļuvuši par kristeitības masu kapiem. tad nu šajos kapos vajadzīgi misionāri.
ja holandē vien gadā likvidējas ap 1000 draudžu un vācijā gatavas likvidēties 10 000 draudzes, ir ko padomāt par laikiem, kādi pienākuši. runa vairs nav par ticības tīrību. ticība vispār ir mirusi.
nezinu, kas tā par baisu dāmu tavā bildītē, bet iesaku smelties pirmkristiešu drosmi un cīnīties ar sevis labāku par citiem redzēšanu. es, piemēram, esmu vislielākais cūka. 1000 reižu dienā par to pārliecinos. ja man nebūtu manas ticības un baznīcas, kas ir mans patvērums, ja man nebūtu mana Kunga apsolījumi un evaņģēliskā mierinājuma, es laikam arī būtu izvēlējies rukšķēšanu uz nopienām tradīcijām, par cūkām uzskatīdams tos, kas Dieva acīs, salīdzinājumā ar mani, iespējams, vēl ir tikai sivēni. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
