atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Achtung! Dzīves indētāji! Mazvērtības kompleksi u.c. draņķības.
*Duksis
Iesūtīts: 2009.12.16 12:44:33
Interesants raksts (vismaz no nespeciālista viedokļa raugoties):
http://www.tvnet.lv/women/life/gimene/article.php?id=5169479
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.12.16 12:45:05
Cilvēki reti kad ir gatavi izteikties par to, kas viņus patiešām nomāc. Cilvēki vienkārši bēg no problēmām, bēg no patiesības, bēg no realitātes, visa tā, kas viņiem sagādā negatīvas, brīžiem grūti panesamas emocijas. Un tā, problēmas tiek iedzītas kādā pavisam nomaļā apziņas stūrītī, ko var dēvēt arī par zemapziņu. Tikai laiku pa laikam šīs nerisinātās un samilzušās problēmas atgādina par savu eksistenci un pieprasa, lai ar tām cilvēks vismaz iemācītos sadzīvot. ... . Tātad, varbūt kādam ir kas sakāms par to, kā mēs paši kļūstam par saviem ienaidniekiem, saindējam paši savu dzīvi. Piemērām, ar elementāru pašpārliecības trūkumu, zemu pašvērtējumu utml.
armilo
# Iesūtīts: 2009.12.16 13:30:09
Raksts ir interesants, jo aktualizē problēmu. Taču atbildes nesniedz. Padoms "vajag saņemties", nav atrisinājums, bet problēmas risinājuma atlikšana uz nenoteiktu laiku. Tā man šķiet.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2009.12.16 13:47:27
[Par problēmu un problēmas risinājumu:] Piedzēries džentlmenis (cilvēks ar problēmām!) cenšas noturēties vertikāli apķēries ap laternas stabu. Pienāk policis, prasa šim, ko tas te darot? Džentlmenis atbild, ka esot pazaudējis pulksteni un to meklējot? Policis jautā, kur esot pazaudējis? Atbilde - kaut kur pie stacijas. Bet, jautā policis, kapēc tad pulkstenis tiek meklēts šeit - tālu no stacijas? Abet tapēc, atbild džentlmenis, ka šeit ir gaišāks!
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 14:29:38
armilo
ko nozīmē - vajag saņemties?
pirmais solis uz problēmas risinājumu ir pašas problēmas apzināšana. kas, kur,kāpēc.
es nezinu, kā savas problēmas risina neticīgi ļaudis, bet manuprāt pats svarīgākais jautājums ir - kur to visu likt?
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.12.16 14:50:18
[Par "saņemšanos":] Kā pārvarēt problēmu, piemērām ar bailes (no kaut kā)? Dzīve ir paradoksu pilna, tā grūti sadzīvo ar loģiku: kad jūs ticat tam, ka jūs "to" varat, jums ir taisnība, kad jūs neticat tam, ka jūs "to" varat, jums arī ir taisnība. ... . Kristieša "baiļu problēmas" risinājums, iespējams, varētu būt baiļu transformācijas mēģinājums beznosacījuma mīlestībā.
armilo
# Iesūtīts: 2009.12.16 15:18:23
S.R.” ko nozīmē - vajag saņemties?”
Cilvēks, kas savas dvēseles sāpes grib izdziedināt ar paša spēkiem, nedara neko citu, kā vien bēg no problēmas patiesā cēloņa. Tu esi kristiete, un zini, kas ir cilvēku nelaimju cēlonis. Duksis arī zin, bet noliedz pateisību. Duksis sirsnīgi cer, ka saņemsies, un saviem spēkiem, bailes transformēs mīlestībā. Lai tak pūlās, līdz pārpūlās, un tad varbūt kaut ko sapratīs. Kāds ir teicis: Bez Manis jūs ne nieka nespējat.

S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 15:36:20
armilo
ko tu iesaki darīt kristietim, kuram arī ir savas bailes, problēmas, jautājumi?

šajā sakarā atradu vienu jauku citātu.

