atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Interesants skatījums!
Svētais
Iesūtīts: 2009.12.21 11:45:15
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.21 23:28:37
1. Ja uzskati, ka harizmāti nav kristieši, tad neredzu jēgu vispār runāt par to un ar nesaprotu, ko gribi te pateikt. Es neuzņemos kāda vietā izlemt vai viņš ir ticīgs.

2. Ņifiga par Kulmani neesi lasījis. Viņa savā kalpošanā par cilvēkiem tieši ļooti reti lūdza. Visbiežāk cilvēki saņēma dziedināšanu, atrodoties viņas dievkalpojumos vai klausoties radioraidījumus, kurus vadīja un kuros lūdza par cilvēkiem (trauks ar neskaitāmām lapiņām, par kurām kopā palūdza). Bet nebija dziedināšana viņas mērķis. Viss uz ko viņa koncentrējās bija Dieva klātbūtne. Viss pārējais ir tikai sekas. Un Dieva klātbūtne ap viņu bija tik spēcīga, ka to varēja sajust cilvēki pa gabalu.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.02.21 23:30:40
Adonika
neredzu jēgu vispār runāt par to
Es arī, ja jau nevēlies neko saprast.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.21 23:30:59
Un tas, ka viņa uzsvēra, ka nav svarīgas konfesionālās atšķirības, nav nekas pozitīvs un apsveicams.
Tu laikam iedomājies, ka Dievam cilvēki pēc konfesijām sadalīti un debesīs būs izvietoti pa attiecīgiem rezervātiem. Šķelšanās ir efektīgākais velna ierocis.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.02.21 23:35:33
Adonika
Labāk vienoti un vareni velna garā, nevis klibot uz Debesīm ar kādu no Svētā Gara spieķiem ?
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.21 23:42:55
Papucs
Vai tavuprāt vienotība ir rādītājs tam, ka kristieši seko sātanam? Vai sirgsti ar sektantismu klasiskajā izpratnē, kad tik savu kustību atzīst par vienīgo pareizo un visas citas noliedz???
Nesen noskatījos filmu par Luteru. Un aizdomājos par to, ka patiesībā, neskatoties uz daudzajiem gadu simtiem, nekas nav mainījies...
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.02.21 23:45:20
Adonika
Vai sirgsti ar sektantismu
Nē, bet man ļoti nepatīk viens gars, ko nedaudz pazīstu. Diemžēl mūsdienās viņš ir apsēdis ļoti daudz visdažādāko konfesiju un sektu cilvēkus.
Protams, tas viss ir noticis ar Dieva ziņu, tāpat kā ar Dieva ziņu ļaundari nogalināja Ījaba ģimeni un kalpus.
Vai tas liecina, ka Ījaba ģimenei un kalpiem bija izvēle? Pareizi, nē, bet Ījabam tāda bija. Un viņš izdarīja pareizo izvēli. Tas pats tiek šodien gaidīts arī no mums. Ceru, ka Tev vēl ir izvēles iespēja...
Ceru, ka ikvienam harizmātam vēl ir izvēles iespēja...
(neskatoties uz to, ka pareizticīgie uzskata to mēļošanas garu par visgrūtāk izdzenamo no visiem izdzenamajiem gariem)
Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.22 08:58:46
Svētais

Protams, ka tā ir. Dievs nepārmet neko un mīl mūs. Nav vajadzīgas formulas un kursi un pareizi vārdi. Tas ir absurds. Dievs reaģē uz ticību, nevis uz vajadzību! Tā ir tā atšķirība.Taču dziedināšanu Viņš Jēzū ir jau nodrošinājis, un mums tā ir tikai jāsaņem ticībā. Citreiz tas ir ilgāks process un cīņa. Bet varu dziedināt Viņš ir devis un uzticējis saviem mācekļiem, ja runa ir par kāda palīdzību tavā dziedināšanā. Protams, ka tu ar savu ticību arī vari saņemt no Dieva. Darbojas arī gara dāvanas. Taču iemesls, kāpēc mēs šodien tik maz redzam Dieva dziedināšanas savās dzīvēs nav tāpēc, ka Dievs tās nedotu vai nevēlētos dot, bet tāpēc, ka mēs nemākam pielietot to varu caur ticību, ko viņš mums ir devis. Līdzīgi varētu saukt uz Dievu: Dievs dod atmodu Latvijā! Taču Dievs ir devis varu cilvēkam pasludināt evaņēģeliju un caur to notiek atmoda, nevis kā citādāk. To nesludina eņģēli un to nedara Dievs, bet to dara Kungs caur mums ar savu spēku un varu, taču mēs esam tie, kas pasludina šo evaņģēliju!

Parādi man, kur tā ir rakstīts, ka vienmēr visi ticīgie varēs darīt dziedināšanas brīnumus? Nejauc konkrētas pavēles konkrētiem cilvēkiem ar vispārējo Jēzus apsolījumu, ka tās būs LĪDZEJOŠAS zīmes, kas norāda uz to, ka nav konkrēti zināms kad, kā un caur ko tas notiks, mums viemēr ir jāatstāj šajā ziņā vieta Dieva prātam, jo Viņš nav apsolījis vienmēr dziedināt un brīnumus darīt , kad vien mēs to gribam, bet Viņš ir apsolījis pestīt mūsu dvēseles, stiprināt, piedot, palīdzēt izturēt, būt piepildītiem ar Svēto Garu.


