Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2009.11.17 22:51:34
"Ar 39 mācītāju balsīm par, 32 pret un 11 mācītājiem, kas atturējās, mācītāju konference nolēma precizēt Satversmes regulējumu par garīdznieku ordināciju, iekļaujot tajā kā vienu no pazīmēm arī ordinējamās personas dzimumu..." Ja rakstā nav skaitliskas kļūdas, tad par Satversmes precizējumu nobalsoja mazākums, jo "atturas" balsis skaita pie "pret" balsīm. |
|
Aivars Lapšāns  |
# Iesūtīts: 2009.11.21 01:22:40
Ivo Pavlovičs
Daļa aizgāja atpakaļ pagrīdē. Iespējams ,ka te es varu sameloties , bet kaut kad baigi sen lasīju ka vēlāk Konstantīns esot pat devis zemi , lai ģimenes pierakstās Baznīcā. Tāpēc daudziem tas nebija pieņemams.
Protams , ka lielākā krsitīgā kopiena atjaunojās ,teiksim, kā valdieši . Ir nepareizs uzskats , ka katolicisms ir nesošā baznīca visos laikos. Tā nav patiesība. Bija baznīcas , kuras darbojās svētāk par viltus klinti. Ir jādod lielāks gods Husam. Ja ir runa par baznīcas tradīciju , tad , protams , ka mums pirmajā vietā jāliek valdiešu baznīca , ne jau tā , kura slepkavoja dieva vīrus....patieso baznīcu. Tas ir tas pats fenomens , kas no darvina ņemams. Cilvēkiem neinteresē , ka savas dzīves beigās Darvins savas teorijas atcēla, cilvēki pieņem viltus Darvinu. Tas pats par viltus klints iestādījumu , kas tika celta Romā. Ko var piesaukt to darboņu ,,svētlietas,,. Tā ir kristietības mēslaine, kura apkaroja patieso baznīcu. Kristus miesu, kristus draudzes visos laikos. |
Aivars Lapšāns |
# Iesūtīts: 2009.11.21 01:35:30
Aivars
Piedod , brāl. Man tiešām Mulders galīgi neinteresē. Šaha kompjūterprogramma. Es nevēlos sarunāties ar cilvēku , kuram neinteresē kalpotāja pierdze, kā vien sava nominācija - es gribu visu komentēt, jaukties iekšā, raut saldējumu visiem no rokām...Pasarg Dievs par mācītāju.... Sauls sanāks....
Tev, Aivar, ir daudz svētīgu redzējumu par draudzes attīstbu. Tu rakstus izproti ar sirdi. Ar Tevi ir viegli elpot....Tevī ir Dzīvs darītājs Gars. Lai arī mums šīs tas nesaskan , mēs varētu kādā pasākumā vai Dievkalpojumā kopā pie Dieva pievest jaunus grēciniekus. Es to zinu. To man gars saka. Es ļoti gribētu ar Tevi satikties un apņmet Tevi. lai Dievs Tevi svētī un Tavus mīļos. |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2009.11.21 17:36:46
Aivars Lapšāns Baznīca ar Konstantīnu apstājās.
Jā, hm, un ar Aivaru Lapšānu sāka kustēties...
Kāda novirziena mitoloģiju tu atspoguļo savā baznīcas vēstures interpretācijā?
Typa , baznīcas zelta laikmets, kad visi dzīvoja draudzīgi un tad baisais imperators nabaga avīm to atņēma, ja?
Pirms Konstantīna laikam bija savi pozitīvie un savi negatīvie momenti, kāpumi un kritumi kristīgās baznīcas dzīvē, tāpat kā pēc Konstantīna.
līdz ar Konstantīnu izveidojās sprauga starp baznīcu vadītājiem un apustuliskajiem kristiešiem.
Kas tad tā par tādu spraugu, vai vari definēt?
Aivar, LTA jau nav tikai maldu mācības noraidošs ticības apliecību dokumentu apkopojums.
Tas aptver visus kristīgās mācības artikulus. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.11.21 17:39:01
indriķis
Tas aptver visus kristīgās mācības artikulus.
