atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu mūku kārta un klosteri
Svilpaste
Iesūtīts: 2006.12.14 13:08:01
Atsaucoties uz Joša izteikumiem sadaļā "Augsburgeri", vēlos iesākt diskusiju par mūku kārtu un klosteriem. Vai luteriskā baznīcā būtu jāveido klosteri un mūku kārta? Kā tas saskan ar Rakstiem? Vai Lutera domas par šo ir 21.gadsimtā novecojušas?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
kuplaste [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2006.12.14 14:47:48
Ne, ne! Neko tādu luterāņiem jāveido nava. Ne mani, ne, šķiet, arī Tevi klosterī neslodzīs neviens luterānis. Ir gan atsevišķi vērojumi, kad kāda luterāņu jaunava konvertējas RKB, lai, tā sakot, būtu tuvāk Dievam, mācītos paklausību vai kaut kā tā. Iespējams, ka šāda sirsnīga dedzība nāk par labu. Jaunu meiteņu sajūsma par iespēju pabūt noviču statusā... Un tad? ML mūku kārtas sakarībā neko citu kā lepnību nemin. Nav vairs tie laiki, kad klosterī jāiet, lai paēstu, ko? Visapkārt arvien vairāk grūtdieņu, apjukušo, samocīto... Sāpīgāk ir, ka mēs kā Kristus miesa tik maz ko spējam (gribam) darīt, lai viņus apkoptu! Ko es darītu klosterī? Droši vien glābtos no sirdsapziņas apsūdzības, ka nemīlu savu tuvāko! Klosterim apkārt žogs, man jānes regulas jūgs, par mani atbild citi... Un iestājas kārotais "miers"!
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 08:24:22
Lutera doma nav novecojusi, ja ar muuku kaartu tiek domaats attaalums no Dieva, tad vtopku muukus ar visiem klosteriem. Tachu es pat saprotu ko Josis ar to gribeeja teikt.
Uzdoshu vienkaarshu jautaajumu, kur dziivot un kaa saorganizeeties cilveekiem, kuriem ir shii celibaata, askeeta daavana dota no Dieva kalposhanai. Un kamdeelj aizliegt shaadiem cilveekiem apvienoties klosteros, nodoties studijaam un buutiibaa buut Tradiicijas un tiiraas maaciibas sargiem. Ar Tradiiciju es te nedomaaju "sveeto tradiiciju" RKB izpratnee.
Protams vienmeer ir diskuteejams jautaajums, vai shodien klosteris labaak var pildiit sho izgliitojosho, maaciibsargaajosho lomu...
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 08:26:12
p.s. Un ja peecNiikajas laikaa un viduslaikos klosteri bij izgliitiibas un ticiibas salas tumsoniibas uudenjos, tad vai shodien nevajag arii veidot shaadas salas sekulaarisma tumshajos uudenjos...
josis
# Iesūtīts: 2006.12.18 09:27:50
Paldies, Mulder, par atbalstu, tu esi precīzi uztvēris, ko vēlējos teikt. jo pagaidām šiem mūsu ticības brāļiem un māsām, kam ir šāds aicinājums, ir liegta iespēja būt kopienā, klosterī, diemžēl.
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 11:00:39
josis, kaa tad tas praktiski ir liegts. Nu savaacas taada tauta, uztaisa pashi savu klosteri un dziivo tur, straadaa, maacaas, izgliitojas. Baidos ka LELB tomeer nespeetu vinjus exkomuniceet uz shii pamata vien, jo Raksti nekaadiigi nenosoda askeetismu vai dziivoshanu kopienaa. Probleemas (kaa likums) var un visdriizaak radiisies, ja kopiena pacelsies paar to kas ir rakstiits un ja metinaataaji saaks sevi uzskatiit par augstaaku shkjiru nekaa maizes cepeeji.
kuplaste [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2006.12.18 11:39:03
Josis & Mulders! Jūsuprāt, mums derētu kas vēl luteriskāks par KLB? Mulders! LELB kādu exkomunicē luteriskuma dēļ?
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2006.12.18 13:18:54
Ir nepareizi domāt, ka luterāņiem klosteri nav un nevar būt. Piemēram Zviedrijas Baznīcā ir luterāņu sieviešu klosteris.