Nekad nav Dieva griba, kad kāds cilvēks mirst slimības rezultātā, pat ja mirst mums apkārt miljardiem cilvēku. Dievs Jēzū Kristū ir dziedinājis visu pasauli no slimībām. Mēs nesaprotam to, nepieņemam to, neticam tam, neizmantojam to, nesaprotam kā darbojas Dieva Valstība, nesaprotam visus cēloņus kāpēc ir radusies slimība un kā ar to cīnīties, nepielietojam varu un autoritāti un Jēzus pavēli iet dziedināt, nepaklausam un miljons citu iemeslu. Bet nekad tā nav Dieva griba, kad kāds slimības rezultātā nomirst, ticīgu vecāku ģimenē, neticīgu. Tā ir mūsu atbildība pielietot mums doto Dieva varu un spēku un autoritāti šajā jautājumā. Ne vienmēr mums tas izdodas, lūk, tas ir iemesls kāpēc notiek tas kas notiek. Dievs ir labs un neaiztur savu dziedināšanu pret kādu, jo viņš to jau ir devis un nodrošinājis. Dievs nepārbauda nevienu ar to, ka uzliktu viņam slimību. Jēzus kalpošanā nebija neviena piemēra, kurā viņš nebūtu kādu dziedinājis, izņemot gadījumu, kad cilvēkam nebija ticības. Mums ir jādara Jēzus darbi, saskaņā ar Jēzus vārdiem. Nesaku, ka man tas izdodas, saku, ka mums ir uz to jāiet.

Mums viennozīmīgi ir pavēle lūgt par slimajiem, lūgt pēc dziedināšanas un citām dāvanām, taču nekur nav teikts, ka Dievs neuzliek slimību, kā pārbaudījumu, ka Viņš nekad neaiztur dziedināšanu. Dievs nekad neglābs miesu, ja tās cena būs dvēsele. Arī bībeles praksē bijuši gadījumi, kad dziedināšana notiek pakāpeniskā, dabiskā veidā - Pāvils slimoja (nav teikts, ka dēļ nomētāšanas ar akmeņiem un tas arī nebūtu tik svarīgi, jo Dievs arī to var dziedināt pārdabiski), Pāvila biedrs palika slims Milētā (20 Erasts palika Korintā, bet Trofimu es atstāju neveselu Milētā.), Timotejam ar nav bijusi īpaši laba veselība (23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.), bet ne tikai bībelē, arī vēlāk ir bijuši piemēri, kad stipras ticības Dieva kalpi un kalpones, kuri noteikti ir lūguši `pec dziedināšanas, tomēr nav saņēmuši, kāpēc? Tāpēc, ka Dievs mums ko labāku ir paredzējis mūžībā un Viņš mēdz pārmācīt savus bērnus

5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.

Un uzlikt pārmācību nepaklausīgiem

22 Redzi, Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem.

ījabs saņēma daudz ciešanu, caur kurām Dievs viņu pacēla vēl leilākos gara augstumos, nekā pirms tam.

Un daudzi citi svētie, kuri nav saņēmuši apsolīto šajās dzīvēs

36 Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.
37 Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti;
38 viņi, kuru pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.
39 Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto,
40 tāpēc ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību.


Kā redzam, Dieva atziņa ir augstāka par mūsējo, jo cilvēkam ir tieksme tikt viegli cauri un izlaisties, bet tieši grūtībās parādās katra cilvēka ticības patiesums. ja tu tā baidies par savas miesas labklājību, tad jādomā, kas tev ir pirmajā vietā. Nepārproti - es nenoliedzu, ka Jēzus nopelnā ietilpst visas labās lietas arī šīs zemes dzīvei - tas ir apstiprināts Rakstos, bet Raksti arī vēsta, ka nesaņemsim šajā dzīvē visu mantojumu pilnā apmērā un iemesli var būt dažādi, tomēr pāri visam ir viens galvenais - Dievs mūs ļoti mīl un Viņš nevēlas mums dot lietas, kurām neesam gatavi, kas var mūs novest neceļos, barot lepnumu un egoismu, jo Viņš zina, ka lepniem dziedināšana nenāk par labu, bet neskaitāmi ir izmainīti caur slimībām un ciešanām. Un ir ļoti ļauni un nekrietni apvainot mazticībā vai kā citādi tos, kuri nav saņēmuši un nomiruši, jo ir šādi cilvēki, kuriem ticība bijusi dziļāka par tavējo un visu labklājības teologu ticībām, bet Jēzus, kaut arī dziedināja visus, tomēr mācīja, ka, ja gribam būt ar Viņu uzvarās, tad nāksies būt kopā arī ciešanās un grūtībās

interesants gadījums bībelē

1 Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaumu, un ļaudis dzirdēja Viņu esam namā.
2 Un daudzi sapulcējās, tā ka tiem pat durvju priekšā nebija vietas, un Viņš tiem sludināja vārdu.
3 Un pie Viņa nāca ar triekas ķertu, ko četri nesa.
4 Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja.
5 Un, redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz triekas ķerto: "Mans bērns, tavi grēki tev piedoti."
6 Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:
7 "Ko šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?"