Vai nu tā gluži ir? |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.11.21 17:47:37
Aivar , tad pasaki, kādus kristīgās mācības artikulus Luteriskās ticības apliecības neaptver? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.11.21 17:54:27
indriķis
Nu nosauc kauču to nabaga jautājumu par sieviešu ordināciju, par pirms Kristus mirušo un Evaņģēliju nedzirdējušo pestīšanas jautājumu, par ļaunuma problēmu kā tādu utt. Pārdroši ir apgalvot, ka tās satur VISAS atbildes. Jā tās satur būtiskas, un īpaši tajā laikā aktuālas, bet nepārspīlēsim. |
neielogojies [78.84.146.231] |
# Iesūtīts: 2009.11.21 18:15:13
Ir pilnīgi skaidrs, ka sinodē jānosaka, ka visi mācītāji, kas reiz ir šķīruši savu laulību, ir jāatskaita no kalpošanas. Arī pārējie nosacījumi, kas vien atrodami Rakstos, ir jāievēro pilnībā. |
incognito  |
# Iesūtīts: 2009.11.21 18:22:10
neielogojies
Ņem vērā, ka kalpot nedrīkst arī neprecējušies mācītāji. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2009.11.21 18:29:29
neielogojies [78.84.146.231]
Vai esi priekšzīmīgs laulātais draugs, un 100% drošs, ka laulene tevi nekad `neuzmetīs`? |
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2009.11.21 19:42:46
indriķis
Un kā, lūdzu, ir ar pēcnāves dzīves izklāstu? Kas pēc luterisma mācības notiek ar dvēseli starp fizisko nāvi un Lielo Tiesu? Vai dziļdomīgais - "Mēs nezinām..."?
(Saprotu, ka ne par tēmu, vien rezonēju uz iepriekšminēto) |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.11.21 21:49:40
Aivar , tas, ka LTA aptver visus kristīgās mācības artikulus, nenozīmē ka tās satur VISAS atbildes uz spekulatīva rakstura teoloģiskiem jautājumiem.
LTA sniedz mums Rakstu izskaidrojumu.
Dabīgi, ka artikulos izskaidroti nevar tikt spekulatīvi jautājumi, kas sniedzas pāri par Svēto Rakstu atklāsmi.
Vai Svētie Raksti satur VISAS atbildes?
Vai arī tie mums atklāj nepieciešamo, lai mūsu dvēseles taptu apgaismotas pestīšanai Kristū.
Saulespuķe - Svētie Raksti dod mums ieskatu šais lietās caur notikumu ar bagāto vīru un Lācaru utjpr., tomēr svarīgāk ir nevis nojaust tagad, bet piedzīvot tad. |
Uldis  |
# Labojis Uldis: 2009.11.21 22:11:23
Nedaudz iestarpināšos. Nesaprotu, kāpēc ir šeit uzskats, ka AC ir Melanghtona darbs. Melanhtonam gan pieder autorība pie AC, bet tā ir, tā saucamā, Izmainītā AC. Augsburgas ticības apliecība ir kolektīvs darbs. Melanhtons gan bija tās rasktītājs, bet artikuli tika pieņemti diskusijās. Lai gan Luters tajās diskusjās nepiedalījās, tomēr viņa "gars" bija ļoti jūtams. Daudz svarīgāk mums ir tas, ka Šmalkaldes artikuli, kas ir pilnībā Lutera darbs, ir iekļauti Konkordijas grāmatā.
Tas, kas pieder ne tikai Melanhtona spalvai, bet arī viņa prātam, ir AC Apoloģija. Par pāvesta varu un primātu - kāpēc te valda uzskats, ka tā autors ir Melanhtons? |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2009.11.21 22:39:14
Papildinājums par Melanhtonu.
Ja kāds saka, ka Melanhtons ir AC autors, tad jebkurš daudz maz izglītots teologs sapratīs, ka runa ir par Izmainīto AC. AC tika sastādīta 1530. gada 25. jūnijā. Šķiet, ka pēc kādiem 10 gadiem vai nedaudz vairāk Melanhtons revidēja AC, to nedaudz mīkstinot, lai piekāptos pavēstiešiem. Pēc tam Melanhtons vēl izmainīja šo to savā AC. Bet neviena no tām nav iekļautas LC (Liber Concordiae). |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2009.11.22 22:12:30
diskutētājiem!
