atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu mūku kārta un klosteri
Svilpaste
Iesūtīts: 2006.12.14 13:08:01
Atsaucoties uz Joša izteikumiem sadaļā "Augsburgeri", vēlos iesākt diskusiju par mūku kārtu un klosteriem. Vai luteriskā baznīcā būtu jāveido klosteri un mūku kārta? Kā tas saskan ar Rakstiem? Vai Lutera domas par šo ir 21.gadsimtā novecojušas?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.04 17:01:11
Hm… Nepārprotami daudzus luterāņus kārdina Pareizticīgās baznīcas dievbijība un pārņem nepārvarama vēlme tos kopēt. Es ieteiktu ar šīm lietām uzmanīties! Ne vienmēr kaimiņa dārzā augošie skaistie āboli ir tie garšīgākie. Runājot par iepriekšminēto ārkārtējo sirds satriektību var teikt, ka ir labi ja tāda ir, bet kā māca luterisms, ja tāda nav, tad tā nav speciāli jāmeklē. Un tam kam tā ir, tas nav ar neko Dieva priekšā lielāks, kam tās nav, kas vienkāršā bērna paļāvībā pieiet pie Dieva žēlastības troņa. Liekot lielu uzsvaru uz grēku nožēlas lielumu, bet ne uz Absolūciju, tas ir solis atpakaļ piētismā.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.04 18:03:33
Par Jēzus lūgšanu (Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, esi man, grēciniekam, žēlīgs! vai ... apžēlojies, par mani, grēcinieku!)
Par šīs lūgšanas praktizēšanu Baznīcā ir uzkrātā milzīga pieredze (un, protams, arī negatīvā, kad tās nepareiza un pieredzējuša garīgā tēva nevadīta praktizēšana aizved pašapmānā - preļestj), kas atklāj šīs lūgšanas visaptverošo raksturu. Lūgšana Jēzus vārdā jau no V-VI gs kalpojusi kā īsa ticības apliecība, kas atspēkoja izteiktākās tā laika herēzes. Maldās, kas domā, ka šī ir 100% grēknožēlas lūgšana - protams, ka tā ietver arī lūgumu pēc grēku piedošanas, taču, ja ar "apžēlojies" tiek saprasta tikai tā nozīme, lai Dievs netiesā un nesoda, tā būtu tikai bauslība. Šī lūgšana ir daudz plašāka, tā ir Dieva svētības izlūgšana visās jomās, visās lietās pie dvēseles un miesas. Šīs lūgšanas praktizēšanas būtība ir sirds attīrīšana, padzenot ikvienu grēcīgu iedomu un vēlmi no ārienes, un sirds piepildīšanās ar Dieva žēlastību.
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.01.05 09:16:25
Šī diskusija skar nopietnu jautājumu par iespēju apvienoties kopienā vai klosterī LELB ietveros, ja kādiem ir aicinājums sevi veltīt lūgšanām. Voldemār , es ar nodomu minēju dažus kontemplatīvajos ordeņos labi pazīstamus lūgšanu veidus, piemēram, centrējošo lūgšanu. Bez ieskata šajos jautājumos, manuprāt, ir grūti saprast klosteru dzīvies jēgu. Te būs dažas enciklopēdiskas saites:
http://www.centeringprayer.com/cntrgpryr.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/Centering_prayer
http://en.wikipedia.org/wiki/Hesychasm

Prof. Feldmani es noteikti uzskatu par ļoti luterisku Man gan šķiet, ka viņa svētdzīves veids ļoti atgādināja klosteros praktizēto. Nedomāju, ka tas viņu padarītu par “mazāk luterisku”.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.05 10:42:52
Jāni!
Paldies par norādēm!
Es gan gribēju piebilst, ka man pašām arī ļoti patīk lūgšana, tāpat kā Rakstu lasīšana un sarunas par Dievu, Evaņģēliju u.c. Tikai, piedod, man neliekas, ka Dievam īsti no svara ir lūgšanu kvantitāte.
Tāpat, man neliekas, ka sliktāka par klostera dzīvi būtu Dieva iestādītā laulības kārta (strp citu, man liekas, ka tieši ar šo laulības dzīve ir pārāka, ka Dievs nav pavēlējis klosteri, bet laulību gan, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem).