Kāpēc tā? Kāpēc farizeji tā domāja? Tāpēc, ka vecajā derībā valdīja likumsakarība - ja kāds ir slims, tad viņa grēki nav piedoti, bet ja Dievs piedod kādam grēkus, tad tas kļūst vesels. Un te redzam, ka Jēzus maina šo kārtību

8 Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja tos pie sevis pašiem tā domājam un uz tiem saka: "Kam jūs tā domājat savās sirdīs?
9 Kas ir vieglāk - vai sacīt uz triekas ķerto: grēki tev ir piedoti, - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā.
10 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Viņš saka uz triekas ķerto:
11 "Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās."
12 Un tas tūdaļ cēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica, sacīdami: "To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši."
Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.22 09:15:53
Ja mes atrodamies slimiba, tas ir parbaudijums ( jebkadu iemeslu del), bet tas nekad nav Dieva uzlikts parbaudijums un nekad nav Viņa pie;ļauts. vai nu to izdara ienaidnies, vai nu mes pasi sava greka, vai savas vainas del, bet tas nav Dievs kas ar slimibu opere muusu dzives.

Interesanti, ka Dievam ir cits viedoklis šajā sakarā

5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.


Mes ejam cauri tumsas ielejam ar Dievu, tas tiesa, bet Dievs nav tas, kas mus tajas ieved, lai mus kaut ko macitu vai parbauditu. Sie apstakli ir nezibegami muusu dziivees, un kaa mees esam macijusies pie Dieva, taa mes tiem izejam cauri.Mums nav apsolita viegla dzive,jo dzivojam kritusa pasaule, un caur daudz bedam mums jaieiet Dieva valstiba, tas tiesa.

Protams, Dievs nav tiešais ļaunuma avots, bet Viņš visu kontrolē, ja tu to noliedz, tad tu apšaubi Dieva visvarenību, bet ja Dievs ir visuvarens, tad Viņš ir tas, kurš izlemj, kam ko pieļaut un kam ko nepieļaut, un iemesli tam ir dažādi, nejau tāpat vien, bet gan tieši lai mūs mācītu un audzinātu - Dievs to Pats ir tā teicis, ka Viņš caur šīm problēmām mūs māca. Cilvēkiem ir vajadzīga pazemība un to var iemācīties vienīgi ejot cauri grūtībām. Un tieši Dieva Vārds māca caur grūtībām, situācijām un apstākļiem. Un nav tā, ka ja tu esi stiprs ticībā, tad grūtības novērsīsies, nē - tas tikai nozīmē to, ka tu iziesi caur tām neejot bojā (te nedomāju par miesas bojāeju, bet par dvēseli)

atmodā cilvēki piedzīvojot Dieva klātbūtni apzinās savu grēcīgumu un nožēlojot grēkus, atdzimst no augšienes. Bez jebkādas sludināšanas utt., utt. Ne vienam vien Vārds nāk tikai pēc tam.

Dieva klatbutne cilveki patiesam izjut visu to, ko apraksti un tas ir viniem pamudinajums versties pie Dieva. Tacu macas pie Dieva vini pateicoties Dieva vardam , kad tas tiek sludinats un macits tiem. Taa ari vini sanem glabsanu, kad no sirds tic un ar muti apliecina, to ko ir dzirdejusi par Jeezu.


Lūk, te gan piekrītu svētajam, jo nekā citādi nenāk cilvēks pie ticības, kā vien caur vārdu, jo pats par sevi cilvēks ir garīgi miris un nespējīgs pieņemt Jēzu par savu Pestītāju, to spēju dod Dieva Vārds. Taču tas ir dzīvs Vārds, kurš darbojas arī situācijā un apstākļos, norāda, pamāca, uzrunā - simtiem un tūkstošiem liecību, kā Vārds mācījis un izmainījis cilvēkus cauri ciešanām un slimībām, daudzi arī miruši, taču tas nenorāda uz ticības trūkumu, bet gan uz bridumu - ja tu tiešām tici, tad nesatrauksies par miesas veselību, bet ja ticība balstās tikai uz miesīgo labklājību, tad arī trīcam un drebam, turamies pie tā, ka Dievam noteikti mūs vienmēr jādziedina un jānovērš grūtības, tāda ticība ir liekulīga, jo tic Dievam tikai labos laikos, nu gluži kā līdzībā par sējēju. Es nesaku, ka ļaunums nāk tieši no Dieva, bet es saku, ka Dievs to pieļauj un izmanto cilvēkiem par labu
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.22 09:40:06
Ceru, ka ikvienam harizmātam vēl ir izvēles iespēja...
(neskatoties uz to, ka pareizticīgie uzskata to mēļošanas garu par visgrūtāk izdzenamo no visiem izdzenamajiem gariem)

Jā, atkrist ikvienam ir iespēja un tad arī var pazaudēt dāvanu lūgt mēlēs.

nekā citādi nenāk cilvēks pie ticības, kā vien caur vārdu, jo pats par sevi cilvēks ir garīgi miris un nespējīgs pieņemt Jēzu par savu Pestītāju, to spēju dod Dieva Vārds.
Bībele gan ko citu māca:
Un Viņš (Svētais Gars) nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.
9 Grēku - jo tie netic Man.

