atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Interesants skatījums!
Svētais
Iesūtīts: 2009.12.21 11:45:15
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
Svētais
# Iesūtīts: 2009.12.21 11:46:25
Vēlaties padiskutēt par šo? Lūgums diskusijā piedalīties tikai tiem, kas ir noklausījušies. Paldies.
Ingars
# Iesūtīts: 2009.12.21 16:18:40
Ir tikai dažas problēmas

Kā tad Ījaba grāmatā aprakstīts, kā Dievs pieļauj velnam kaut ko darīt?

Un kā ar tiem gadījumiem, kad ir ticībā lūgts, bet nav saņemts?

Kā ar Pāvila dzeloni viņa miesā? Vai tiešām tas tāpēc, ka Pāvils neizmantoja Dieva doto varu?

Šis sludinātājs būtībā jau pareizi sludina, taču viņš nesaprot vienu lietu - Dievs pieļauj gan problēmas un slimības mūsu dzīvēs un Viņš to dara lai mūs pārmācītu un audzinātu, nevis lai sodītu.

tas pats arī par pretenciozo iepriekš pateikšanos. Ir ok, ja tiešām kaut kas ir vai nu Rakstos, vai arī pārdabiskā veidā atklāts, kas tev ir apsolīts un ko tu saņemsi, bet daudzi to kļūdaini izmanto kā labklājības teoloģiju attiecībā uz visām lietām.

Pareizi ir teikt - Tavs prāts lai notiek, nevis diktēt Dievam noteikumus, ko un kā darīt. Protams - ir lietas, kuras Viņš mums ir atklājis, bet tomēr vēljoprojām mēs pilnībā absolūti nezinām viņa gribu 100%
Ingars
# Iesūtīts: 2009.12.21 16:22:08
par veselību - Dieva griba gan ir lai mēs būtu veseli, veiksmīgi un pārtikuši, taču Viņš var šajās jomās pieļaut problēmas, lai mums kaut ko iemācītu, Viņš pieļauj grūtības, lai mūs audzinātu un aī tas ir apstiprināts bībelē. Kāpēc radikālie harizmāti totāli ignorē šo?
Svētais
# Labojis Svētais : 2009.12.21 16:52:56
Ingars
Kā tad Ījaba grāmatā aprakstīts, kā Dievs pieļauj velnam kaut ko darīt?

Ījabam nebija derības ar Dievu. Tajā laikā velns varēja viegli piekļūt cilvēkam, pat izaicinot pašu Dievu. Ījaba problēma bija paštaisnība, kas vijas cauri visiem viņa tekstiem. Lai gan šī paštaisnība ir normāla parādība tajā laikā ( jo nebija citas taisnības), taču Dievs pretstata Ījabam savu taisnību, un Ījabs nonāk strupceļā sarunā ar Dievu.

Un kā ar tiem gadījumiem, kad ir ticībā lūgts, bet nav saņemts?

Nenoliedzami, ka mēs dzīvojam ticībā vai nu saņemot apsolītās lietas vai nē.( ebr.11nod.). Taču ir lietas, par kurām mēs zinām, jo tās atklāj mums Dieva Vārds. Mums ir jātic par piedošanu Jēzus asinīs, un mēs to saņemam. Mums ir jātic par taisnošanu uz ticības pamata Jēzum, un mēs to saņemam.Tāpat ir ar pārējām lietām, kuras atklāj Dieva Vārds.

Kā ar Pāvila dzeloni viņa miesā? Vai tiešām tas tāpēc, ka Pāvils neizmantoja Dieva doto varu?

Pāvila dzelonis miesā bija vajāšanas Kristus dēļ. Tā nebija slimība. To darīja velna enģelis ikreiz, kad Dieva spēks manifestējās caur Pāvilu zīmēs un brīnumos, tāpēc Pāvils piedzīvoja milzīgas sāpes ciešanas vajāšanu dēļ. Pāvils apzinādamies to Dieva spēku kurā viņš plūda bija domājis, ka Dievs noņems viņam šīs vajāsanas Kristus dēļ, jo Dievs bija ar Pāvilu. Taču Dievs to neizdarīja sacīdams, ka Mans spēks nespēkā varens parādās. Tāpēc Pāvils saka, ka labāk lielīsies ar savu nespēku un uzskaita, kas šis nespēks ir, neminot nekur, ka tā ir kāda slimība, bet bailes, vajāšanas, pārestības, vājības Kristus dēļ. Slimība nkada nav kā pārmācība vai audzinoša kādam nolūkam. Tā nekad nepagodina Dievu. Jēzus praksē nav nebiena gadījuma, kad Viņš kādam uzsūtītu slimību, lai audzinātu vai pārmācītu cilvēku. Visos gadījumos viņš dziedināja no tām. Tā gan ir atsevišķa tēma.


Šis sludinātājs būtībā jau pareizi sludina, taču viņš nesaprot vienu lietu - Dievs pieļauj gan problēmas un slimības mūsu dzīvēs un Viņš to dara lai mūs pārmācītu un audzinātu, nevis lai sodītu.

Dievs nepieļauj slimības un problēmas mūsu dzīvēs. Dievs mūs sagatavo un audzina tikai un vienīgi ar Sava Vārda palīdzību. Apstākļi atspoguļo to, cik lielā mērā mēs esam sagatavoti. Ja neesam vai nezinam ciešam no tā. Kad mums uzbrūk slimība vai problēma, mums ir jāzin jāmāk nostāties tai pretim. Bieži vien mēs esam kaut ko sējuši un nopļaujam to. Citreiz tas ir velna uzbrukums, pret ko ir jācīnās, bet tā nekad nav Dieva metode, lai mūs kaut ko iemācītu.

tas pats arī par pretenciozo iepriekš pateikšanos. Ir ok, ja tiešām kaut kas ir vai nu Rakstos, vai arī pārdabiskā veidā atklāts, kas tev ir apsolīts un ko tu saņemsi, bet daudzi to kļūdaini izmanto kā labklājības teoloģiju attiecībā uz visām lietām.

Šajā gadījumā runa gāja par to, kā Dievs savu gribu ir atklājis Rakstos. Labklājības teoloģijai ar to nav nekāda sakara, lai gan Dievs vēlas lai mēs plauktu un zeltu visās jomās.

Pareizi ir teikt - Tavs prāts lai notiek, nevis diktēt Dievam noteikumus, ko un kā darīt. Protams - ir lietas, kuras Viņš mums ir atklājis, bet tomēr vēljoprojām mēs pilnībā absolūti nezinām viņa gribu 100%

Ja mēs kādā jautājumā nezinām Dieva gribu un meklējam viņa vaigu, lai saprastu pareizo virzienu, tad protams, lai Dieva prāts notiek, un mēs izvēlamies īsto ceļu. Jēzus gadījumā, viņš pilnīgi skaidri zināja uz ko iet un kāda ir Tēva griba, tāpēc šis nav paraugs tam, ka, ja kāds nezina kurp iet un ko darīt, tad norakstīt to uz to, kā notiks, lai Dieva griba ir. Pēc tās ir jātiecas un jāsaņem atbildes no Kunga. Tas nav jāatstāj pašplūšmā. Tāpēc daudzi šodien diemžēl 100% nezin vai viņi ir Dieva gribā vai nav. Un tas ir par nožēlu, nevis apsveicami, un aizbildinoties ar to, ka mēs nekad 100% viņa gribu nezinām.

par veselību - Dieva griba gan ir lai mēs būtu veseli, veiksmīgi un pārtikuši, taču Viņš var šajās jomās pieļaut problēmas, lai mums kaut ko iemācītu, Viņš pieļauj grūtības, lai mūs audzinātu un aī tas ir apstiprināts bībelē. Kāpēc radikālie harizmāti totāli ignorē šo?

Uzsveru, ka Bībele neapstiprina JD šāda veida pārmācību. Dievs ļauj un pieļauj mums doties savos ceļos, kuros mēs apdauzamies, klūpam un krītam, sējam un nopļaujam, izvēlamies citreiz lāstu un ne svētību, nāvi un ne dzīvību, tādējādi ciešot paši no tā. Dievs mūs mīl, un vēlas lai mēs mācamies viņa ceļus, bet ļauj mums pašiem brīvi rīkoties un darboties. Tā arī ir viņa pārmācība, ka mēs saprotam, ka neesam bijuši pie Viņa( pēc Viņa prāta), tāpēc dabūjuši punus.
Ingars
# Iesūtīts: 2009.12.21 20:09:20
Svētais

Ījabam nebija derības ar Dievu. Tajā laikā velns varēja viegli piekļūt cilvēkam, pat izaicinot pašu Dievu. Ījaba problēma bija paštaisnība, kas vijas cauri visiem viņa tekstiem. Lai gan šī paštaisnība ir normāla parādība tajā laikā ( jo nebija citas taisnības), taču Dievs pretstata Ījabam savu taisnību, un Ījabs nonāk strupceļā sarunā ar Dievu.

Kā nu ne - bij gan derība ar Dievu, sākot jau ar apsolījumu Ēdenē, tāpat arī upurēšana, lūgšanas - tas viss vecajā derībā aizvietoja to, kas mums ir tagad, citādi - kā gan pirms Kristus miesā nākšanas cilvēki varēja būt pestīti? Turklāt Dievs slēdza derību ar Israēlu, kurā arī tika iekļauts apsolījums par labklājību un veselību, ja israēls pildīs baušļus, taču patiesībā neviens jau to nespēj, tāpēc vairāk vai mazāk slimības, problēmas un citas pasaulīgās nepatikšanas būs vienmēr visiem kristiešiem, jo visi ir grēcinieki.