Tādas ir manas pārdomas.
Īstenībā man nav svariņu luterisma izsvēršana, un arī man nav īpašas vēlmes kādu pārbaudīt pēc šādiem svariņiem
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.05 11:01:25
Par lūgšanu. Es domāju, ka šīs lūgšanas lietošana ārpus konkrētas Baznīcas (šai gadījumā Ortodoksās), var kļūt nesaprotama. Tā kā pilnībā šo lūgšanu nevar atdalīt no Ortodoksās baznīcas skatu punkta un mācības. Un tas, kas der vienam ne vienmēr der arī otram.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.05 17:17:23
Jēzus lūgšana nekādā gadījumā nav Ortodox Baznīcas privātīpašums un citiem slepena un neizprotama nodarbe, jo Svētie Raksti, no kuriem tā izriet, ir pamats Baznīcai kopumā. Baznīcas Tēvi iesaka to lietot ikvienam, kaut, protams, tā ir katra izvēle, ar ko nodarbināt savu prātu un sirdi. Pat nerosinot šeit diskutēt par iespēju Jēzus lūgšanai atvēlēt ilgāku vai garāku laiku ikdienas lūgšanu dzīvē (jo - ko tur diskutēt, Baznīcas pieredze to skaidri ir parādījusi!), var tikai piedāvāt, piemēram, godīgi izsvērt, kas ir lietderīgāk - savā ikdienā domāt tūkstošiem tukšu un nevajadzīgu domu, vai tad, kad pieķer savu prātu klejojam, to savaldīt ar šo lūgšanu un stāvēt Dieva priekšā. Bez šaubām, ir daudz citu īso lūgšanu (piem., kāda psalmu rinda utmldz.), taču Baznīcas Mantojums rāda, ka Jēzus lūgšana pārliecinoši ir bijusi un ir visvairāk praktizētā un nesusi pārliecinošus augļus.
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.06 18:42:03
Saulespuķe Nedaudz atgriežoties iepriekš. Tavi vārdi: “Maldās, kas domā, ka šī ir 100% grēknožēlas lūgšana... ”. Ļoti interesanti vienkāršam draudzes loceklim sanāk uz šādu lūgšanu skatīties! No vienas puses vārdi pasaka to ko viņi nozīmē, no otras tie to nenozīmē. Ja es tādus vārdus skaitu, tad tie to arī nozīmē! Vienkāršs draudzes loceklis sapratīs tieši, bez nekādiem zemtekstiem. Un tas arī tur noved, kur jau noved. Un tajā grāmatā, kuru es lasīju, nekas nebija teikts, ka tas svētais nepareizi šo lūgšanu būtu lietojis. Ja viņš šajā satriektības laikā būtu nomiris, tad diezin vai viņš būtu glābts. Un ja atgriežamies tur, no kurienes šī lūgšana ir nākusi, Ortodoksā Baznīca un RKB, tad “īsto” tās lietojumu (ar visiem zemtekstiem) var saprast tikai izejot no šo Baznīcu mācības. Ko nu nevar savienot ar luterisko mācību! =>
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.06 18:44:01
==> Bez tam runājot par tām grēcīgajām domām. Diezin vai šī lūgšana būs tāds labs ierocis. Īsta cīņa ar grēku, kā to māca Baznīca ir nosaucot to vārdā un Dievam izsūdzot savu pārkāpumu, nevis lietojot kādu vispārinātu frāzi. Un, manuprāt, luterāņiem arī ir tīri jaukas lūgšanas, kuras atrodamas Mazajā katehismā. Kurās iekļautas arī grēku nožēlas frāzes. Ja Luters teica, ka vēlas visu mūžu palikt katehisma skolnieks, tad cik daudz mums par to būtu jādomā un jāmācās. Lietosim M. Lutera mazo katehismu!
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.06 21:49:36
Kāds gudrs vīrs par Bībeli sacījis, ka tajā var plunčāties bērns, bet var peldēties arī zilonis. Ar Jēzus lūgšanu ir tāpat.