SG cilvēku pārliecina par grēku un dod ticību nevis kāda pasludinātais Vārds. Jā, tas pasludinātais vārds ir viens no veidiem, bet ne vienīgais. Spēcīgā Dieva klātbūtnē, kāda ir atmodās, cilvēki bez sludināšanas un jeb kādas informācijas pēkšņi sajūt savu grēcīgumu un sāk nožēlot grēkus Dieva priekšā.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.22 10:02:22
Adonika

Nebūs gluži vis tā, jo stāv rakstīts

17 Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles,

arī luteriskās ticības apliecības apliecina, ka Svētais Gars nenāk nekā savādāk, kā vien caur Vārdu. Nevajag Vārdu atdalīt no Gara, jo tie ir viens vesels, kā Jēzus teica - vārdi, ko Es uz jums runāju, ir Gars un dzīvība.

SG cilvēku pārliecina par grēku un dod ticību nevis kāda pasludinātais Vārds. Jā, tas pasludinātais vārds ir viens no veidiem, bet ne vienīgais. Spēcīgā Dieva klātbūtnē, kāda ir atmodās, cilvēki bez sludināšanas un jeb kādas informācijas pēkšņi sajūt savu grēcīgumu un sāk nožēlot grēkus Dieva priekšā

Painteresējies dziļāk par atmodām - vienmēr tās sākušās ar Vārda sludināšanu un nekā savādāk. Vasarsvētku atmoda 20 gs. sākumā tieši tā arī sākās - ar Vārdu par Svētā Gara kristībām. Bet kā tev šķiet - kā tad cilvēki zina nožēlot grēkus Dieva priekšā? VIenkārša nožēla bez Deiva atzīšanas ir arī pagāniem - tā ir dabiskā sirdsapziņa, bet par nožēlu Dieva priekšā cilvēks uzzina nekā savādāk, kā vien tikai caur Vārdu

Svētais

Šajā griezumā pat vislabākie cilvēki, visticīgākie, vislūdzošākie, tomēr nesaņem dziedināšanu ne tāpēc, ka Dievs to nebūtu lēmis vai devis, bet daudzu citu apstākļu un apsvērumu dēļ, kam nav sakara ar Dieva atbildi vai neatbildi uz šo vajadzību. Tas, ka no kaut kādām situācijām mēs mācāmies tas ir tiesa, bet tā nav Dieva metode, lai mūs kaut ko iemācītu. Ja atklāsme balstās uz kaut ko citu, nekā Dieva vārds tā ir apšaubāma.

Nu un lūk tev atklāsme Dieva Vārdā par Dieva metodēm

5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.

12 Lūk, kāda būs smagā pārmācība, ko Tas Kungs liks sajust visām tautām, kas būs cīnījušās pret Jeruzālemi: viņu miesas satrūdēs, kamēr viņi paši vēl stāvēs uz kājām, viņu acis sāks trūdēt savos dobumos, un viņu mēle satrūdēs viņu mutē.

17 Es likšu viņiem piedzīvot Savu smago atriebību ar bargām pārmācībām, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, kas tiem licis sajust šo atriebību."

23 Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš

Un nav pareizi atsaukties uz derībām, jo Jēzus nopelns atceļ sodu, nevis audzināšanu. Un par Dieva neatbildēšanu uz vajadzībām vai vilcināšanos - tas ir neloģiski, kā tu spried, jo Dievam ir vara darīt vai nedarīt kaut ko, bet ja ir kāds šķērslis, tātad Dievs kaut ko nedara, nevis, ka VIņš nevarētu šķērsli pārvarēt. Tieši biju vasarsvētku draudzē un dzirdēju svētrunu par šo tēmu, ka Dievs mēdz aizturēt svētības, lai mūs tām sagatavotu, bet tieši Dievs ir tas, kurš ko dara vai nedara, nevis, ka Viņa spēku varētu kaut kas aizturēt.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.22 11:16:58
Svētais Gars nenāk nekā savādāk, kā vien caur Vārdu. Nevajag Vārdu atdalīt no Gara, jo tie ir viens vesels, kā Jēzus teica - vārdi, ko Es uz jums runāju, ir Gars un dzīvība.
es neatdalu. Es runāju par to, ka gana gadījumu (īpaši atmodu laikā), kad cilveķi piedzīvo pestīšanu bez jebkādas sludināšanas. Vieni paši. Te var nedaudz palasīt par tādiem gadījumiem. Cilvēks savā nodabā brauc ar mašīnu un ir aizņemts ar savām domām, kad pēkšņi par viņu nāk Dieva spēks un viņš sajūt savu grēcīgumu. Apstājas un sāk nožēlojot grēkus saukt uz Dievu.

Vasarsvētku atmoda 20 gs. sākumā tieši tā arī sākās - ar Vārdu par Svētā Gara kristībām.
Nebūs taisnība. Azusa ielas atmoda bija Velsas atmodas turpinājums. Dieva darbības uguns bija tik intensīva Velsā, ka, ļaudīm lasot vēstules un avīžu rakstus par šiem notikumiem citur pasaulē, atmoda sākās arī tur. Šķiet, ka Seimurs sarakstījās ar Evansu.

Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.22 13:12:27
Adonika
Vai tie cilvēki nekad nebija dzirdējuši par Dievu? Pārlasi vēlreiz uzmanīgi (starp citu brīnišķīgs raksts) - viss sākās ar cilvēku lūgšanu un sludināšanu, kas bija Svētā Gara darbība caur cilvēkiem, bet efektu radīja Svētais Gars viens pats, taču, ievēro - nekas nenotiek bez cilvēku starpniecības, visās tajās liecībās ir cilvēku grupiņa, caur kuriem Svētais Gars sāk darboties. Un nenotiek nekas bez iepriekšējas atklāsmes, kaut pārdabiskās vīzijās vai ar tiešu Dieva verbālu runāšanu - viss notiek caur Vārdu, kas tiek pasludināts un bez sludināšanas nekas tāds nenotiktu.

13 Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts.
14 Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?
15 Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!
16 Bet ne visi pieņēmuši evaņģēliju, kā jau Jesaja saka: Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij?
17 Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles,
18 tad nu es jautāju: vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! "Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi."
19 Es jautāju: kā tad Israēls nav sapratis? Jau Mozus saka: Es jūs darīšu greizsirdīgus uz tautu, kas nav Mana, dusmīgus uz nesapratīgu tautu.
20 Bet Jesaja visai pārdroši saka: Es devos pazīstams tādiem, kas Mani nemeklēja, un atklāju Sevi tādiem, kas pēc Manis nevaicāja.
21 Bet par Israēlu viņš saka: augu dienu Es Savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga.


Redzi - vispirms nāk liecība un sludināšana
Atgriežamies pie tā raksta
1. stāsts - viss sākas ar dažu cilvēku lūgšanu un lūgšanu sapulcēm
2. stāsts - par kristiešiem, kuri sāka ievērot četrus principus - grēku nožēla, ikviena apšaubāma ieraduma pārtraukšana, paklausība Svētajam Garam un publiska Kristus apliecināšana
3., 4. un n-tais stāsts - visos ir sludināšana, pat par Velsas atmodu, kur eņģeļi dziedāja, bet tūdaļ piebilde, ka tomēr Velsas atmoda bija sludināšanas atmoda, jo ikviens sludināja Bez publiskas liecināšanas Svētais Gars nevēlas darboties, kaut gan Viņš to var un, iespējams, atsevišķos retos gadījumos tā arī notiek, bet parasti, kad papētam dziļāk - ir vienmēr bijusi iepriekšēja sludināšana. Viens no tiem stāstiem sākas arī ar to, ka baznīcas bijušas tukšas, taču tas tomēr norāda, ka iepriekš ir ticis sludināts, tikai neviens nav klausījis, baznīcas ēkas pašas par sevi liecina neticīgajiem un ikvienā tādā pilsētelē, kurā ir kaut vai tukšas baznīcas, pēdējais ateists zinās teikt elementārākās lietas, ka tur cilvēki tic Dievam un ka viņi runā kaut ko par grēkiem

Nebūs taisnība. Azusa ielas atmoda bija Velsas atmodas turpinājums. Dieva darbības uguns bija tik intensīva Velsā, ka, ļaudīm lasot vēstules un avīžu rakstus par šiem notikumiem citur pasaulē, atmoda sākās arī tur. Šķiet, ka Seimurs sarakstījās ar Evansu.

Paldies, ka palaboji, piedod, ka maldīgu info ierakstīju, bet te lūk atkal, kā tu pati saki - ļaudīm lasot vēstules un avīžu rakstus par šiem notikumiem citur pasaulē, atmoda sākās arī tur

Slava Dievam par to un lūgsim, kaut arī Latvijā kas tāds notiktu visās konfesijās
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.22 14:25:55
Adonika
Gultas nešana jau nu gan nav darbs. Tas, ka jams neiekļāvās farizeju izdomājumos nav ticības apliecība. Viņam nebija ticības uz to jminimumu ko gaidīja, kur nu vēl ko vairāk. Bet Jēzus viņu izvēlējās un dziedināja. Un gana bieži tas notiek bez jebkādas ticības. Tāpat kā gana bieži cilvēki stāvot ticībā gadaiem gaida savu dziedināšanu. Un gaida... Tas neizslēdz iespēju, ka saņems, bet pats fakts, ka Dievs nav burvju lampa, kuru atliek tik paberzēt un izteikt vēlēšanos. Pieļauj Dievs to ka nav dzīve tikai ērtības.

Cilvēks pie Betezdas diķa, noreageja uz Jezus paveli piecelties panemt savu gultu un staigat, ar savu ticiibu. Velak ka savu ticibas apliecinajumu nesadams apkart gultu sabata, vins apliecinaja savu ticibu, jo tas bija aizliegts sabata dienaa, pec visstyingrakajiem noteikumiem.Nav neviena piemera Bibele, kur notiktu jelkāda Jēzus vai vina maceklu dziedinasanas izpausme bez ticibas atbildes reakcijas. Tie, kas gaida uz dziedinasanu, neapzinas to, ka ta ir ceriba, nevis ticiba. Jo Jezus to jau ir musu del izdarijis un piepildijis. Tapec cilveki dziedinasanas nesanem. Ir gadijumi, kad darbojas Sveta gara davanas, tas ir mazliet savadak. Mes ejam cauri dzivei un visam tas grutibam, bet Dievs nav tas, kas mūs caur šīm grūtibam audzina un maca, lai gan sis grutibas mus noruda un mes varam no ta kau ko macites. Dievs savus laudis maca caur savu vardu, lai vini butu spejigi statiem pretim grutibam un visu uzvarejusi pastavet.