Nenoliedzami, ka mēs dzīvojam ticībā vai nu saņemot apsolītās lietas vai nē.( ebr.11nod.). Taču ir lietas, par kurām mēs zinām, jo tās atklāj mums Dieva Vārds. Mums ir jātic par piedošanu Jēzus asinīs, un mēs to saņemam. Mums ir jātic par taisnošanu uz ticības pamata Jēzum, un mēs to saņemam.Tāpat ir ar pārējām lietām, kuras atklāj Dieva Vārds.

Tieši tā - tas pats attiecas arī uz labklājību un veselību - Dieva griba, protams ir, lai visiem labi klātos, taču Dievs pazīst cilvēku sirdis, ka gan veselība, gan labklājība kļūst par klupšanas akmeni pat rūdītiem kristiešiem (lepnība, ieslīgšana baudās utt.)

Pāvila dzelonis miesā bija vajāšanas Kristus dēļ. Tā nebija slimība. To darīja velna enģelis ikreiz, kad Dieva spēks manifestējās caur Pāvilu zīmēs un brīnumos, tāpēc Pāvils piedzīvoja milzīgas sāpes ciešanas vajāšanu dēļ. Pāvils apzinādamies to Dieva spēku kurā viņš plūda bija domājis, ka Dievs noņems viņam šīs vajāsanas Kristus dēļ, jo Dievs bija ar Pāvilu. Taču Dievs to neizdarīja sacīdams, ka Mans spēks nespēkā varens parādās. Tāpēc Pāvils saka, ka labāk lielīsies ar savu nespēku un uzskaita, kas šis nespēks ir, neminot nekur, ka tā ir kāda slimība, bet bailes, vajāšanas, pārestības, vājības Kristus dēļ. Slimība nkada nav kā pārmācība vai audzinoša kādam nolūkam. Tā nekad nepagodina Dievu. Jēzus praksē nav nebiena gadījuma, kad Viņš kādam uzsūtītu slimību, lai audzinātu vai pārmācītu cilvēku. Visos gadījumos viņš dziedināja no tām. Tā gan ir atsevišķa tēma.

Pirmkārt ņemsim vērā, kapar dzeloni miesā Pāvils teica, ka nevis tās ir vajāšanas Kristus dēļ, bet gan viņa paša lepnības un iedomības dēļ. Dievs neuzliktu Pāvilam šādu "krustu", ja Pāvilam sirdī nebūtu problēmas ar lepnību
Otrkārt tu nevari viennozīmīgi apgalvot ka tas dzelonis nebija vai bija slimība, gluži vienkārši tāpēc, ka bībelē tas nav atklāts
Treškārt Pāvils vēstulē Galatiešiem 4:13-15 atgādina šai draudzei, kā viņš pats slims būdams sludinājis
13 Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.
14 Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas, nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu.
15 Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.

Iespējams, ka Pāvilam tiešām bijusi problēma ar redzi, jo kāpēc tad tieši pēc slimības pieminēšanas Pāvils runā par acīm? Bet pat ja arī tā nebij redzes problēma, tomēr kāda miesas kaite, kuru Dievs uzreiz nedziendināja, viņam bija
Tāpat arī Pāvils raksta Timotejam šādus vārdus
23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.
Tas nenozīmē, ka Dievs negrib dziedināt, bet gan to, ka ir nepareizi par šādām lietām, kas nav viennozīmīgas, runāt tā itkā Dievs to jau būtu izdarījis, jo tā ir melošana. Patiesībā mums ir jāsaka - Tavs prāts lai notiek.

Dievs nepieļauj slimības un problēmas mūsu dzīvēs. Dievs mūs sagatavo un audzina tikai un vienīgi ar Sava Vārda palīdzību. Apstākļi atspoguļo to, cik lielā mērā mēs esam sagatavoti. Ja neesam vai nezinam ciešam no tā. Kad mums uzbrūk slimība vai problēma, mums ir jāzin jāmāk nostāties tai pretim. Bieži vien mēs esam kaut ko sējuši un nopļaujam to. Citreiz tas ir velna uzbrukums, pret ko ir jācīnās, bet tā nekad nav Dieva metode, lai mūs kaut ko iemācītu.

Jau runājām par Ījāba grāmatu, kur skaidri un gaiši ir parādīts, ka Dievs pieļauj šādas lietas. Jeb tu tiešām domā, ka kaut ko sātans var izdarīt bez Dieva ziņas? Nē Dievs ir nospraudis noteiktas robežas ļaunumam. Lasi arī atklāsmes grāmatā, kur rakstīts, ka kādam tur dots nokaut tik un tik, citam nomaitāt to un to - kas tavuprāt šīm būtnēm devis to varu? Kas Pāvilam pieļāva dzeloni miesā?
Dievs protams pirmāmkārtām māca ar un caur vārdu, taču Viņa vārds ir dzīvs un darbīgs, tāpat arī varbūt pirms tu saki - sātan atkāpies, varbūt labāk saki Dievs piedod man manus grēkus, jo varbūt tieši tāpēc ir tās problēmas un šādā gadījumā tās ir pieļāvis Dievs. Dievam ir vara aizliegt ļaunumam darboties vispār - kāpēc Dievs to nedara? Un ja Viņš to nedara, vai tas nenozījmē, ka Viņš pieļauj ļaunumam darboties, lai pārmācītu un audzinātu mūs? Tāpat arī, kad Dievs slēdza derību ar Savu tautu, Viņš uzreiz arī lika saprast, ka Viņš ir tas, Kurš sūta un pieļauj dažādas pārmācības grēciniekiem.
Tātad Dievs ir gan Tas, Kurš pieļauj problēmas, jo caur tām cilvēki kļūst ticībās dziļāki. Ja tu tā nedomāsi, tad ātri vien iebrauksi auzās, jo tā arī neievērosi savus grēkus, kurus tev Svētais Gars uzrāda, tā arī neiemācīsies būt pazemīgs. Kā jau teicu - Dieva vārds ir DZĪVS un Viņš darbojas ar spēku. Lai uztrennētu muskuļus, nepietiek vien lasīt sporta literatūru, ir jāņem un jācilā smagumi - jāliek virsū slodze

Šajā gadījumā runa gāja par to, kā Dievs savu gribu ir atklājis Rakstos. Labklājības teoloģijai ar to nav nekāda sakara, lai gan Dievs vēlas lai mēs plauktu un zeltu visās jomās.

Nu tad, kur bībelē rakstīts, ka viennozīmīgi visiem ticīgajiem būs laba veselība un pārticība? Šķiet, ka Pāvils un vēstules ebrejiem autors runā par pavisam ko citu

Ja mēs kādā jautājumā nezinām Dieva gribu un meklējam viņa vaigu, lai saprastu pareizo virzienu, tad protams, lai Dieva prāts notiek, un mēs izvēlamies īsto ceļu. Jēzus gadījumā, viņš pilnīgi skaidri zināja uz ko iet un kāda ir Tēva griba, tāpēc šis nav paraugs tam, ka, ja kāds nezina kurp iet un ko darīt, tad norakstīt to uz to, kā notiks, lai Dieva griba ir. Pēc tās ir jātiecas un jāsaņem atbildes no Kunga. Tas nav jāatstāj pašplūšmā. Tāpēc daudzi šodien diemžēl 100% nezin vai viņi ir Dieva gribā vai nav. Un tas ir par nožēlu, nevis apsveicami, un aizbildinoties ar to, ka mēs nekad 100% viņa gribu nezinām.

100% es zinu, ka Dievs pestīs visus ticīgos, bet par dziedināšanu un labklājību - tas ir katrs atsevišķs individuāls gadījums. Pirmkārt ir jāsaprot, ka Dievam šajā pasaulē primārais ir lai pēc iespējas vairāk dvēseļu tiek pestītas, viss pārējais - veselība, labklājība utt. ir tam pakārtots. Un ir tieši tā, kā tu saki - mums ir jāiepazīst Dieva griba, jo dziļākās attiecībās esam ar Viņu, jo vairāk mēs zinām ko lūgt pēc Viņa prāta, taču 100% par visām lietām (nu piemēram vai man vajag mašīnu) mēs neznām

Uzsveru, ka Bībele neapstiprina JD šāda veida pārmācību. Dievs ļauj un pieļauj mums doties savos ceļos, kuros mēs apdauzamies, klūpam un krītam, sējam un nopļaujam, izvēlamies citreiz lāstu un ne svētību, nāvi un ne dzīvību, tādējādi ciešot paši no tā. Dievs mūs mīl, un vēlas lai mēs mācamies viņa ceļus, bet ļauj mums pašiem brīvi rīkoties un darboties. Tā arī ir viņa pārmācība, ka mēs saprotam, ka neesam bijuši pie Viņa( pēc Viņa prāta), tāpēc dabūjuši punus.

Nu bet tu pats tieši naākamjos teikumos apstiprināji šo mācību - Dievs jau arī pieļauj visu to ļaunumu, kad mēs kaut ko nedaram pēc Viņa prāta un gribi es tev atklāšu mazu noslēpumu - kamēr mēs būsim šajā pasaulē, vienmēr būs kaut kas, ko nedaram, nerunājam vai nedomājam, pēc Dieva prāta, līdz ar to loģiski, ka problēmas būs visu laiku un vienmēr mūsu grēcīgās dabas dēļ. Taču tās vairs nav sods par tiem grēkiem, bet gan lai mūsu raksturu izmainītu, lai izmainītu mūsu sirdis. Saproti pareizi - primāri nav Dieva prāts, lai sātans vai kaut kas miesīgs izraisītu kādu ļaunumu, nē, bet Dievs to izmanto, kā līdzekli, lai radītu kaut ko labu. Stāv rakstīts - tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu.