„…Uz nākamās planētas dzīvoja kāds dzērājs.
Lai gan šis apciemojums bija ļoti īss, tas modināja mazajā princī dziļas skumjas.
– Ko tu tur dari? – viņš vaicāja dzērājam, kas klusēdams sēdēja pie veselas kolekcijas tukšu un tādas pašas kolekcijas pilnu pudeļu.
– Es dzeru, – drūmi atbildēja dzērājs.
– Kādēļ tu dzer? – jautāja mazais princis.
– Lai aizmirstu, – atbildēja dzērājs.
– Ko aizmirstu? – apvaicājās mazais princis, kuram jau bija sameties dzērāja žēl.
– Lai aizmirstu, ka man ir kauns, – atzinās dzērājs, galvu nodūris.
– Kauns? Par ko? – apjautājās mazais princis, kas vēlējās viņu glābt.
– Kauns par to, ka dzeru! – atzinās dzērājs un pilnīgi apklusa…”
(A. de Sent-Ekziperī „Mazais princis”)
armilo
# Iesūtīts: 2009.12.16 15:39:54
S.R, es iesaku par to runāt ar savu priesteri.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 15:48:15
Ctulhu
nu, tas laikam ir vienīgais, ko mēs lietas labā varam darīt, bet vai labie darbi mūs pašus padara labus?
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 15:48:58
armilo
paldies par padomu.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 15:51:54
Ctulhu
tad jau labi. un galu galā patiešām , kas mums vainas?
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 16:01:47
Ctulhu
hmm... es pat nezinu kā ir labāk - dzīvot ar domu ka vaina ir, vai dzīvot ar domu - ka nav gan. tas ir katra sirdsapziņas jautājums.
S.R.(katole)
# Labojis S.R.(katole): 2009.12.16 16:07:02
masiks [212.93.96.2]
labie darbi citus padara labākus vai labāku viņu dzīvi.
vakar TV rādija kā klaidoņus savāc no pažobelēm. nedomāju ka tas ko īpašu mainīs viņu dzīvē. uz to brīdi jā, bet vispār...
tad jautājums - vai cilvēks, kuram ir kādi mazvērtības kompleksi, bailes un citas problēmas ir slikts cilvēks? vai tieši otrādi - mūsu labo darbu potenciālais objekts. tātad pat ļoti labs un vajadzīgs cilvēciņš.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 16:13:01
Ctulhu
vispār es tev piekrītu, lai arī kāds draņķis nebūtu cilvēks - viņš ir simpātisks.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 16:21:11
masiks [212.93.96.2]
un kāds ir risinājums? kāds ir risinājums slimam bērnam? kāds ir risinājums aklam cilvēkam? kāds? samierināšanās. un spieķis.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 16:32:38
Ctulhu
ciešanas esot lielākais uz šīm zemes iespējamais labums.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2009.12.16 16:37:19
Mjā, atkal lielais ļer-ļer-ļer!
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 16:44:09
Mjā, atkal lielais ļer-ļer-ļer!

publiska telpa, ko gribam, to darām.
S.R.(katole)
# Iesūtīts: 2009.12.16 16:46:17
Ctulhu
padomā pats, vai tad kaut kā iztrūkums(ciešanas) nav virzītājs uz labumu. cīņa par izdzīvošanu.
S.R.(katole)
# Labojis S.R.(katole): 2009.12.16 16:49:38
par nepilnvērtības izpausmēm.

Agresivitāte.

„Kā man gribētos izkāpt pašam no sevis laukā un kaut vienu dienu pastaigāt sev pakaļ, un kā svešiniekam pavērot sevi. Vai tad es vairs gribētu iekāpt sevī atpakaļ – nezinu!”
(A. Skalbe)

Neapmierinātībai bieži vien seko pārmērīga un nepareizā gultnē ievirzīta agresivitāte. Tā pati par sevi gan nav viena no neadekvātas uzvedības formām, kā to daudzi psihiatri uzskatīja agrāk. Kopā ar emocionālo enerģiju bieži tā ir veicinājusi mērķa sasniegšanu. Vēlamā iegūšanai taču nepieciešams "uzbrukums", uz priekšu iešana, enerģiski ķeroties pie problēmas risināšanas, nevis aizsargāšanās vai neizlēmības demonstrēšanas. Jau liela uzdevuma vai mērķa esamība pati par sevi ir emocionāls spiediens un agresivitātes tendenču atbrīvotājs. Un, ja ceļā stājas kāds šķērslis, tad var gadīties nopietnas kolīzijas. Neizlietotais emocionālais "tvaiks", neatrodot īsto izeju, tiek novadīts nepareizā virzienā un kļūst par iznīcinošu spēku. Darbinieks, kurš gribētu kārtīgi iepļaukāt savu priekšnieku, bet to nevar izdarīt, savu "tvaiku" nolaiž mājās, metoties virsū sievai, bērniem vai spārdot kaķi. Japāņu uzņēmumos ir speciālas psiholoģisku atslodžu istabas ar priekšnieku gumijas manekeniem, kurus aizkaitināts padotais var iekaustīt.

Tipisks neveiksminieks neizmanto savu enerģiju un agresivitāti mērķu sasniegšanai. Tā, novadīta pa maldīgiem ceļiem, izpaužas kuņģa čūlā, paaugstinātā asinsspiedienā, nemitīgā trauksmē, pārmērīgā smēķēšanā (99% atkarīgo programmā un psihodrāmas grupā), pārmērīgā darbā, veselību graujošās darbībās u.c.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 73 , pavisam kopa bijuši: 36257