Atmetam grēku un savu vainu. Sanāk, ka ienaidnieks ir varenāks par Dievu. Un tam es nekad nepiekritīšu. Jebkas kas notiek kristieša dzīvē (ja vien viņš nedzīvo apzināti grēkojot, tādejādi atsakoties no Dieva aizsardzības) ir tāpēc, ka kādu iemeslu dēļ Dievs to pieļauj. Pretējā gadījumā saproti, ka nevar uz Dievu paļauties pilnībā, ka Viņš var parūpēties un pasargāt. To sauc par bārenības garu. Ne velti pēc harizmātiskās kustības nobrieda pasaulē vajadzība pēc Tēva sirds kustības. Viss ir no žēlastības.

Dieva žēlastība ir tā, kas mūs glābj un ir visu mums devusi un sagatavojusi caur Jezus upuri. Musu ticiba to pienem un rikojas saskana ar Dieva zelastibu. Musu ticiba nekustina Dievu, tacu tā piesavina tikai to, ko Dievs jau savas želastības dēļ ir izlemis but kustinats musu laba caur Jēzu. Ienaidnieks nav varenaks par Dievu, to es nekad neesmu teicis, bet ienaidnieks mums uzbruk , jo mes atrodamies pastaviga gariga cina un kaujas lauka. Ja to nezinam, tad varam ciest no sakvaes pat pasi reizem to nenomanot.


Viņam nav vajadzības mūs kaut kur ievest. Mēs paši gana naski iebrist. Bet fakts, ka Dievs var, ja grib mūsu dzīvē to nepieļaut. Nav Viņam nekā neiespējama.

Dievs pieļauj to, ka mes paši iebrienam savu kludu pec dazadaas aplamibas. Vins muusu dzives nekontrolee.Tas ir iemesls kapec daudzu kristiesu dzives nav sakartotas. Dievam ir viss iespejams, tacu vins ir izlemis savu speeju saistit pats ar savu vardu, kas nosaka to, ka vins muuusu dzives var rikoties un rikosies saskana ar musu ticibu un lugsanu, nevis patvaligi. Iznemums ir pedeja tiesas diena.


Tak es jau vairākas reizes minēju to, ka atmodā cilvēki kļūst ticīgi sastopoties ar Dievu viens pret vienu bez jebkādas sludināšanas un mācības.

Pāvils sastapaas ar Dievu viens pret vienu, bet tie ir iznemuma gadijumi, un parasta prakse ir , ka evangelijs top pasludinats un cilveki atgriezas pie Dieva. Tapec ari engelis nevareja pasludinat evangelkiju( jo engeliem tas ir liegts), bet sutija uz Jopi pec Petera, kas atnaca un pasludinaja to Kornelija namam.

Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.22 14:49:25
Vai tie cilvēki nekad nebija dzirdējuši par Dievu? Un nenotiek nekas bez iepriekšējas atklāsmes, kaut pārdabiskās vīzijās vai ar tiešu Dieva verbālu runāšanu - viss notiek caur Vārdu, kas tiek pasludināts un bez sludināšanas nekas tāds nenotiktu.
Tak ir gana liecības par to kā ticīgi kļūst cilvēki, kas pirms tam vispār neko nebija dzirdējuši par Dievu. Piem. Āfrikas ciltī, kur neviens nav evanģelizējis. Dievs pārdabiski atklājās cilvēkam. Un pēc tam parādīja ceļu pie kristiešiem. Bet atklāšanās notika pārdabiski bez cilvēku palīdzības.

tie ir iznemuma gadijumi, un parasta prakse ir , ka evangelijs top pasludinats un cilveki atgriezas pie Dieva. Tapec ari engelis nevareja pasludinat evangelkiju( jo engeliem tas ir liegts), bet sutija uz Jopi pec Petera, kas atnaca un pasludinaja to Kornelija namam.
fakts, ka Dievam patīk darboties caur cilvēkiem, bet Viņš nav ierobežots ar cilvēku robežām. jau VD mēs varam redzēt personāžus, kas Dievu pazina kaut nebija no israēla. Piem. Bileāms.
Par enģeļiem gan nesaprotu no kurienes ņēmi, ka viņiem aizliegts pasludināt evanģēliju? Es tam neredzu pamatojumu. Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?

Svētais
Tu visu laiku mal uz riņķi un nelasi vispār ko Tev raksta. Tā nav interesanti.

Dievs pieļauj to

To ar vajadzēja pierādīt
Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.22 15:08:35
Adonika

Tak ir gana liecības par to kā ticīgi kļūst cilvēki, kas pirms tam vispār neko nebija dzirdējuši par Dievu. Piem. Āfrikas ciltī, kur neviens nav evanģelizējis. Dievs pārdabiski atklājās cilvēkam. Un pēc tam parādīja ceļu pie kristiešiem. Bet atklāšanās notika pārdabiski bez cilvēku palīdzības.