Domāju, ir ļoti labs temats ierosināts.
Sieviešu ordinācijas pamatojums gan ir oftopiks, bet bez tā jau laikam nevar. [mani tik liek smaidīt Merlina teksts: "Tādēļ, ja Rakstos ir noraidīta sieviešu kalpošana bīskapa vai prezbitera amatā", it kā Raksti atļautu sieviešu kārtas t.s. "evaņģēlistu" kalpošanu. Te mēs vairāk redzam Romas, ne Rakstu argumentāciju, bet tas tā...  ]
Par balsošanu. Te Merlinam jāpiekrīt, "par" un "pret" var būt ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ veikti balsojumi. IMHO, pie šamās Satversmes gan pareizāk būtu ierakstīt.
BET (kā kādreiz viens politiķis labprāt izteicās), man ir neliels uztraukums, ka:
1. bija tikai 86 balsotāji. Kur tad pārējie? Vai tiešām visiem bija ļoti pamatoti iemesli nebūt klāt? Na jau es policejiskas metodes rosinu, bet fakts paliek fakts.
2. no klātesošajiem ganiem 11 (pie 86 balsotājiem tas ir aptuveni 15%) nevēlējās vai nespēja paust savu nostāju. Es saprastu, ja tas būtu ubiquitātes diskusija, jeb kāds cits gadu desmitiem maz cilāts jautājums. Te runa ir par baznīcā un ne tikai ĻOTI akutālu diskusiju. Tomēr, ir kādi, kuri nav vēlējušies vai spējuši sevi pozicionēt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.11.22 22:17:39
Voldemārs
no klātesošajiem ganiem 11 (pie 86 balsotājiem tas ir aptuveni 15%) nevēlējās vai nespēja paust savu nostāju. Es saprastu, ja tas būtu ubiquitātes diskusija, jeb kāds cits gadu desmitiem maz cilāts jautājums. Te runa ir par baznīcā un ne tikai ĻOTI akutālu diskusiju. Tomēr, ir kādi, kuri nav vēlējušies vai spējuši sevi pozicionēt.
Kāpēc Tu domā, ja kas ir Tava aktualitāte, tad tas ir aktualitāte arī citiem? Laukos kalpojot mācītājam noteikti ik nedēļu ir aktuālākas lietas, nekā pērties par to, vai bīskapiem ordinēt sievietes vai neordināt.  |
nekonezinis [95.68.7.202] |
# Iesūtīts: 2009.11.22 22:28:31
Voldemārs bija tikai 86 balsotāji. Kur tad pārējie? Vai tiešām visiem bija ļoti pamatoti iemesli nebūt klāt?
Domāju, ka dažiem bija objektīvs iemesls nebūt klāt, jo bija Lāčplēča diena un zinu vismaz dažus kalpotājus, kam bija jādodas uz dažiem šai dienai veltītiem pasākumiem.
Aivars Laukos kalpojot mācītājam noteikti ik nedēļu ir aktuālākas lietas, nekā pērties par to, vai bīskapiem ordinēt sievietes vai neordināt
Nu nezinu gan. Tomēr šīs ir pietiekami nopietns jautājums un nebūt ne bīskapu, bet visas baznīcas. Ja nopietni, tad domāju ka Tu pats to labi apzinies |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.11.22 22:38:32
Aivar!
Redz, man tā nav aktualitāte ne vienā veidā. Gar LELB gan jūt šūpošanos par šo jautājumu. Var jau norakties kādā izdomātā aktivitātē un neredzēt to, kas nodarbina lielāko daļu sabiedrības. Tomēr, strausz galva smiltīns nepadara strausu neredzamu vai paglābj viņu
nekonezini! [95.68.7.202]
Vai nav tā, ka mācītājam būtu jābūt tikai ar baznīcu saistītās darba attiecībās? Vai tad tā nebūtu prioritāte.