Jēzus lūgšanā cilvēks Dieva priekšā nostājas kā grēcinieks (jo tāds tas arī ir!), kurš lūdz divas lietas: gan grēku piedošanu, gan visa veida žēlastību. M.Luters Lielajā katehismā māca: "Jāuzticas un jāpaļaujas tikai uz Dievu un no Viņa jāgaida viss labais, ka Viņš mums dod miesu un dzīvību, ēdienu, dzērienu, iztiku, veselību, aizsardzību, mieru - visus mums vajadzīgos laicīgos un mūzīgos labumus". Tas ir tas, kas kādiem nesaprotamā, bet kādiem tik pašsaprotamā veidā slēpjas (?) zem vārdiem "apžēlojies" vai "esi žēlīgs". Nav taču tik sarežģīti, ne?
Bet par grēku nožēlošanu Skolnieka replikā - te jāpasmaida, jo cilvēkiem, kam Jēzus lūgšana ir ikdiena, tikpat pašsaprotama ir arī grēku nosaukšana vārdā gan pie bikts, gan ikdienā.
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.07 20:41:22
Šajā gadījumā, tad nu es gribu atkal atsaukties uz Luteru, kad viņš saka tā: “Es nekad negribētu neko citu domāt kā tikai to, ka Kristus augšāmcelšanās ir notikusi taisni manis dēļ.” Atjaunojošais, patiesi, ir Evaņģēlijs, ar kuru mums ikdienā jāstaigā. Šajā lūgšanā es diemžēl Evaņģēliju nevaru ieraudzīt. Un arī izvairīšanās no katrām grēcīgām domām nav cilvēkam nemaz iespējama, pat “svētajiem” ne. Ja es katru reizi lietoju šādu lūgšanu lai savaldītu grēcīgas domas un ja par spīti man neizdodas tās savaldīt, tad man ir jākrīt izmisumā. Mazais katehisms atklāj kādai jābūt mūsu lūgšanu dzīvei. Dienu iesākot, lai pasargā no grēkiem un dienu nobeidzot, lai Dievs piedod izdarītos grēkus. Un dienas gaitā sevi varu iepriecināt ar Dieva žēlastību, pārdomājot ko Dievs Kristū manis labā ir darījis. Jā, esmu grēcinieks, bet esmu arī apžēlots Dieva bērns un ar to arī sevi iepriecinu!
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.08 17:48:17
Skolniek! Domāju, ka mūsu diskusija nez vai būs auglīga, jo atspēriena punkti atšķirīgi. Un nez vai Tevi kāds pārliecinās, pirms pats nebūsi atzinis, ka Baznīcas garīgais mantojums neaprobežojas ar M.Luteru un Mazo Katehismu, un tas, kas ir ārpus tā, arī ir derīgs un svētīgi pielietojams. Un nebūt nav tā, ka viens otru tik kategoriski izslēgtu!
Eņģeļu Marķīze
# Iesūtīts: 2007.01.08 22:21:15
Piekritīšu tam, kas teica- kas der vienam, nederēs citam. Lai tikai nesanāk tā, ka salasās no visādām gudrībām pa drusciņai un tad beigu galā pazūd savas konfesijas identitāte. Neesmu nekāds teoloģiskais gudrimelis, bet atbalstu domu, ka lasīt dažādu autoru darbus un dzīves pieredzi ir vērtīgi, bet ne pārņemt aklai kopēšanai. Labāk ir turēties tās konfesijas ko pats sev izvēlējies...
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.08 23:15:17
Žēl, bet pie Tevis ieskanas jēdziens “nepietiekamais luterisms.” Es raugos no pavisam vienkārša draudzes locekļa pozīcijām un iespējām. Vienkāršam draudzes loceklim, tuvākais Rakstu skaidrojums ir Mazais katehisms. Tas ir pilnīgi pietiekams kristieša garīgai dzīvei, bet pēc Taviem uzskatiem izrādās, ka nav. Baznīctēvu pienesums man ir skaidrs. Un noliecu galvu viņu priekšā par viņu pienesumu. Bet diemžēl daudziem aizmirstas vai nezina, ka Baznīctēvi nav diez ko evaņģēliski un taisnošanas jautājums viņiem nav īsti skaidrs. Tāpēc es vienkāršam cilvēkam nedotu lasīt Baznīctēvus, lai tas neapdraudētu viņu pārliecību par pestīšanu. No Lutera esmu mācījies, ko labu, proti, jautājumu par to lai vienkāršs cilvēks būtu skaidrībā un drošībā par savu pestīšanu. Drošībā, t.i., neapdraudot viņa ticību ar apšaubāmām lietām. Bet tomēr lai svētīts un drošs Tavs dzīves un ticības ceļš!