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 13:19:05
kuplaste, es vienkaarshi jautaaju josim par to ko vinjsh domaa ar " ir liegta iespēja būt kopienā, klosterī, diemžēl." Vai shis liegums ir kaads LELBisks, Luterisks vai runa iet vienkaarshi par resursu truukumu?
kuplaste [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2006.12.18 13:48:45
Vācijā arī kaut kur esot luterāņu klosteri. Mulders! Ja ar resursiem saprot tradīciju, kuru Reformācija atlika malā, tad atliek vien sen zināmo atjaunot. Bet, ja mēģina saprast šo laiku, resursi kādreiz var tikt paša Sv. Gara iedoti, - t.i., kad uznāk vajāšanas Kristus dēļ, ekumenisms notiek pa īstam, RKB klosteros, iespējams, glābsies luterāņi, vai kā tml. Lai gan, varbūt, ka aiz žoga jāiet tīras mācības nosargāšanas dēļ. Vai KLB sanāca šādā ceļā?
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 14:01:20
Ar resursiem es biju domaajis, cilveekresursus, naudu, telpas, zemi, laiku.
Monta [87.110.107.135]
# Iesūtīts: 2006.12.26 19:12:58
par tiem klosteriem. Man jau liekas, ka Musu Baznicai ir vienkarsi tada pieeja, mantojums no padomju laikiem. Joes zinuDIVUS LUTERANU klosterus Zviedrija Klarasdalas klosteris Ravlanda un Mariadottrarna masas netalu no Encopcingas un vinam ir ari masas Vacija, netalu no robezas ar Daniju un Danija un Somija. Ka es zinu sos klosterus, es vienkarsi esmu tur bijusi un man tur patika
redaktors
# Iesūtīts: 2006.12.27 01:29:51
Mulder, par ekskomunicešanu patiešām nav jābaidās. Cik es zinu, šobrīd tiek domāts par tādas iespējas radīšanu, lai ļaudis, kas sajutuši aicinājumu svētdzīvei kopienā to varētu darīt. Līdz ar to rastos arī laba vide, kurā uz laiku uzņemt ļaudis, kas nonākuši ticības krīzēs, kam nepieciešams stiprinājums un garīgs padoms.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2006.12.27 19:48:45
Lk.2:37 "Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Tempļa, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu." Nez, kā mūsu LELB-ā varētu šo īstenot, ja kāds jūt tādu aicinājumu? Pagaidām Latvijas apstākļos nav izvēles, kā vien konvertēties. Diemžēl.
Pāvils
# Iesūtīts: 2006.12.28 13:24:46
Saulespuķe, es domāju, ka LELB-ā šādu aicinājumu var gluži labi īstenot, ja vien cilvēks patiesi tic Jēzus vārdiem par Templi, kas nav rokām celts, kas ir uzcelts trijās dienās. Šajā Templī mēs esam aicināti būt un pastāvīgi kalpot arī nekonvertējoties...
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2006.12.28 17:11:51
Tev, Pāvil, protams, ir taisnība, tā mēs visi vairāk vai mazāk jau dzīvojam. Un tai pat laikā tieši tāpat, kā izvēlamies to vai citu studiju vietu, to vai citu darbu, dažādas var būt ilgas īstenot savu praktisko ticības dzīvi. Ir kādi, kam pietiek katru svētdienu aiziet uz baznīcu, reizēm palūgties - un ir pilnīgs garīgs komforts. Savukārt cits tiešām spēj dzīvot tuksnesī, arī pasaulē esot, bet vēl kāds vēlas arī maksimāli norobežoties no ārpasaules (vistiešākajā veidā!) un dzīvot pēc stingras klostera regulas, jo apzinās to kā labāko savai dvēselei. Ja mēs, kuriem tāda aicinājuma nav, to nesaprotam vai uzskatām par pārspīlētu un nevajadzīgu, tas nenozīmē, ka tā tas arī ir Ne?