Bet, norāde arī vietā. varbūt nākamo reizi jāplāno šāda tikšanās, kad nav 11.novembris vai kāda cita svētku vai svināmā diena
Varbūt var izveidot balsošanu pa tālruni vai kādu citu saziņas līdzekli, ja konkrētajā brīdī nevari būt klāt |
vilks  |
# Labojis vilks: 2009.11.22 23:16:09
no klātesošajiem ganiem 11 (pie 86 balsotājiem tas ir aptuveni 15%) nevēlējās vai nespēja paust savu nostāju. Es saprastu, ja tas būtu ubiquitātes diskusija, jeb kāds cits gadu desmitiem maz cilāts jautājums. Te runa ir par baznīcā un ne tikai ĻOTI aktuālu diskusiju.
atļaušos atgādināt, ka balsojums nebija par sieviešu ordināciju, bet gan par to, vai šo jautājumu vajadzētu iekļaut tuvākās Sinodes apspriežamo jautājumu un balsojumu sarakstā.
Kas NAV viens un tas pats. Mācītājiem pilnīgi mierīgi varētu nebūt viedoklis par to, vai pareizāk būtu šo jautājumu apspriest tuvākajā Sinodē vai kādā pēc tam. Īpaši tāpēc, ka pirms tam bija izskanējuši daudz un dažādi argumenti un bija skaidrs, ka diskusijas līdz Sinodei un, iespējams, arī tajā būs asas un sarežģītas. Un ka laika līdz tuvākajai Sinodei varētu būt par maz, lai to izdiskutētu. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2009.11.23 00:30:03
Voldemārs
1. bija tikai 86 balsotāji. Kur tad pārējie? Vai tiešām visiem bija ļoti pamatoti iemesli nebūt klāt? Na jau es policejiskas metodes rosinu, bet fakts paliek fakts.
Ir vēl viens pārdomu vērts fakts. Kad tika sarīkota mācītāju konference? Kāpēc tika izvēlēts tieši šis datums? Kamdēļ nevarēja citā darba dienā (kaut vai dienu agrāk vai vēlāk)? Tā bija ignorance pret mūsu valsts svētku dienu, nolaidība vai manipulācija (vai ir iespējams vēl kāds variants?)?
2. no klātesošajiem ganiem 11 (pie 86 balsotājiem tas ir aptuveni 15%) nevēlējās vai nespēja paust savu nostāju. Es saprastu, ja tas būtu ubiquitātes diskusija, jeb kāds cits gadu desmitiem maz cilāts jautājums. Te runa ir par baznīcā un ne tikai ĻOTI akutālu diskusiju. Tomēr, ir kādi, kuri nav vēlējušies vai spējuši sevi pozicionēt.
Pieņemu, ka ir mācītāji, kuri meklē atbildi Rakstos, un nespēj atrast pārliecinoši pareizo atbildi. Ko viņiem darīt? |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.11.23 00:36:52
vilks
atļaušos atgādināt, ka balsojums nebija par sieviešu ordināciju, bet gan par to, vai šo jautājumu vajadzētu iekļaut tuvākās Sinodes apspriežamo jautājumu un balsojumu sarakstā.
Citāts no ziņas LELB lapā "Mācītāju konference lemj par grozījumiem LELB Satversmē" , 2009.11.17 14:38:
Ar 39 mācītāju balsīm par, 32 pret un 11 mācītājiem, kas atturējās, mācītāju konference nolēma precizēt Satversmes regulējumu par garīdznieku ordināciju , iekļaujot tajā kā vienu no pazīmēm arī ordinējamās personas dzimumu, kā arī lūgt LELB Tiesību nozarei sagatavot attiecīgus grozījumus Satversmes izmaiņām uz nākamo LELB Sinodi. Papildus tam līdz 2010. gada Sinodei LELB jāveic plaša diskusija par sieviešu ordinācijas teoloģisko pamatojumu.
(izcēlums mans)
Tad par ko jūs balsojāt? |
:: Pievienot komentāru
|