Patiesībā tev sātanam pretim jāstājas pretī katru reizi, kad tev ienāk prātā kāda nelaba doma, kad gribas ko indīgu pateikt, nošmaukties utt. taču kad ir problēmas - protams arī tas var būt gadījums, kad vienkārši jāsaka sātan atkāpies, bet lielākoties tu labāk pameklē savā sirdī, vai nav tā, ka šī ārējā problēma atklāj kādu tavu iekšēju problēmu, kuru tu savādāk neatklātu. Varbūt reizēm nevajag meklēt problēmas apstākļos, bet sevī. Un vēl bieži ir vispār tā, ka kaut kas izskatās pēc sātana darba, bet patiesībā Dievs liek šķērļus kādai nepareizai rīcībai, uzmanies, ka tu nesajauc Dievu ar velnu
vnk nvk
# Iesūtīts: 2009.12.21 20:10:06
atvaino, man pietika pacietības 5 min
Ingars
# Iesūtīts: 2009.12.21 20:16:24
Jes. 45:7 Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!

Te būs īsāks kopsavilkums tiem, kuriem netīkas lasīt palagus un lai atvēsinātu sakarsušos prātus tiem, kuri iedomājas, ka ir tik svēti, ka nevajadzētu nākt nekādām pārmācībām no Tēva.

Šī rakstu vieta nenozīmē, ka Dievs tiešā veidā rada ļaunumu, nedz arī, ka Dievam tīk darīt kādam ļaunu, nē, bet šī rakstu vieta mums runā par to, ka Dievs ir taisns, bet mēs - grēcinieki, un VIņam ir tiesības mūs pārmācīt

Svētais - ja nu tu sevi turi par likumīgu Dieva bērnu, kādēļ tad tu par Tēva pērienu gribi teikt, ka tas ir no velna? Vai tad nav rakstīts, ka Viņš šauš katru bērnu, kuru mīl, bet kas netiek Tēva pārmācīts un audzināts, tas nav Viņa likumīgs bērns. Vai nav rakstīts, ka Dievs neļaus mūs pārbaudīt pāri par mūsu spējām? Ko tavuprāt nozīmē šeit vārds "neļaut"?
Svētais
# Labojis Svētais : 2009.12.22 12:32:15
Ingars

Kā nu ne - bij gan derība ar Dievu, sākot jau ar apsolījumu Ēdenē, tāpat arī upurēšana, lūgšanas - tas viss vecajā derībā aizvietoja to, kas mums ir tagad, citādi - kā gan pirms Kristus miesā nākšanas cilvēki varēja būt pestīti? Turklāt Dievs slēdza derību ar Israēlu, kurā arī tika iekļauts apsolījums par labklājību un veselību, ja israēls pildīs baušļus, taču patiesībā neviens jau to nespēj, tāpēc vairāk vai mazāk slimības, problēmas un citas pasaulīgās nepatikšanas būs vienmēr visiem kristiešiem, jo visi ir grēcinieki.

Bībeles pētnieki piekrīt, ka Ījaba grāmata ir viena no visvecākajām, kas radusies vēl stipri pirms Mozum dotās derības. (Kā viens no šī pamatojuma iemesliem ir minētas naudas vienības, ko lietoja tajā laikā.) No šī aspekta, Ījabs nevarēja izpildīt derības doto taisnību ar upurēšanu, jo viņš par to nezināja. Upurēšanas iesākumi meklējami pašos pirmsākumos, kad Dievs radīja Ādamam un Ievai tērpu, nokaudams lopu.

Cilvēki pirms Kristus nākšanas miesā pestīti nevarēja būt, tāpēc Kristus Pats nogāja pie viņiem garā un sludināja evanģēliju.(1.Pet.3:18 Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā.
19 Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā,
20 kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim) Tas ir iemesls, kāpēc katrs nopietnāks pārkāpums bija jāsoda ar nāvi, jo cilvēki nevarēja piedzimt no augšienes( saņemt jaunu dabu). To varēja izdarīt tikai pēc Jēzus atnākšanas) Bausliba patiešām bija dota ar nolūku uzrādīt grēku, nevis, lai ar tās palīdzību iegūtu taisnošanu, jo tas nav iespējams.
Cilvēki līdz atnākšanai pie Jēzus ir grēcinieki, bet atzīstot Jēzu par kungu, dzimst no augšienes, un top par Dieva svētajiem, mīļotajiem, pieņemtajiem, Dieva bērniem, un šis statuss ( nabaga grēcinieks) viņiem tiek nomainīts uz ķēnišķīgs priesteris, svētais, mīļotais.
Problēmas pasaulē ir, un kristieši ar tām saskarās un cīnās labo ticības cīņu, to es nenoliedzu.

Tieši tā - tas pats attiecas arī uz labklājību un veselību - Dieva griba, protams ir, lai visiem labi klātos, taču Dievs pazīst cilvēku sirdis, ka gan veselība, gan labklājība kļūst par klupšanas akmeni pat rūdītiem kristiešiem (lepnība, ieslīgšana baudās utt.)

Veselība un labklājība nevar kļūt par klupšanas akmeni. Par klupšanas akmeni var kļūt dzīšanās pēc mantas, vai pārspīlēta tiekšanās ( kas pielīdzināma elkdievībai) pēc labas veselības ar pareiza dzīvesveida ievērošanu. Ja šīs lietas nostāda augstākā prioritātē par Dievu ( Viņa gribu un Viņa Vārdu), tad tā ir elkdievība.Mēs saņemam šīs lietas tāpat ticībā un baudam tās, jo Jēzus mums tās ir sagādājis ar savu atpirkšanas upuri. Tas ietilpst izpirkuma maksā! Ja lutinam miesu un nenorūdam un nekalpinam to, tad , protams, ka varam krist šajā lepnībā un baudās, kā tu mini, bet tas nav priekšnoteikums tam, lai mēs kristu, ja mums šīs lietas ir ( nauda, labklājība, veselība)

Pirmkārt ņemsim vērā, kapar dzeloni miesā Pāvils teica, ka nevis tās ir vajāšanas Kristus dēļ, bet gan viņa paša lepnības un iedomības dēļ. Dievs neuzliktu Pāvilam šādu "krustu", ja Pāvilam sirdī nebūtu problēmas ar lepnību

Pāvils piemin, lai viņš nepaaugstinātos, viņam dots sātana enģelis, kas viņu sit. Tur jau tā lieta. Pāvils gāja sludinādams Dieva evanģēliju ar milzīgu spēku - zīmēm un brīnumiem. Par Atklāsmju dziļumu laikam nav pat vērts sākt runāt. Pāvils domādams, ka šāda spēka ( kopā ar Dievu) pavadīts viņš visur dosies uzvarā, jo Dievs ir ar viņu, un ar Dievu nav iespējams zaudēt. Taču, šādas manifestācijas ietvaros viņš nevarēja iedomāties, ka pretspēks ( vajāšanas Kristus dēļ), būs tik liels un iztekts, ka viņam nāksies ļoti lielā mērā ciest, neskatoties uz viņa uzvaras gājienu. Tas bija iemesls, kāpēc Pāvils piemin to, ka Dieva spēks nespēkā varens parādās. Jo Pāvils savā "spēkā" , cieta visas šīs vajāšanas un pārestības Jēzus dēļ.Uzskaitīdams šīs vajāšanas, Pāvils nevienā vietā nemin slimību. Tieši tāpat sātana enģelis viņu sit,( caur cilvēkiem, kas vajā Pāvilu) nevis slimība, tas ir skaidri pateikts.

Otrkārt tu nevari viennozīmīgi apgalvot ka tas dzelonis nebija vai bija slimība, gluži vienkārši tāpēc, ka bībelē tas nav atklāts

Bībelē varbūt nav atklāts, ka tā bija slimība, bet Bībelē ir ļoti skaidri norādīts, kas tas īsti bija.

2.Kor.12:10.Pāvils lieto vārdu „vājības”
2.Kor.12:30 Pāvils lieto vārdu „nespēks”

Šis vārds grieķu oriģinālā, ir atrodams arī Rom8:26 Kur Gars nāk palīgā „nespēkam”
Vārda skaidrojums no oriģināla ir : nezināt kā lūgt-nozīmē katra nezināšana un neadekvātums ir uzskatāms par vājību.

4.Mozus 33:55
55 Bet, ja jūs neizdzīsit tās zemes iedzīvotājus, tajā ieejot, tad notiks, ka tie, kurus jūs saudzēsit, lai tie atliktos, tie jums kļūs par dadžiem jūsu acīs un par ērkšķiem jūsu sānos, un tie jums uzmāksies tai zemē, kurā jūs dzīvosit.

Dadzis lietots tas pats vārds, kas dzelonis Pāvilam ar domu, ka viņi tiks vajāti un apdraudēti no vietējiem iedzīvotajiem-neizdzītās tautas, kas vajās un apgānīs viņus.

Jozua 23:13
13 tad tiešām zinait, ka Tas Kungs, jūsu Dievs, turpmāk neizdzīs jūsu labā šīs tautas, bet tās jums kļūs par slazda valgu, par lamatām, par pātagu jūsu sāniem un par dadžiem jūsu acīs, tiekāms jūs nebūsit izdeldēti no šīs labās zemes, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums bija devis.
Soģu 2:3
3 Tāpēc Es jums tagad saku: Es viņus neizdzīšu, jums uz priekšu ejot, bet viņi jums taps par pātagām jūsu sāniem un viņu dievi par slazda valgiem."

Tika lietota terminoloģija, kas skaidri norāda vārda dadzis jeb dzelonis nozīmi.

2.Tim.3:12
12 Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.


Treškārt Pāvils vēstulē Galatiešiem 4:13-15 atgādina šai draudzei, kā viņš pats slims būdams sludinājis
13 Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.
14 Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas, nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu.
15 Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.