Nu, kā jau teicu - izņēmumi mēdz būt, taču pat šajā izņēmumā redzam, ka tas turpinājās ar pastarpinātu sludināšanu. Un iemesls, kādēļ pirmais saņēma nepastarpinātu sludināšanu bija acīmredzams, taču nevar atsevišķus izņēmumus pacelt pāri Dieva Vārdam un nekāda pieredze nav stādāma pretī atklāsmei Dieva Vārdā. Un Jēzus neteica, lai mēs tikai lūdzam un cilvēki paši no sevis kļūs ticīgi, bet Viņš teica ejiet un sludiniet. Jautājums - kamdēļ VIņš sūtītu sludiņat, ja jau pats iepriekš būtu nolēmis tik unt ā atgriezt cilvēkus ar nepastarpinātu sludināšanu? Tā lūk - nedrīkst stādīt izņēmumus pretī Dieva Vārdam

fakts, ka Dievam patīk darboties caur cilvēkiem, bet Viņš nav ierobežots ar cilvēku robežām. jau VD mēs varam redzēt personāžus, kas Dievu pazina kaut nebija no israēla. Piem. Bileāms.
Par enģeļiem gan nesaprotu no kurienes ņēmi, ka viņiem aizliegts pasludināt evanģēliju? Es tam neredzu pamatojumu.


Vai Bileāms nebija pazīstams ar ebreju ticību jau iepriekš? Dievs, protams, darbojas arī bez cilvēku starpniecības, taču tādi gadījumi ir reti un tie ir izņēmumi, tas tiek nemitīgi bībelē apliecināts. Kapēc tavuprāt Dievs izvēlējās uz Ninivi sūtīt spītīgo Jonu, nevis paklausīgu eņģeli? No konteksta redzams, ka Dievs eņģeļus lieto sekundāri, bet primāri - cilvēkus un cilvēku sludināšanu, bet pat tad, kad tiek sūtīti eņģeļi - tas tik un tā ir verbāli pasludināts Vārds un galugalā tik un viss notiek no Vārda dzirdēšanas, nevis pats no sevis, taču, kā jau teicu - bībelē eņģeļi darbojas izņēmuma gadījumos un parasti cilvēki pirms tam jau ir dzirdējuši Dieva Vārdu
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.22 16:17:29
Adonika
Dievs pieļauj to
To ar vajadzēja pierādīt


Bet pavisam savadaka rakursa , neka pastav valdosais kristiesu uzskats. Dievs pielauj tev pasam iet savu dzives celu, jo vins tavu dzivi nekonktrole. No si apsekta Dievs pielauj tev dairt to ko tu velies, un tavu dzivi neietekme.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.22 22:13:51
taču nevar atsevišķus izņēmumus pacelt pāri Dieva Vārdam un nekāda pieredze nav stādāma pretī atklāsmei Dieva Vārdā
Problēma jau nav Dieva Vārdā, bet izdomātajos teoloģiskajos ierobežojumos un skaidrojumos. neviens neatceļ evanģelizācijas vajadzību, bet fakts, mirklis Dieva klātbūtnē ir vairāk vērts kā tūkstošvārdīga sludināšana.

Vai Bileāms nebija pazīstams ar ebreju ticību jau iepriekš?
Bībelē tas nav minēts. Ir ebreju tauta, kurai pirms Mozus bija pašvaki ar praviešiem (verdzības laikā) un tad dodoties uz apsolīto zemi ceļā parādās Bileāms - Dieva pravietis.

pat tad, kad tiek sūtīti eņģeļi - tas tik un tā ir verbāli pasludināts Vārds un galugalā tik un viss notiek no Vārda dzirdēšanas, nevis pats no sevis, taču, kā jau teicu - bībelē eņģeļi darbojas izņēmuma gadījumos un parasti cilvēki pirms tam jau ir dzirdējuši Dieva Vārdu
pag - te jau bija uzstādījums, ka eņģeļiem aizliegts pasludināt evaņģēliju. Par izņēmumu ne īsti piekritīšu. neesmu skaitījusi, bet cik dzirdēts tai pašā Bībelē trešdaļa vēsts tika nodota pārdabiskā veidā nevis caur cilvēkiem.

Bet pavisam savadaka rakursa , neka pastav valdosais kristiesu uzskats. Dievs pielauj tev pasam iet savu dzives celu, jo vins tavu dzivi nekonktrole.

Tas nozīmē, ka ja manu māju aiznesīs tornado, tad Dievs nebūs bijis spējīgs nedz iejaukties nedz pieļaut/nepieļaut. Gan jau ka šajā gadījumā vainīgs būtu "varenais" velns un Dievs nebūs spējis ko tādu ietekmēt. Un par kādu savu dzīves ceļu var runāt, ja es savu dzīvi esmu atdevusi Dievam un ik dienas lūdzu Viņa vadību?
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.23 10:35:12
Tas nozīmē, ka ja manu māju aiznesīs tornado, tad Dievs nebūs bijis spējīgs nedz iejaukties nedz pieļaut/nepieļaut. Gan jau ka šajā gadījumā vainīgs būtu "varenais" velns un Dievs nebūs spējis ko tādu ietekmēt. Un par kādu savu dzīves ceļu var runāt, ja es savu dzīvi esmu atdevusi Dievam un ik dienas lūdzu Viņa vadību?

