Kaarlis 
|
Iesūtīts:
2009.11.23 12:18:33
LKR 20. novembra raidījumā "Aktuāla diskusija" Tālbergs kristīgo meditāciju nosauc par muļķībām. Vai tas nav vandālisms, kas būtu bāla pravieša cienīgs ? |
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:11:24
Garanteeju, ka biedram JK buutiski samazinaasies apstraadaajamo ieejas datu pluusma
Imo pa 2000 gadiem viņam spamfiltri ir labāki kā mums te pēdējā dekādē  |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:13:30
Citiem vārdiem mūsu lūgšana ( jebkura), ja nav klāt ticības un sirds attieksmes Dieva acīs ir negantība. Tāpēc Dievs brīdina, ka
Jes. 29:13 Vēl Tas Kungs ir sacījis: "Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība Manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža,
Marka 7:6 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Pareizi Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravietojis, kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu no Manis.
Turklāt nosauc tos par liekuļiem. No šī aspekta, lūgšanu nevar izmantot kā līdzekli vai instrumentu, lai "kustinātu"Dievu, jo Dievs redz sirdi. Šajā nozīmē var lūgt cik vien svētas lūgšanas grib - tās nepalīdzēs. |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:15:40
Ctulhu
Es ieteiktu biedram JK 2 principus,
Par lūgšanu, bija tāda lūgšana par sevi, apmēram tā: "Dievs, palīdzi man izveidot pareizas attiecības ar Tevi!". Tā esot vienīgā jēdzīgā lūgšana, jo pārējās būtu kā norādījumi Dievam, kas tad nu Dievam būtu vai nebūtu jādara, it kā viņš pats to enzinātu labāk.
Bet lūgšana par palīdzību sevis attīrīšanā, tā ir derīga. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:16:22
Svētais, bet vai neesi padomājis par to, ka Kristus Dāvāta lūgšana varētu būt kāreiz paša Dieva dāvana mūsu neroganizētās sirds stāvokļa organizēšanai virzībā uz Dievu?
Dieva Vārds nav tikai gaisa vibrācija vai tinte uz papīra, Dieva Vārds no cilvēku vārda atškirās ar to, ka tas paveic to, ko tas pasaka! Citiem vārdiem Dieva Vārds ir pati lieta, ko Dieva Vārds izsaka! Tāpēc jau pati Realitāte nostājas miera stājā, kad tās Radītājs saka "KLusu Mierā" |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2009.11.23 17:19:25
EM, un pat šāda lūgšana nav tāpēc, ka Dievs nezinātu, ka tev tas vajadzīgs... bet tā ir personīgā apzināšanās par stāvokli, kad tu esi gatavs šo palīdzību saņemt... Cilvēks, kas neapzinās, ka viņam vajag palīdzību, šādu palīdzību var traktēt kā uzbrukumu, ierobežojumu, apvianojumu... citiem vārdiem, nesaprast, ka tā ir priekš viņa labuma... tāpēc Dievam nākās būt pacietīgam, gaidot, kad viņa bērni saprot, ka viņiem vajag Dievu
Ārsta darbs ir daudz produktīvāks, kad pacients labprātīgi šai ārstēšanai pakļaujas... citādi ārstam nākas darboties caur gaisa dezinfekciju, vispārīgām "neitrālām" ķiplokmaizīšu kampaņām... nu tā... netieši! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:20:01
Ctulhu
Tur atkal nav skaidrs, kas ir `pareizas attieciibas`?
Nu, oriģinālā bija `kalpot`, to es tev speciāli nerakstīju.
Tas būtu "sadarboties", klausīt Dievu kā augstāko Autoritāti un uzticēties Dievam. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:21:49
EM... priekš Ctulhu vajadzētu pateikt vēl... jo Dievam ir vislabākā delta komplexitātes formula, tādējādi viņš vislabāk zin ko tev pašam vajag agapei! Tāpēc sadarboties ar Dievu ir gudra stratēģija, viņš arī parūpēsies, lai tu nebūtu nesaprātīgs drons, bet pats ar laiku izprastu kas un kāpēc ir labais un agapistiskais |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:23:06
Teiksim tā, ja kāds uzskata, ka ar savu lūgšanu Viņš var "kustināt" vai "likt" Dievam darboties savā labā ( saņemt atbildi uz lūgšanu) . Tas īsti pareizi nebūs. Kāpēc? Jo Dievs ir izvēlējies tapt "kustināts" savas žēlastības pēc Jēzū Kristū. Mūsu uzdevums būtu vairāk iepazīt Jēzu caur Rakstiem, lai ticībā varam saņemt to, kas mums jau žēlastībā dāvāts Jēzū. Mums atkristu daudz "pareizo"lūgšanu, jo tās ir neauglīgas. Reizēm cilvēks domā, ka Dievs atbildēs uz viņa lūgšanām, ja cilvēks būs labi uzvedies, un dzīvojis svēti. Lasījis Bībeli, devis ziedojumus, bijis labs pret citiem, gājis uz Baznīcu, nevienu nav apvainojis utt. Bet Dievs dod mums žēlastibu un atbild uz mūsu ticību iekš tā, ko Jēzus ir izdarījis mūsu labā, nevis cik mēs esam svēti savu dienu nodzīvojuši, un ne proporcionāli mūsu darbiem, un nevis cik mēs esam "strādājuši" priekš Dieva. Šajā aspektā lūgšana var kļūt par tādu kā darbu izpildījumu, pateicoties kam, cilvēks domā, ka saņems kaut ko no Dieva, taču tas nav pareizi. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:23:15
Jošs Mulders
pat šāda lūgšana nav tāpēc, ka Dievs nezinātu, ka tev tas vajadzīgs... bet tā ir personīgā apzināšanās par stāvokli, kad tu esi gatavs šo palīdzību saņemt...