Iespējams, ka Pāvilam tiešām bijusi problēma ar redzi, jo kāpēc tad tieši pēc slimības pieminēšanas Pāvils runā par acīm? Bet pat ja arī tā nebij redzes problēma, tomēr kāda miesas kaite, kuru Dievs uzreiz nedziendināja, viņam bija


Pāvils slims sludināja Galatijas draudzē, jo pēc nomētāšanas ar akmeņiem tika uzcelts ar mācekļu lūgšanām. Brūces un ievainojumi arī bija viņa slimība. Tas notika Galatiešu apgabalā, kas ir Antiohija, Listra un Ikonija, vieta, kuras reģionā Pāvils tika nomētāts ar akmeņiem vai nu līdz nāvei, vai tuvu tam. Mācekļu lūgšanas viņu uzcēla. Pēc tam viņš sludināja Galatijas draudzei, kas atrodas tajā pašā apvidū.
Pieminot acis, viņš lieto simbolismu. Ja kāds kāda labā var kaut ko ziedot, pat acis savas izraut, tas parāda viņa mīlestību. Teiksim, ja es būtu gatavs ziedot savu roku tevis dēļ, tad tas nenozīmē to, ka man vai tev ir kaut kādas problēmas ar roku, bet parāda tikai manu pieķeršanos tev un neviltoto mīlestību.


Tāpat arī Pāvils raksta Timotejam šādus vārdus
23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.
Tas nenozīmē, ka Dievs negrib dziedināt, bet gan to, ka ir nepareizi par šādām lietām, kas nav viennozīmīgas, runāt tā itkā Dievs to jau būtu izdarījis, jo tā ir melošana. Patiesībā mums ir jāsaka - Tavs prāts lai notiek.


1.Tim.5:23
23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.

Ūdens, kas netīrs rada kuņģa problēmas, tāpēc Pāvils viņam saka, lai dzer arī nedaudz vīnu.

2. Tim. 4:20 Erasts palika Korintā, bet Trofimu es atstāju neveselu Milētā.

Trofimu es atstāju neveselu Krētā. Pat , ja kāds ir slims, nenozīmē, ka Dievs ir vēlējies to! Ja tu to neuzveic, necīnies ar to, tad tā arī ir kā ir.

Dievs vecajā derībā uzlika cilvēkiem slimības, bet nevienā gadījumā tā nebija svētības pazīme!

2.Tim.3:
16 Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.

Dieva vārds ir tas, kas labo tevi, nevis slimība vai apstākļi, vai traģēdijas.

Ja tu tici, ka Dievs ir uzlicis tev slimību, tad nav jēgas cīnīties pret to, jo tad jau tu cīnies pret Dievu.

Jau runājām par Ījāba grāmatu, kur skaidri un gaiši ir parādīts, ka Dievs pieļauj šādas lietas. Jeb tu tiešām domā, ka kaut ko sātans var izdarīt bez Dieva ziņas? Nē Dievs ir nospraudis noteiktas robežas ļaunumam. Lasi arī atklāsmes grāmatā, kur rakstīts, ka kādam tur dots nokaut tik un tik, citam nomaitāt to un to - kas tavuprāt šīm būtnēm devis to varu? Kas Pāvilam pieļāva dzeloni miesā?
Dievs protams pirmāmkārtām māca ar un caur vārdu, taču Viņa vārds ir dzīvs un darbīgs, tāpat arī varbūt pirms tu saki - sātan atkāpies, varbūt labāk saki Dievs piedod man manus grēkus, jo varbūt tieši tāpēc ir tās problēmas un šādā gadījumā tās ir pieļāvis Dievs. Dievam ir vara aizliegt ļaunumam darboties vispār - kāpēc Dievs to nedara? Un ja Viņš to nedara, vai tas nenozījmē, ka Viņš pieļauj ļaunumam darboties, lai pārmācītu un audzinātu mūs? Tāpat arī, kad Dievs slēdza derību ar Savu tautu, Viņš uzreiz arī lika saprast, ka Viņš ir tas, Kurš sūta un pieļauj dažādas pārmācības grēciniekiem.
Tātad Dievs ir gan Tas, Kurš pieļauj problēmas, jo caur tām cilvēki kļūst ticībās dziļāki. Ja tu tā nedomāsi, tad ātri vien iebrauksi auzās, jo tā arī neievērosi savus grēkus, kurus tev Svētais Gars uzrāda, tā arī neiemācīsies būt pazemīgs. Kā jau teicu - Dieva vārds ir DZĪVS un Viņš darbojas ar spēku. Lai uztrennētu muskuļus, nepietiek vien lasīt sporta literatūru, ir jāņem un jācilā smagumi - jāliek virsū slodze


Dievs ir labs. Viņš nesūta mums ļaunumu. Mēs dzīvojam kritušā pasaulē un sakaramies ar ļaunumu, un bieži vien paši izsaucam problēmas ar savu nepaklausību un grēkiem. Tur es tev piekrītu.Bet Dievs mūs nepārmāca ar ļaunumu. Visu sodu Viņš ir uzlicis uz Jēzus. Jo tad jau visiem tiem, kas visu laiku dzīvo problēmās, sanāk, ka būtu jābūt ticībā stiprākiem un labākiem cilvēkiem, bet tas tā nav. Sātans nav Dieva pakalpiņš, lai izdarītu Dieva prātu mūs audzinot. Tā ir nepareiza pieeja. Dievs darbojas uz derības pamata. Velnam, Cilvēkam un Dievam katram ir sava ietekme un sava daļa, ko viņš veic katrā situācijā.To nevar jaukt vienā putrā!

Nu tad, kur bībelē rakstīts, ka viennozīmīgi visiem ticīgajiem būs laba veselība un pārticība? Šķiet, ka Pāvils un vēstules ebrejiem autors runā par pavisam ko citu

Dievs to ir devis caur Jēzu un to mums novēl. Ja mēs tajā nedzīvojam, tad tas nenozīmē, ka mums to Dievs nav devis. Mēs to neesam ticībā paņēmuši, vai pielietojuši Dieva valstības likumus, lai to iemantotu. Bet Dievs ir par to! No otras puses, ja kāds ir to paņēmis un kāds nav, tas nenozīmē, ka Dievs kādu tāpēc mīl vairāk. Dievs mīl vienādi. Tas nenozimē arī to, ka šie mīļie brāļi un māsas nav glābti un nebūs ar Dievu viņa valstībā.

100% es zinu, ka Dievs pestīs visus ticīgos, bet par dziedināšanu un labklājību - tas ir katrs atsevišķs individuāls gadījums. Pirmkārt ir jāsaprot, ka Dievam šajā pasaulē primārais ir lai pēc iespējas vairāk dvēseļu tiek pestītas, viss pārējais - veselība, labklājība utt. ir tam pakārtots. Un ir tieši tā, kā tu saki - mums ir jāiepazīst Dieva griba, jo dziļākās attiecībās esam ar Viņu, jo vairāk mēs zinām ko lūgt pēc Viņa prāta, taču 100% par visām lietām (nu piemēram vai man vajag mašīnu) mēs neznām

Tieši tāpat kā 100% Dievs ir pestījis un glābis caur ticību visus cilvēkus, tieši tāpat 100% viņš ir devis dziedināšanu un labklājību. Ja cilvēks tic tikai par vienu aspektu, tad to viņš arī savā dzīvē saņem un piedzīvo. Es nesaku, ka dvēsele nav Dievam primārais! Bet es saku to, ka tieši tāda pati izpirkuma maksa ir samaksāta arī par dziedināšanu un labklājību kā par dvēseli! Par mašīnu ir labs piemērs, Dievs nodrošina mums tikai to, ko Viņš Jēzū jau mums ir dāvājis, un tajā skaitā arī labklājību un finansiālo svētību. Man arī nav mašīnas, taču esmu svētīts Dieva vīrs. Dievs rūpējas par manām vajadzībām. Es neesmu pret finansiālo svētību, jo Jēzus būdams bagāts kļuva nabags, lai es ar Viņa nabadzību kļūtu bagāts. Es pie tā savu roku nepieliku, un pat nebiju dzimis tolaik, kad Jēzus jau to nodrošināja un izdarīja. Es to šodien pieņemu ticībā. Varu dzīvot nabadzībā un bagātībā, bet nesamierināšos ar zemāku iztikas līmeni un to standartu, ko Dievs man Jēzū ir nodrošinājis un devis, simtkārtīgi jau šajā laikā kaut arī ar vajāšanām.

Nu bet tu pats tieši naākamjos teikumos apstiprināji šo mācību - Dievs jau arī pieļauj visu to ļaunumu, kad mēs kaut ko nedaram pēc Viņa prāta un gribi es tev atklāšu mazu noslēpumu - kamēr mēs būsim šajā pasaulē, vienmēr būs kaut kas, ko nedaram, nerunājam vai nedomājam, pēc Dieva prāta, līdz ar to loģiski, ka problēmas būs visu laiku un vienmēr mūsu grēcīgās dabas dēļ. Taču tās vairs nav sods par tiem grēkiem, bet gan lai mūsu raksturu izmainītu, lai izmainītu mūsu sirdis. Saproti pareizi - primāri nav Dieva prāts, lai sātans vai kaut kas miesīgs izraisītu kādu ļaunumu, nē, bet Dievs to izmanto, kā līdzekli, lai radītu kaut ko labu. Stāv rakstīts - tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu.

Patiesībā tev sātanam pretim jāstājas pretī katru reizi, kad tev ienāk prātā kāda nelaba doma, kad gribas ko indīgu pateikt, nošmaukties utt. taču kad ir problēmas - protams arī tas var būt gadījums, kad vienkārši jāsaka sātan atkāpies, bet lielākoties tu labāk pameklē savā sirdī, vai nav tā, ka šī ārējā problēma atklāj kādu tavu iekšēju problēmu, kuru tu savādāk neatklātu.
Varbūt reizēm nevajag meklēt problēmas apstākļos, bet sevī. Un vēl bieži ir vispār tā, ka kaut kas izskatās pēc sātana darba, bet patiesībā Dievs liek šķērļus kādai nepareizai rīcībai, uzmanies, ka tu nesajauc Dievu ar velnu


Šim apgalvojumam pilnībā piekrītu.