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.01.09 17:21:33
> Skolnieks
Kuramais baznīctēvs tad ir kaitīgs pestīšanai? Bet vai tā nav cita diskusija?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.09 17:49:00
Skolnieks, nezinu nezinu, esmu vairaakus bazniicteevus lasiijis, tagad Augustiinu lasu, nekaada vaina... visai skaidra vinjiem izpratne par pestiishanu caur ticiibu!
Mirga
# Iesūtīts: 2007.01.09 18:14:19
Saulespuķe
Ja tas paliek tikai zināšanu līmenī, tad – varbūt, bet, ja to dzīvo, tad Dieva dotajam nederēs mūsu mērs.

Vai tāpēc būtu vajadzīgi klosteri? Nedomāju. Laba gan varētu būt zināma nošķiršanās laiku pa laikam, bet tur, man liekas, mūsu baznīcā vēl ir daudz neatklātu vai neizmantotu iespēju.
mekletajs [81.198.36.106]
# Iesūtīts: 2007.01.09 22:08:34
Mulders. Neesmu gan īpaši daudz lasijis baznīctēvus, bet manuprāt es personīgi tur vairāk saskatu bauslības sludināsanu un savai nemierīgajai dvēselei mierinājumu atrast nespēju, bet protams ņemot verā situāciju un laiku kurā viņi dzīvoja un pienesumu baznicai es tikai varu noliekt galvu viņu priekša.
Konkordija [62.84.17.58]
# Iesūtīts: 2007.01.09 23:58:12
Šmalkaldes artikulus, kā zināms, Luters sarakstīja, lai iezīmētu patiesības, no kuriem evaņģēliskie nevar atkāpties. 3.artikuls runā par klosteriem:
"Klosteri, kas senos laikos tika dibināti ar labu nodomu audzināt mācītus vīrus un tikumīgas sievietes, būtu atkal jāiekārto, lai tur audzinātu mācītājus, sludinātājus un citus baznīcas kalpotājus, kā arī dažādas vajadzīgas personas laicīgajai valdībai pilsētās un laukos, arī labi audzinātas jaunavas par mājasmātēm un saimniecības vadītājam utt." (Vienprātības grāmata, 300. lpp.)
Luters ir runājis, lieta ir izšķirta. Konfesionāliem luterāņiem klosteri nav tikvien iespējama, bet ieteicama vai pat obligāta lieta. Arī mācītāji jāsagatavo klosterī nevis Lutera akadēmijā.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.10 10:05:45
Konkordija!
Vai tik Tu nelasi selektīvi, jo Tevis minētajam artikulam ir arī otrā daļa:
"Ja patversmes un klosteri tam (Tevis citētajiem labumiem-V.) negrib kalpot, tad labāk ir tos pamest vai nojaukt, nekā tos ar viņu zaimojošo, cilvēku sadomāto dievkalpošanu uzskatīt par kaut ko labāku nekā parastā kristiešu dzīve un Dieva iedibinātie amati un aicinājumi. Jo arī tas viss ir pret pirmo un galveno artikulu par pestīšanu Jēzū Kristū. Bez tam tie arī nav, tāpat kā visi citi cilvēku sagudrojumi, ne pavēlēti, ne vajadzīgi, ne derīgi, turklāt tās ir bīstamas un veltīgas pūles, tā ka jau pravieši šādus dievkalpojumus nosauc par Aven, tas ir, pūlēm."
Īstenībā, arī es nebūtu pret to, ka uz mācību laiku studentu dzīve noritētu internāta tipa iestādē, kur viņi varētu koncentrēties mācībām, bet to ierobežo daudzi faktori, kā galvenais - kas par to maksās ? Cik saprotu arī par to minimu, ko tagad studenti saņem nemaksā tikai LELB.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.10 10:07:56
un vēl...
Daudzi studenti ir arī precēti. Ko darīt, lai nodrošinātu viņu ģimenēm uzturu? Jeb vai Tu ierosini ieviest celibātu?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 51 , pavisam kopa bijuši: 9038