Pāvils
# Iesūtīts: 2006.12.28 17:17:46
Tā jau ir, Saulespuķe! Mēs esam tik dažādi un Dievs mūs visus mīl... Es tiešām ceru, ka tuvākajā nākotnē mums izdosies atrast iespēju arī tādai dziļi norobežotai kalpošanai. Par to tiek domāts.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2006.12.28 21:01:30
Vai varētu, lūdzu, ko pastāstīt sīkāk, kā tas varētu veidoties? Gregorskola, piemēram? Cilvēciski varētu domāt, ka nebūs viegli to uzsākt, no otras puses - ticu, ka ir pietiekami daudz dvēseļu, kas patiesi ilgojas pēc kā tāda, un, ja tas būs Dieva prāts (un kāpēc lai nebūtu?), tad lietas pašķirsies, kad sāksies to praktiska realizācija. Tik vajadzēs gudru, patiesi dievbijīgu un svētdzīvi praktizējošu ganu, tur nepietiks ar labu teoloģisku izglītību bez reālas dzīvošanas ticībā. Uzstādījums ir gana augsts, vai LELB spēj to "pacelt"?
Pāvils
# Labojis Pāvils: 2006.12.29 15:12:18
Patiesi, Saulespuķe, uzstādījums ir augsts, bet ja LELB to nespēs pacelt, tad kas gan to spēs? Grūtības šobrīd sagādā tas, ka mūsu Baznīcā zināmu iemeslu dēļ šāda prakse nav piekopta. Es nedomaju, ka būtu produktīvi mēģināt kopēt kaut ko citās Baznīcās pastāvošu. Mums ir jāatrod savs, luteriskajā Baznīcā dzīvotspējīgs modelis. Tas viss ir pareizi, ko Tu saki par kandidātiem. Vai tiešām Tu domā, ka mūsu Baznīcā nav patiesi dievbijīgi, svētdzīvi praktizējoši gani, kas reāli dzīvo ticībā?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2006.12.30 12:05:07
nereti ļaužu izteikumos ir manāmas atšķirīgas lietas apzīmētas ar vienu un to pašu vārdu "klosteris".
Viena no pamatizpratnēm šim terminam ir vieta dažādu pareizticīgo un pāvesta baznīcas struktūrās, kur tā ir iestāde, kurā cilvēki vēlās kļūt svētāki, jeb ar darbiem pelnīt pestīšanu. Pats nekristīgākais, ar ko man ir nācies saskarties šajā sakarā ir apgalvojums, ka mūka/ķenes solījums ir līdzvērtīgs vai pat augstāks par svēto Kristību. Pilnīgi piekrītot tēzei, ka daudzi mūki un mūķenes individuāli ar savu kristīgo ticību varētu kalpot par paraugu, tomēr godprātīgi jāatzīst, ka kamēr vien cilvēki klosteros maldīgu teoloģisku motīvu vadīti vēlās sasniegt kristīgai mācībai pretējus mērķus, šīs lietas ir nosodāma un diez vai nes kādu kristīgu labumu.
Taču, ja ar klostera dzīvi domā askētisku, divbijīgu brāļu vai māsu sadraudzi, nav nekā iebilstama. Šādā gadījumā baznīca varētu pabalstīt labu iniciatīvu materiāli ar vietu, bet noteikti paturēt teoloģisku kontroli, pasargāšanai no maldiem.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.01 20:20:04
Voldemāram
Vēlme kļūt svētākam NAV viens un tas pats, kas ar darbiem pelnīt savu pestīšanu! Pilnīgi absurds apgalvojums. Kādus individuālus novirzīšanās gadījumus (kas ir jebkurā Baznīcā, iespējams, pat jebkurā draudzē) likt par pamatu tādām apgalvojumam nav korekti. Svētie Raksti māca: "... topiet svēti, tāpēc ka Es, Tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!" 3Moz 19:2; "...gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti" Fil.2:12 utt. Svētdzīve ir Dieva pavēlēta un tā ir pilnīgi normāla, dabiska un saprotama lieta ikvienam, kas seko Kristum. Ja kāds jūt īpašu pamudinājumu to darīt, norobežojoties no pasaules,- lai Dievs svētī! Cik nācies lasīt un saskarties realitātē, klosteri kā reiz izceļas ar to, ka tur ir izteikta garīgā hierarhija, kurā paklausībai ir ļoti svarīga loma. Ja kāds vēlas piekopt savu individ. un maldīgu teoloģisku apsvērumu vadītu ticības dzīvi, klosteris nav tā vieta, kur tas tiktu akceptēts.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 122 , pavisam kopa bijuši: 33985