Jes. 45:7 Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!

Te būs īsāks kopsavilkums tiem, kuriem netīkas lasīt palagus un lai atvēsinātu sakarsušos prātus tiem, kuri iedomājas, ka ir tik svēti, ka nevajadzētu nākt nekādām pārmācībām no Tēva.

Šī rakstu vieta nenozīmē, ka Dievs tiešā veidā rada ļaunumu, nedz arī, ka Dievam tīk darīt kādam ļaunu, nē, bet šī rakstu vieta mums runā par to, ka Dievs ir taisns, bet mēs - grēcinieki, un VIņam ir tiesības mūs pārmācīt

Svētais - ja nu tu sevi turi par likumīgu Dieva bērnu, kādēļ tad tu par Tēva pērienu gribi teikt, ka tas ir no velna? Vai tad nav rakstīts, ka Viņš šauš katru bērnu, kuru mīl, bet kas netiek Tēva pārmācīts un audzināts, tas nav Viņa likumīgs bērns. Vai nav rakstīts, ka Dievs neļaus mūs pārbaudīt pāri par mūsu spējām? Ko tavuprāt nozīmē šeit vārds "neļaut"?


Dievs patiešām VD uzstādīja nosacījumus, pie kuriem nāca lāsts pār cilvēku viņa paša rīcības vai grēka rezultātā. Šis jautājums jāapskata no viedokļa KĀPĒC Dievs to darīja, nevis KO viņš darīja. Dievs parādīja savu attieksmi pret grēku, jo grēka alga ir nāve.
Pārmācība no Dieva nāk tad, ja neievērojam viņa pausto gribu Rakstos, nemeklējam pēc tās, nedzenamies un netiecamies pēc tās, bet dzīvojam parastu savu dzīvesveidu. Tādējādi saskaramies ar lietām, un nezinām kā pret tām cīnīties. Neesam mācījušies Dieva Vārdu. Dievs pieļauj mums apdauzīties, jo esam brīvas gribas būtnes. Viņš iesaka, nākt un mācīties pie Viņa, kā dzīvot Dievam patīkamu dzīvi, lai mēs nedabūtu punus. Likumīgs bērns vērsīsies atkal pie Dieva Vārda, lai saprastu ko Dievs no Viņa sagaida.
Mēs dzīvojam kritušā pasaulē, un saskaramies ar dažādiem pārbaudījumiem. Dievs neuzliks vairāk par to, kas sniedzas pāri mūsu spējām. Bet mēs esam radīti par pasaules uzvarētājiem. Visu uzvaram tā spēkā, kas mūs mīlējis. Paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur Jēzu. Piem. Dievs nav mūs pasargājis no vajāšanām Kristus dēļ. Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū tiks vajāti. Daži mirs šo vajāšanu rezultātā. Taču tieši tāpat Dievs Jēzū ir mums sagādājis uzvaru pār tām lietām, kuras mēs, ja esam mācījušies varam atvairīt.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.04 13:12:51
Bībeles pētnieki piekrīt, ka Ījaba grāmata ir viena no visvecākajām, kas radusies vēl stipri pirms Mozum dotās derības. (Kā viens no šī pamatojuma iemesliem ir minētas naudas vienības, ko lietoja tajā laikā.) No šī aspekta, Ījabs nevarēja izpildīt derības doto taisnību ar upurēšanu, jo viņš par to nezināja. Upurēšanas iesākumi meklējami pašos pirmsākumos, kad Dievs radīja Ādamam un Ievai tērpu, nokaudams lopu.

Nu upurēšanas nozīme Dieva priekšā bij tā pati, turklāt arī jaunās derības kristiešiem visai bieži izgāja plāni un bija milzusm problēmu. UN tāpat arī pēc Ābrahāma derības nevienmēr viss gāja gludi un varam atrast neskaitāmus piemērus, kur tieši caur problēmām un grūtībām Dievs mācīja savus ļaudis

---------------------------

Veselība un labklājība nevar kļūt par klupšanas akmeni. Par klupšanas akmeni var kļūt dzīšanās pēc mantas, vai pārspīlēta tiekšanās ( kas pielīdzināma elkdievībai) pēc labas veselības ar pareiza dzīvesveida ievērošanu. Ja šīs lietas nostāda augstākā prioritātē par Dievu ( Viņa gribu un Viņa Vārdu), tad tā ir elkdievība.Mēs saņemam šīs lietas tāpat ticībā un baudam tās, jo Jēzus mums tās ir sagādājis ar savu atpirkšanas upuri. Tas ietilpst izpirkuma maksā! Ja lutinam miesu un nenorūdam un nekalpinam to, tad , protams, ka varam krist šajā lepnībā un baudās, kā tu mini, bet tas nav priekšnoteikums tam, lai mēs kristu, ja mums šīs lietas ir ( nauda, labklājība, veselība)

Oj un kā vēl var - cilvēkam kad labi klājas vienēr ir kārdinājums kļūt pašapmierinātam. Tu kaut kā skaties visai šaurā diapazonā uz rakstiem. Tur ir atklāts, ka VISS, kas saistās armiesu, var kļūt par elku tavā dzīvē un tava cepšanās ap to tieši liecina, ka tev tavas miesas labklājība ir ļoti dārga, ne mazāk, kā manta, kā jau ikvienam. Bet kā stāv rakstīts - kas savu dzīvību mīl vairāk par Mani, tas nav Manis vērts.
------------------------------

Pāvils piemin, lai viņš nepaaugstinātos, viņam dots sātana enģelis, kas viņu sit. Tur jau tā lieta. Pāvils gāja sludinādams Dieva evanģēliju ar milzīgu spēku - zīmēm un brīnumiem. Par Atklāsmju dziļumu laikam nav pat vērts sākt runāt. Pāvils domādams, ka šāda spēka ( kopā ar Dievu) pavadīts viņš visur dosies uzvarā, jo Dievs ir ar viņu, un ar Dievu nav iespējams zaudēt. Taču, šādas manifestācijas ietvaros viņš nevarēja iedomāties, ka pretspēks ( vajāšanas Kristus dēļ), būs tik liels un iztekts, ka viņam nāksies ļoti lielā mērā ciest, neskatoties uz viņa uzvaras gājienu. Tas bija iemesls, kāpēc Pāvils piemin to, ka Dieva spēks nespēkā varens parādās. Jo Pāvils savā "spēkā" , cieta visas šīs vajāšanas un pārestības Jēzus dēļ.Uzskaitīdams šīs vajāšanas, Pāvils nevienā vietā nemin slimību. Tieši tāpat sātana enģelis viņu sit,( caur cilvēkiem, kas vajā Pāvilu) nevis slimība, tas ir skaidri pateikts.

Vai tiešām Pāvils nepiemin slimību nevienā vietā?
13 Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.
14 Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas, nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu.
15 Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.

draugs, tu esi tā pārņemts ar savas miesas labklājību, ka tu neredzi pat elementāras lietas - KĀPĒC Pāvilam bija tas dzelonis miesā??? Vai tur rakstīts, ka dēļ tā, ka VIņš bija paklausīgs Dievam, vai dēļ tā, lai VIņš NEPAAUGSTINĀTOS ĪPAŠO ATKLĀSMJU DĒĻ? Dēļ Pāvila paklausības protams bija arī vajāšanas, taču ne viss ir dēļ tā. Vecīt - tev ir pamatīga lielummānija, nolaidies uz zemes un atzīsti, ka esi vēl miesās grēcinieks, līdz kamēr nebūsi pilnīgi atpestīts no šīs miesas. UN kamēr tā būs, tikmēr arī DIevs to audzinās un pārmācīs. Visupirms skaties nevis uz to, ka sātans tevi vajā, bet gan uz to, ka tu tieci pārmācīts un audzināts, jo esi grēcinieks

-----------------------------------------------
Bībelē varbūt nav atklāts, ka tā bija slimība, bet Bībelē ir ļoti skaidri norādīts, kas tas īsti bija.

2.Kor.12:10.Pāvils lieto vārdu „vājības”
2.Kor.12:30 Pāvils lieto vārdu „nespēks”

Šis vārds grieķu oriģinālā, ir atrodams arī Rom8:26 Kur Gars nāk palīgā „nespēkam”
Vārda skaidrojums no oriģināla ir : nezināt kā lūgt-nozīmē katra nezināšana un neadekvātums ir uzskatāms par vājību.

4.Mozus 33:55
55 Bet, ja jūs neizdzīsit tās zemes iedzīvotājus, tajā ieejot, tad notiks, ka tie, kurus jūs saudzēsit, lai tie atliktos, tie jums kļūs par dadžiem jūsu acīs un par ērkšķiem jūsu sānos, un tie jums uzmāksies tai zemē, kurā jūs dzīvosit.

Dadzis lietots tas pats vārds, kas dzelonis Pāvilam ar domu, ka viņi tiks vajāti un apdraudēti no vietējiem iedzīvotajiem-neizdzītās tautas, kas vajās un apgānīs viņus.

Jozua 23:13
13 tad tiešām zinait, ka Tas Kungs, jūsu Dievs, turpmāk neizdzīs jūsu labā šīs tautas, bet tās jums kļūs par slazda valgu, par lamatām, par pātagu jūsu sāniem un par dadžiem jūsu acīs, tiekāms jūs nebūsit izdeldēti no šīs labās zemes, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums bija devis.
Soģu 2:3
3 Tāpēc Es jums tagad saku: Es viņus neizdzīšu, jums uz priekšu ejot, bet viņi jums taps par pātagām jūsu sāniem un viņu dievi par slazda valgiem."

Tika lietota terminoloģija, kas skaidri norāda vārda dadzis jeb dzelonis nozīmi.

2.Tim.3:12
12 Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.