Tieši tā. Tas ir, ko tu vienmēr saki, sevis uzticēšana Dievam, ļaušana, lai Dievs vada. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:25:28
Kad Radītājs pasaka "klusu mierā", pirms tam viņš pārmet saviem mācekļiem neticību, norādīdams, ka viņiem bija dota šī vara to izdarīt, taču viņi to nepielietoja. Taču tā ir atsevišķa tēma, par Vārda spēku, un varu to pielietot, kas mums ir dota Jēzū. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:25:33
Ctulhu
bzzz
bzzzz
bzzz
Tev laikam ir izcila lūgšanu pieredze, ka tik daudz ar ko dalīties? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:25:50
Svētais, tev būs grūti izkasīt no Rakstiem tādus gadījuus kā Kornēliju u.c. lūdzējus, uz kuru lūgšanām Dievs atbild tieši šo lūgšanu dēļ... Bet.. var jau traktēt tā, ka šīs lūgšanas ir ārējs (pirmkārt pašam cilvēkam) zīme, ka viņa sirds jau ir saskaņā ar Dievu, tāpēc Dievs viņiem dod nevis tāpēc, ka viņi lūdz, bet viņi lūdz tāpēc, ka Dievs dod Jeb tas ko jau sen teicu - Dieva žēlastība ir mūsu izmaiņu cēlonis, un šīs izmaiņas tad arī manifestējas lūgšanā u.c. ārēji redzamās lietās, kuras bieži cilvēki traktē nevis kā pestīšanas sekas, bet kā pestīšanas cēloni, jo tikai tur Dieva žēlastība parādās pasaulei ārēji redzamā veidā! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:27:27
Ctulhu, analizēt tu vari tikai kaut ko ko saproti... Bet analizēt datus, kuru mērķis ir tavu "analizātoru" salabot, tu nemaz nevari |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:27:56
Jošs Mulders Pēdējam apgalvojumam piekrītu! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:28:10
Ctulhu Tev taču esot domāšanas pieredze
|
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2009.11.23 17:28:30
Jošs Mulders
Ja mans Tētis ir pateicis kā man pie viņa griezties, kad es ar viņu gribu runāt, tad tas ir pareizi un labi... kāpēc man to padarīt par banalitāti un velties pie Tēva kabinetā jebkurā mirklī
Tāpēc, ka Tēvs tevi mīl, un tu mīli tēvu, un Tēvs nekad nav aizņemts un vienmēr ir gatavs sasmaidīties un apkampties ar tevi. Tad nu meditācija ir viens labs veids, kā to izdarīt. Kā jau te minēju, formālistiem tas nepadodās, viņiem tā ir apgrūtinoša pātaru skaitīšana.
Mīlestība taču nepaliek banāla. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:28:50
Pievienoju tikai to, ka mēs liekam klāt savu ticību, lai saņemtu šo žēlastību, kas mums jau ir dota! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:30:02
Svētais, arī ticība ir Dieva dāvana... tā ir roka, kas šo zēlastību saņem un attiecina uz grēcinieku! |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.11.23 17:30:56
Jošs Mulders Āmen. Mums tā ir jāpielieto! |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2009.11.23 17:39:33
Diemžēl, te neviens nav pieskāries tēmai: "Koncentrācija, Meditācija un Kontemplācija. Vienojošais un atšķirīgais." Pārāk daudz Duksi gribēts, vai ne? Bet tomēr būtu vērts papūlēties noskaidrot šo jēdzienu saturu. ... . Cik man ir zināms, Eiropas tradīcijai ir raksturīga kontemplācija, pie kam pirmās kontemplācijas vagas antīkās kultūras garīgā druvā ir dzinuši tādi arāji kā Platons un Aristotelis. Uhh... kontemplācijai ir raksturīga vērojošā (apcerošā) subjekta saplūšana, kļūšana par ko vienotu, ar vērojuma (apceres)objektu. Iespējams tas pats, ko vēlāk kristieši lepni nodēvēs par "agape." ... . Meditācija ir kas cits, ja nebūtu mute sausa no runāšanas palikusi, tad iespējams arī par to izklāstīstu visu, kas man ir vai nav zināms. |
:: Pievienot komentāru
|