Dievs palīdz tev, jo tu lūdz viņu un esi savu dzīvi atdevusi Dievam. Tāpēc ķiegelis tev uz galvas neuzkritiis. Dievs darbojas, velns darbojas, un cilvēks arī darbojas. Katram ir sava daļa pie kaut kādām lietām , kas notiek. Dievs palīdz , glābj, dod gudrību un vadību utt.
Adonika
# Iesūtīts: 2010.02.23 10:57:26
Svētais
Es zinu, ka Viņš man palīdz. Es runāju par pieļaušanu, jo notiek arī tamlīdzīgi, kad sekas nav cilvēka darbības rezultāts un tās tomēr ir un ir kristieša dzīvē. Izrietoši pēc Tava skatījuma vainīgs ir velns. Bet tad atkal jau - ja Dievs nevarēja to nepieļaut, tad sanāk ka velns ir lielāks par Dievu. Vai nu arī Dievs to pieļauj?...
Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.23 11:55:05
Adonika

Problēma jau nav Dieva Vārdā, bet izdomātajos teoloģiskajos ierobežojumos un skaidrojumos. neviens neatceļ evanģelizācijas vajadzību, bet fakts, mirklis Dieva klātbūtnē ir vairāk vērts kā tūkstošvārdīga sludināšana.

Tas, ka ticība nāk no sludināšanas nav vis teoloģisks izdomājums, bet pati Dieva klātbūtne - tas dzīvais Vārds, kuru Jēzus nosauca par "Gars un dzīvība" (Jāņa 6:63). Svētais Gars nekad neizraisa sajūtas vien bez Vārda klātbūtnes - ārēja vai iekšēja, bet Vārds tur ir vienmēr klāt, jo ko tas dod, ja jūtam eiforiju, bet mums nav Vārds, kurš apliecina, ka esam Deiva mīļie bērni? Un vispār Vārdu no piedzīvojama vispār nevar atdalīt, jo tie vienmēr ir kopā, viens vesels, patiesībā vēl vairāk - Vārds ir piedzīvojuma avots, jo Vārds ir Dievs. Kā tad var saņemt ūdeni, ja nav avots? Nevar, vienmēr ir vajadzīgs ūdens avots, tas pats arī ar piedzīvojumiem garā un dieviešķām emocijām, gara saviļņojumam - tam visam ir viens Avots un tas ir dzīvais Vārds, kas ir Dievs Tas Kungs.

Bībelē tas nav minēts. Ir ebreju tauta, kurai pirms Mozus bija pašvaki ar praviešiem (verdzības laikā) un tad dodoties uz apsolīto zemi ceļā parādās Bileāms - Dieva pravietis.

opā, laikam kļūdījos, bet tur ir aprakstīts, kā Dievs runāja uz Bileāmu - tātad vienalga, tas bija Vārds. Nu kā jau teicu, ka ir izņēmuma gadījumi, kad pirms dabiskas sludināšanas var būt pārdabiska, Dievs tiešām nav ierobežots, bet tie ir izņēmuma gadījumi, jo viscaur bībelē ir norādīts, ka Dievs parasti darbojas caur cilvēkiem, jo tāda ir attiecību būtība, Dievs negrib, lai cilvēks paliek malā, jo mēs tā jau esam neapskaužamā stāvoklī un ja vusas svarīgās lietas darītu tikai eņģeļi, tad cilvēks būtu tikai pasīvs vērotājs


pag - te jau bija uzstādījums, ka eņģeļiem aizliegts pasludināt evaņģēliju. Par izņēmumu ne īsti piekritīšu. neesmu skaitījusi, bet cik dzirdēts tai pašā Bībelē trešdaļa vēsts tika nodota pārdabiskā veidā nevis caur cilvēkiem.

Es teicu, ka eņģeļiem tas aizliegts? Pardon, tad laboju - nav vis aizliegts, jo bībelē ir piemēri, kad eņģeļi sludina evaņģēliju, piemēram ganiem par Jēzus piedzimšanu, BET, ievēro, ka lielākajā daļā gadījumu pārdabiskas atklāsmes nāk tur, kur jau iepriekš ir bijusi sludināšana caur cilvēkiem. Uzskatāms piemērs ir gadījumā ar Kornēliju - Dievs gan atklājās viņam pārdabiskā veidā, sūtot eņģeli, bet - pirmkārt, Kornēlijs jau pazina israēla Dievu no cilvēku runām - otrkārt, eņģelis nepasludināja evanģēliju, bet lika sūtīt pēc Pētera. Kādēļ tavuprāt bija vajadzīgs tik sarežģīts gājiens? Tāpēc, ka Dievs vēlas darboties caur cilvēkiem, jo Viņš vēlas mūs iesaistīt Valstības darbībā. Ir taču rakstīts, ka cilvēks tiek celts priviliģētākā stāvoklī, nekā eņģeļi, ka eņģeļi arī kāro ieskatīties šinīs lietās, jo acīmredzot - Dieva darbs pie cilvēku pestīšanas ir šobrīd Visuma svarīgākais notikums un tajā piedalīties ir prestiža lieta
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 18 , pavisam kopa bijuši: 575