Nēņemies spriest par to bija vai nebija tā slimība, jo tas mums konkrēti nav atklāts, bet tas, ka Pāvils un viņa biedri slimoja - tas nu gan ir pieminēts (kad tu pēdējoreiz bībeli lasīji)

Par dzeloni miesā vēlreiz iesaku tev pārlasīt vārdu pa vārdam un saskatīt, ka tieši tur nav runa par vajāšanām Kristus liecības dēļ, bet gan paša Pāvila lepnības dēļ.

Tātad mēs redzam taikumu saliktu pakārtotu. teikuma pirmā daļa min iemeslu, otrā daļā minēts kas tādēļ tiek darīts un pēc tam kādas sekas tas izraisa.
7 Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ , man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs.

--------------------------------------------------------

Dievs ir labs. Viņš nesūta mums ļaunumu. Mēs dzīvojam kritušā pasaulē un sakaramies ar ļaunumu, un bieži vien paši izsaucam problēmas ar savu nepaklausību un grēkiem. Tur es tev piekrītu.Bet Dievs mūs nepārmāca ar ļaunumu. Visu sodu Viņš ir uzlicis uz Jēzus. Jo tad jau visiem tiem, kas visu laiku dzīvo problēmās, sanāk, ka būtu jābūt ticībā stiprākiem un labākiem cilvēkiem, bet tas tā nav. Sātans nav Dieva pakalpiņš, lai izdarītu Dieva prātu mūs audzinot. Tā ir nepareiza pieeja. Dievs darbojas uz derības pamata. Velnam, Cilvēkam un Dievam katram ir sava ietekme un sava daļa, ko viņš veic katrā situācijā.To nevar jaukt vienā putrā!

tas nu gan ir pilnīgā pretrunā ar Rakstiem, jo mēs nepārtraukti redzam, ka tieši ar problēmām Viņš mūs pārmāca. Tu šķiet jauc divas lietas - mūžīgo sodu nolādētajiem ar Tēva pērienu bērniem.

5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.

Redz, ja tu gribi būt ar Kristu godībā, tad tev jābūt ar Kristu arī ciešanās.

Nesajauc - šīs ļaunās lietas, kas notiek kristiešiem, nav sods par grēkiem, bet gan audzināšana un norūdīšana, jo, lai gan attaisnoti, tomēr vēl grēcinieki.
-------------------------------------------------------------

Tieši tāpat kā 100% Dievs ir pestījis un glābis caur ticību visus cilvēkus, tieši tāpat 100% viņš ir devis dziedināšanu un labklājību. Ja cilvēks tic tikai par vienu aspektu, tad to viņš arī savā dzīvē saņem un piedzīvo. Es nesaku, ka dvēsele nav Dievam primārais! Bet es saku to, ka tieši tāda pati izpirkuma maksa ir samaksāta arī par dziedināšanu un labklājību kā par dvēseli! Par mašīnu ir labs piemērs, Dievs nodrošina mums tikai to, ko Viņš Jēzū jau mums ir dāvājis, un tajā skaitā arī labklājību un finansiālo svētību. Man arī nav mašīnas, taču esmu svētīts Dieva vīrs. Dievs rūpējas par manām vajadzībām. Es neesmu pret finansiālo svētību, jo Jēzus būdams bagāts kļuva nabags, lai es ar Viņa nabadzību kļūtu bagāts. Es pie tā savu roku nepieliku, un pat nebiju dzimis tolaik, kad Jēzus jau to nodrošināja un izdarīja. Es to šodien pieņemu ticībā. Varu dzīvot nabadzībā un bagātībā, bet nesamierināšos ar zemāku iztikas līmeni un to standartu, ko Dievs man Jēzū ir nodrošinājis un devis, simtkārtīgi jau šajā laikā kaut arī ar vajāšanām.

Palasi vēstuli ebrejiem, kur rakstīts par ticības varoņdarbiem, bet turpat arī par tiem, kuri nesaņēma apsolītās lietas. tā, ka tas nav viennozīmīgi, arī Pāvils teicās, ka viņam gan būtu tiesības prasīt ko vairāk no draudzēm, bet viņš savas tiesības nelieto, lai pēc iespējas vairākus mantotu Kristum.
Un, ja Dievs uzskatīs, ka tev vajag būt pazemīgam, tad viņš var pazemināt tavu turības līmeni

-------------------------------------------------------------------
Dievs patiešām VD uzstādīja nosacījumus, pie kuriem nāca lāsts pār cilvēku viņa paša rīcības vai grēka rezultātā. Šis jautājums jāapskata no viedokļa KĀPĒC Dievs to darīja, nevis KO viņš darīja. Dievs parādīja savu attieksmi pret grēku, jo grēka alga ir nāve.
Pārmācība no Dieva nāk tad, ja neievērojam viņa pausto gribu Rakstos, nemeklējam pēc tās, nedzenamies un netiecamies pēc tās, bet dzīvojam parastu savu dzīvesveidu. Tādējādi saskaramies ar lietām, un nezinām kā pret tām cīnīties. Neesam mācījušies Dieva Vārdu. Dievs pieļauj mums apdauzīties, jo esam brīvas gribas būtnes. Viņš iesaka, nākt un mācīties pie Viņa, kā dzīvot Dievam patīkamu dzīvi, lai mēs nedabūtu punus. Likumīgs bērns vērsīsies atkal pie Dieva Vārda, lai saprastu ko Dievs no Viņa sagaida.
Mēs dzīvojam kritušā pasaulē, un saskaramies ar dažādiem pārbaudījumiem. Dievs neuzliks vairāk par to, kas sniedzas pāri mūsu spējām. Bet mēs esam radīti par pasaules uzvarētājiem. Visu uzvaram tā spēkā, kas mūs mīlējis. Paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur Jēzu. Piem. Dievs nav mūs pasargājis no vajāšanām Kristus dēļ. Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū tiks vajāti. Daži mirs šo vajāšanu rezultātā. Taču tieši tāpat Dievs Jēzū ir mums sagādājis uzvaru pār tām lietām, kuras mēs, ja esam mācījušies varam atvairīt.


Nu redz kā mēs nonācām pie kopsaucēja - dēļ mūsu un citu grēkiem notiek visas šīs lietas. Bet kā stāv rakstīts - nav neviena taisna itneviena...Tāpēc mums vienmēr būs kur augt, vienmēr būs par ko saņemt pērienu, bet tik tiešām Tēvs mūs neper vairāk, kā spējam panest, nedz arī vairāk, kā vajadzīgs. Bet reāli mēs redzam, ka neviens cilvēks (pat ticīgs būdams) nav spējis visu izpildīt, tāpēc Tēvam nākas mūs pārmācīt un kādas lietas mūsu dzīvē atņemt vai pielikt uz ilgāku vai mazāku laiku, audzinošos nolūkos
Svētais
# Iesūtīts: 2010.01.04 14:17:17
Ingars

Nu upurēšanas nozīme Dieva priekšā bij tā pati, turklāt arī jaunās derības kristiešiem visai bieži izgāja plāni un bija milzusm problēmu. UN tāpat arī pēc Ābrahāma derības nevienmēr viss gāja gludi un varam atrast neskaitāmus piemērus, kur tieši caur problēmām un grūtībām Dievs mācīja savus ļaudis

Ja mēs saskaramies ar problēmām un grūtībām, tad tas nenozīmē, kad Dievs mūs tādējādi māca. Dievs mūs māca tikai un vienīgi caur Dieva Vārdu (2.Tim.3:16 Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ) Dievs labo un dara mūs pilnīgu caur Rakstiem, nevis caur apstākļiem, bet, kad saskaramies ar problēmām ( mūsu grēka sekas, kritušās pasaules ietekme, sātana uzbrukums, cilvēka iespaids, nepareizu izvēļu rezultāts u.c.), tad mēs zinām kā reaģēt, jo esam saņēmuši mācību no Rakstiem.

Oj un kā vēl var - cilvēkam kad labi klājas vienēr ir kārdinājums kļūt pašapmierinātam. Tu kaut kā skaties visai šaurā diapazonā uz rakstiem. Tur ir atklāts, ka VISS, kas saistās armiesu, var kļūt par elku tavā dzīvē un tava cepšanās ap to tieši liecina, ka tev tavas miesas labklājība ir ļoti dārga, ne mazāk, kā manta, kā jau ikvienam. Bet kā stāv rakstīts - kas savu dzīvību mīl vairāk par Mani, tas nav Manis vērts.

Kārdinājums ir lielāks, bet tas nav priekšnosacījums tam, lai paaugstinātos. Tāpat tas nav par pamatu tam. Tādi Dieva vīri kā Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs, Dāvids, Salamans u.c. bija bagāti, tomēr pazemīgi sava Dieva priekšā.


Vai tiešām Pāvils nepiemin slimību nevienā vietā?
13 Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.
14 Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas, nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu.
15 Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.
Treškārt Pāvils vēstulē Galatiešiem 4:13-15 atgādina šai draudzei, kā viņš pats slims būdams sludinājis
13 Bet, kā jums zināms, es pirmoreiz, slims būdams, sludināju jums evaņģēliju.
14 Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas, nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu.
15 Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.


Pāvils slims sludināja Galatijas draudzē, jo pēc nomētāšanas ar akmeņiem tika uzcelts ar mācekļu lūgšanām. Brūces un ievainojumi arī bija viņa slimība. Tas notika Galatiešu apgabalā, kas ir Antiohija, Listra un Ikonija, vieta, kuras reģionā Pāvils tika nomētāts ar akmeņiem vai nu līdz nāvei, vai tuvu tam. Mācekļu lūgšanas viņu uzcēla. Pēc tam viņš sludināja Galatijas draudzei, kas atrodas tajā pašā apvidū.

7 Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ , man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs.

Kā sātana enģelis sita Pāvilu? Vai katru reizi ar slimību , tad kad viņš paaugstinājās? Vai augstprātības grēku dziedē ar slimību, ja jau reiz grēki ir piedoti? Te ir pretruna. Vai Dievs ir tas, kas deva Pāvilam sātana eņģeli? Tā ir pretruna, jo Dievs nesadarbojas ar velnu, jo velns ir Dieva ienaidnieks. Pāvils bija sastapies ar Dievu vaigu vaigā, un saņēmis atklāsmes. Lai viņš nepaaugstinātos šo atklāsmju dēļ, caur vajāšanām viņš dabūja šo dzeloni miesā, kas izpaudās kā sātana eņģeļa uzbrukums viņam caur cilvēkiem. Turklāt ar sitieniem, nevis ar slimībām!

tas nu gan ir pilnīgā pretrunā ar Rakstiem, jo mēs nepārtraukti redzam, ka tieši ar problēmām Viņš mūs pārmāca. Tu šķiet jauc divas lietas - mūžīgo sodu nolādētajiem ar Tēva pērienu bērniem.

5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.

Redz, ja tu gribi būt ar Kristu godībā, tad tev jābūt ar Kristu arī ciešanās.

Nesajauc - šīs ļaunās lietas, kas notiek kristiešiem, nav sods par grēkiem, bet gan audzināšana un norūdīšana, jo, lai gan attaisnoti, tomēr vēl grēcinieki.


Uzsveru Dievs audzina tikai un vienīgi caur Rakstiem, nevis caur apstākļiem! Apstākļos tu reaģē tā, kā tu esi mācīts ( vai neesi). Tu nevari pieaugt Kristū, ja apstākļi un dzīves sitieni ir tie, kas tevi māca, tad jau Dievam visu laiku vajadzētu tādus mums „nodrošināt”, lai mēs varētu pieaugt Viņā. Tā nav patiesība. Tie cilvēki, kas iet cauri ciešanām bieži vien apcietina savas sirdis pret Dievu, nevis mīkstina. Tas nav rādītājs. Tāpat Dieva pārmācība, ir tikai un vienīgi tā, kas atļauj tev iet savus ceļus, kuros tu apdedzinies, un tad dodies atkal pie Tēva, un Rakstiem, lai iepazītu Dieva ceļu.


Ar Kristu es esmu kopā ciešanās, tas tiesa, bet tas ir tikai Kristus dēļ un Dieva valstības dēļ, nevis piem., savas muļķības dēļ.

Grēcinieki mēs bijām tad, kad nepazinām Jēzu, tagad esam Viņa bērni - mīļoti, pieņemti un svēti. Ķēniņi un priesteri. Tas nenozīmē, to, ka mēs nesagrēkojam vai neklūpam, vai nekļūdāmies! Tas tikai nozīmē to, ka mūsos ir jauna daba, saskaņā ar kuru mēs mācāmies dzīvot, negrēkojot, atjaunodami savu prātu Rakstos, lai saprastu kas labs tīkams un pilnīgs Dieva griba mums.

Palasi vēstuli ebrejiem, kur rakstīts par ticības varoņdarbiem, bet turpat arī par tiem, kuri nesaņēma apsolītās lietas. tā, ka tas nav viennozīmīgi, arī Pāvils teicās, ka viņam gan būtu tiesības prasīt ko vairāk no draudzēm, bet viņš savas tiesības nelieto, lai pēc iespējas vairākus mantotu Kristum.

Un, ja Dievs uzskatīs, ka tev vajag būt pazemīgam, tad viņš var pazemināt tavu turības līmeni


Pāvils neņēma no draudzēm maksu, jo tas bija viņa atalgojums pie Dieva, jo bija uz pavēli evaņģēlija sludinātājs, nevis brīvprātīgi. Citā vietā Pāvils saka, lai neviens neceltu bagāto dāvanu dēļ tiem neslavu. Ka viņi nodrošinājās pret neslavu pieņemot ziedojumus ar uzticamiem brāļiem. ( 2.Kor.8:19,20)

Dievs ir tas, kas svētī. Turības līmenis ir atkarīgs no daudziem apsvērumiem. Turīgi cilvēki var būt gan augstprātīgi, gan pazemīgi. Tas nav atkarīgs no šī turības līmeņa, lai Dievs to izmantotu kā līdzekli darīt tevi pazemīgu.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.04 15:07:00
jukushie
Ingars
# Iesūtīts: 2010.01.06 12:46:54
Ja mēs saskaramies ar problēmām un grūtībām, tad tas nenozīmē, kad Dievs mūs tādējādi māca. Dievs mūs māca tikai un vienīgi caur Dieva Vārdu (2.Tim.3:16 Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17 lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ) Dievs labo un dara mūs pilnīgu caur Rakstiem, nevis caur apstākļiem, bet, kad saskaramies ar problēmām ( mūsu grēka sekas, kritušās pasaules ietekme, sātana uzbrukums, cilvēka iespaids, nepareizu izvēļu rezultāts u.c.), tad mēs zinām kā reaģēt, jo esam saņēmuši mācību no Rakstiem.


Nu gan tu izņem vienu rakstuvietu no konteksta - tas Dieva Vārds nav tikai drukāti burti un izrunātas skaņas, bet gan Dzīvs un Darbīgs raugs, turklāt, tas neizmaina cilvēku automātiski, kā programma, bet gan tieši caur situācijām un apstākļiem. Jeb tu esi redzējis cilvēku, kurš izlasot, ka jāmīļ savu tuvāko, automātiski kļūst tik pazemīgs un mīlošs kā Jēzus vai kāds no apustuļiem? Jā Dievs gan nevienu nekārdina, bet Viņš izmanto kārdināšanas un pārbaudījumus, lai ticīgais pieaugtu.

Ps. 7:10 Lai reiz beidzas bezdievīgo niknums un droši stāv taisnais, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, Tu, taisnais Dievs!


Ps. 26:2 Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!

Un vēl daudz kur tiek runāts un ir piemēri, kā Dievs pārbauda caur situācijām, problēmām un apstākļiem Savus ļaudis.
-------------------------------------------

Kārdinājums ir lielāks, bet tas nav priekšnosacījums tam, lai paaugstinātos. Tāpat tas nav par pamatu tam. Tādi Dieva vīri kā Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs, Dāvids, Salamans u.c. bija bagāti, tomēr pazemīgi sava Dieva priekšā.

Oi un kāds vēl priekšnosacījums, varbūt pārlasi to tevis minēto bībeles personāžu dzīvesstāstus un tu redzēsi, ka arī viņi ne vienmēr ir bijuši pilnīgi. arī farizejiem bij viss, ko vien sirds var vēlēties - veselība, manta, cilvēku cieņa un reputācija, bet kādas bija viņu sirdis?
-----------------------------------------------------
Pāvils slims sludināja Galatijas draudzē, jo pēc nomētāšanas ar akmeņiem tika uzcelts ar mācekļu lūgšanām. Brūces un ievainojumi arī bija viņa slimība. Tas notika Galatiešu apgabalā, kas ir Antiohija, Listra un Ikonija, vieta, kuras reģionā Pāvils tika nomētāts ar akmeņiem vai nu līdz nāvei, vai tuvu tam. Mācekļu lūgšanas viņu uzcēla. Pēc tam viņš sludināja Galatijas draudzei, kas atrodas tajā pašā apvidū.

Nu tu atkal pacelies pāri rakstiem - nav tur minēts, kas tā viņam par slimību, turklāt vārds "slims" nav gluži tas pats, kas "ievainots". Pat ja tas bija nomētāšanas ar akmeņiem dēļ
1. Kāpēc tad viņš pilnībā netika dziedināts
2. iespējams ievainojumu rezultātā viņa novājinātās imūnsistēmas dēļ tiešām saslima
3. Pāvils runā arī par savu biedru slimošanu
a) Timotejs
23 Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ.
Tas nenozīmē, ka Dievs negrib dziedināt, bet gan to, ka ir nepareizi par šādām lietām, kas nav viennozīmīgas, runāt tā itkā Dievs to jau būtu izdarījis, jo tā ir melošana. Patiesībā mums ir jāsaka - Tavs prāts lai notiek.
b)Trofims
2. Tim. 4:20 Erasts palika Korintā, bet Trofimu es atstāju neveselu Milētā.

Kāpēc Dievs caur Pāvilu nedziedināja Timoteju un Trofimu?

Tu gan teici iepriekšējos komentāros, ka tā notiek, je necīnās, ka tā ir lāsta pazīme - Dīvaini, nekas tāds nav minēts, Timotejs - vecīt, bez komentāriem, šis jauneklis jau nu bij pēdējais, kurš pelnījis Dieva lāstu, vai kurš bijis tik mazticīgs, ka Dievs neuzklausītu viņa lūgšanu.

Un šitie izteicieni, ka "paši vainīgi, ka necīnās", ir pagalam bezkaunīgi. Nupat vēl bijis gadījums, kad vecāki pat tika tiesāti, jo neveda savu meitu uz slimnīcu, tik lūdzās vien, bet meitene nomira. Draugs, un vēl pasaki, ka viņi vainīgi, jo bijuši mazticīgi. Pasaki tiem neskaitāmajiem, kuriem ir slimības, problēmas, nabadzība, ka viņi ir pārāk mazticīgi vai arī grēcīgāki par tiem veselajiem, veiksmīgajiem un bagātajiem kristiešiem.
---------------------------------------------

7 Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ , man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs.

Kā sātana enģelis sita Pāvilu? Vai katru reizi ar slimību , tad kad viņš paaugstinājās? Vai augstprātības grēku dziedē ar slimību, ja jau reiz grēki ir piedoti? Te ir pretruna. Vai Dievs ir tas, kas deva Pāvilam sātana eņģeli? Tā ir pretruna, jo Dievs nesadarbojas ar velnu, jo velns ir Dieva ienaidnieks. Pāvils bija sastapies ar Dievu vaigu vaigā, un saņēmis atklāsmes. Lai viņš nepaaugstinātos šo atklāsmju dēļ, caur vajāšanām viņš dabūja šo dzeloni miesā, kas izpaudās kā sātana eņģeļa uzbrukums viņam caur cilvēkiem. Turklāt ar sitieniem, nevis ar slimībām!


1. mēs tiešām nezinām, kā sātana eņģelis sita Pāvilu, tāpēc nevaram apgalvot konkrēti ne par ne pret slimību
2. nesāc nu diktēt Dievam, kā Viņam dziedēt augstprātības slimību, starp citu, slimības tieši grēku dēļ arī tiek pieļautas.
3. pretrunu nav nekādu, vai tu gribi sacīt, ka pēc grēku piedošanas cilvēks arī pēc rakstura kļūst pilnīgs? Man šķiet, ka tu jauc dažādas lietas - Kristū mēs esam pilnīgi, bet mēs neesam pilnīgi paši par sevi. Lūk un tāpēc Dievs mūs grib pārveidot. Ir atšķirība stārp TAISNOŠANU, kas notiek vienā acumirklī un SVĒTTAPŠANU, kas notiek visa mūža garumā.

Un par to dzeloni miesā - tu nevari zināt, ka tas izpaudās tikai un vienīgi vajāšanās. Turklāt - vai tad tieši sātans negribētu, lai Pāvils kļūtu iedomīgs un vēl aizrautu postā daudzus citus? Te pārādās vēlviens aspekts, ka Dievs sātana ļaunumu pavērš pret sātanu pašu, bet Pāvilam to par labu

8 Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.
9 Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.
10 Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.

Lai gan slimības te nav minētas, toties te ir diezgan plašs dažādu problēmu uzskaitījums, ne tikai vajāšanas, turklāt, tieši pēc šī konteksta noprotams, ka netikai tādēļ, ka velns pretojas Dieva darbiem, bet arī Pāvila rakstura audzināšanas nolūkos
--------------------------------------------------------------------------------
Uzsveru Dievs audzina tikai un vienīgi caur Rakstiem, nevis caur apstākļiem! Apstākļos tu reaģē tā, kā tu esi mācīts ( vai neesi). Tu nevari pieaugt Kristū, ja apstākļi un dzīves sitieni ir tie, kas tevi māca, tad jau Dievam visu laiku vajadzētu tādus mums „nodrošināt”, lai mēs varētu pieaugt Viņā. Tā nav patiesība. Tie cilvēki, kas iet cauri ciešanām bieži vien apcietina savas sirdis pret Dievu, nevis mīkstina. Tas nav rādītājs. Tāpat Dieva pārmācība, ir tikai un vienīgi tā, kas atļauj tev iet savus ceļus, kuros tu apdedzinies, un tad dodies atkal pie Tēva, un Rakstiem, lai iepazītu Dieva ceļu.

Tātad tu noliedz to, kas ir atklāts Svētajos Rakstos

5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.

Apstākļos tu reaģē tā, kā tu esi mācīts ( vai neesi). Tu nevari pieaugt Kristū, ja apstākļi un dzīves sitieni ir tie, kas tevi māca, tad jau Dievam visu laiku vajadzētu tādus mums „nodrošināt”, lai mēs varētu pieaugt Viņā. Tā nav patiesība.

Kā tad tu domā draudziņ, teoriju vien mācoties kļūt par labu kalēju, ja ne reizi neesi āmuru rokā turējis un sajutis tā smagumu? Tad jau tā ir tā ticība bez darbiem. Protams, ka Dieva Vārds ir tas, kas cilvēku pārveido, bet tas nenotiek tikai lasot un klausoties vien, bet gan to apvienojot ar reālu praksi. Nu, piemēram, vienādas situācijas dažādi cilvēki - viens zina Rakstus, otrs ne. Protams, ka tas, kurš zina Rakstus, kaut ko iemācīsies, bet tas, kurš Rakstus nezina, neiemācīsies neko. Iepriekš citētā rakstu vieta kokrēti un tieši pasaka, ka Dievs ir tas, kurš pieļauj problēmas

11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.
Par ko tavuprāt runā šī rakstuvieta? Ko nozīmē "vingrināties"? Vai ne to, ka Dieva Vārdu praktizējam ikdienā? Bet ja tev ikdienā nav problēmu, tad jau nebūtu nekādas izaugsmes.

Tie cilvēki, kas iet cauri ciešanām bieži vien apcietina savas sirdis pret Dievu, nevis mīkstina.

Lasi līdzības par sējēju, par nama cēlājiem, par to, ko katrs ceļ uz pamata - salmus vai zeltu. Ja pēc pārbaudījuma kāds savu sirdi apcietina, tad tas tikai nozīmē, ka arī pirms tam viņam nav bijusi patiesa ticība. Te arī parādās, ka tev nav izpratnes par to, kas ir grēks. Tu domā, ka ārpasaule cilvēku samaitā. Bet kāpēc tad tā nesamaitāja Jēzu? ----->tāpēc, ka Jēzus bija iekšienē tīrs, bet ja kāds paļaujas kārdinājumam, tad tas tikai nozīmē, ka kārdinātājam bija pie kā pieķerties. Ne velns, ne pasaule tev neko nevar padarīt, ja tu iekšēji esi tīrs, bet ja tevī mīt nešķīstība, tad arī tas kas nāks no ārpuses, to pastiprinās.

tas ir līdzīgi kā, kad ieslēdz gaismu istabā - ja tur ir netīrība, tad gaismā tā vēl vairāk atklājas, bet ja istaba ir bijusi tīra, tad gaismā vēl vairāk parādās patīkamā telpa. Ciešanas un pāraudījumi nav nekas vairāk par šādu gaismas ieslēgšanu

Bet te jāņem vērā, ka Dievs nekad nepieļauj pārbaudīšanu vairāk kā spējam nest, nedz vairāk kā vajadzīgs. Protams, ka katram cilvēkam tas viss ir savādāk.


Ar Kristu es esmu kopā ciešanās, tas tiesa, bet tas ir tikai Kristus dēļ un Dieva valstības dēļ, nevis piem., savas muļķības dēļ.

Protams - tas viss nav dēļ mūsu grēkiem, jo grēki taču ir piedoti, taču mūsu raksturi arī jāaudzina

Grēcinieki mēs bijām tad, kad nepazinām Jēzu, tagad esam Viņa bērni - mīļoti, pieņemti un svēti. Ķēniņi un priesteri. Tas nenozīmē, to, ka mēs nesagrēkojam vai neklūpam, vai nekļūdāmies! Tas tikai nozīmē to, ka mūsos ir jauna daba, saskaņā ar kuru mēs mācāmies dzīvot, negrēkojot, atjaunodami savu prātu Rakstos, lai saprastu kas labs tīkams un pilnīgs Dieva griba mums.

Redz un tieši tāpēc, ka joprojām klūpam, grēkojam un kļūdamies, Dievs mums dod iespēju vingrināties reālās situācijās

Tas nav atkarīgs no šī turības līmeņa, lai Dievs to izmantotu kā līdzekli darīt tevi pazemīgu.

Tikai gan Raksti, gan arī realitāte mums rāda pavisam ko citu. jebšu, tu teiksi, ka ticīgam lielībniekam viss tā uz priekšu labi veiksies?

Padomā labi par to visu un pārdomā šo rakstu vietu

5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
8 Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.
9 Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10 Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.

1 Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
2 Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.
3 Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību,
4 izturība - pastāvību, pastāvība - cerību,
5 bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.

Te redzam, ka, protams, problēmas un vajāšanas notiek Kristus liecības dēļ, bet tur tieši ir arī pateikts, ko labu dod ciešanas - Pāvils pat teic sevi laimīgu ciešanās, viņš nesaka, ka tās dara tikai ļaunu

28 Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.
Svētais
# Labojis Svētais : 2010.01.06 12:48:21
Ingars
Ingar var tevi uz tusinu uzaicinat ? ko? Jo citadi es gaidu kuram no mums pirmajam pacietibas aptruksies
sica . [78.84.128.212]
# Iesūtīts: 2010.01.06 12:49:31
vai cik intresanta diskusija palagu palagi::
Rudens rozes balss
# Iesūtīts: 2010.01.06 12:51:23
Var labi apsegties!
fledermausis [87.110.87.173]
# Iesūtīts: 2010.01.06 12:52:03
Rudens rozes balss īpaši jau Muldera replika "jukušie" ir ko vērta
Rudens rozes balss
# Iesūtīts: 2010.01.06 12:53:18
fledermausis [87.110.87.173]
Gudrie jāsauc par gudriem, jukušie - par jukušiem!
Ingars
# Labojis Ingars: 2010.01.06 12:56:40
Svētais
mmm, piedod, bet šoreiz nevarēšu

Starp citu ir neskaitāmas liecības, kā Dievs ir cilvēkus izmainījis caur dažādām problēmām - viņi kļūst pazemīgāki, vairāk paļaujas uz Dievu. UN palasies arī Vecajā Derībā, ka arī PĒC derības Dievs Savu tautu audzina un pārmāca.

Bet kā tev pašam - ir tā, ka izlasi un uzreiz esi tāds, kā tur rakstīts, vai tomēr paiet laiks, kamēr tu iemācies mīlēt, paklausīt utt.


Piedodiet, bet ir tēmas, kuras nevar īsumā pārrunāt, naf tik vienkārši

Bet kā jums šķiet - Dievs pārmāca Savējos ar problēmām vai ne?
Svētais
# Iesūtīts: 2010.01.06 12:58:53
Ingars
Nu žēl, tad tev jāgaida kārtējais palags
sica . [78.84.128.212]
# Iesūtīts: 2010.01.06 13:01:24
Ingars
a 23.01 tu varētu mums pievienoties?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 29 , pavisam kopa bijuši: 32636