atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Teistiskais "problem of evil" atrisinājums
Mulders
Iesūtīts: 2009.04.14 14:53:25
Atrisinājums ir tāds, ka parāda Absolūti laba un visvarena Dieva savietojamību ar aktuālu ļaunumu šī Dieva radītā pasaulē, tādējādi, ka Dievs joprojām ir labs un visuvarens!

Garš un izskaidrojošs raksts ir šeit

http://www.iep.utm.edu/e/evil-log.htm
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2009.04.15 12:54:36
Mulders
Dievs var, ja klucīša uzvedības modelēšanai nav vajadzīga klucīša existence.

Kāpēc Dievam ir tieši "jāmodelē"? Tāpēc ka mēs tā darām? Vairāk nekādu metožu informācijas iegūšanai Dievam nav? ;-)

Tu visu laiku velc uz "Dievs nezin, kā darbotos viņa paša būvēts verķītis".


Hehe... lab ka uz šīs statistikas bāzes vēl cietumā neliek...
Hehe ... bet ar to pietiek, lai varbūtību teoriju varētu pielietot W4 novērtēšanā. Kurš būs tas, kas izvēlēsies ļauno, to jau teorija nesaka, bet saka, ka kāds praktiski būs! Ar to pietiek, lai W4 paliktu tikai teorētiska konstrukcija.

Pasaki par to metamo kauliņu - kāda starpība, vai tu to pateiksi, vai google! Tev būs ātrāk! :-)
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2009.04.15 12:58:24
Ctulhu
Taa `briivaa griba` ira nedefineets mistisks jeedziens, snumbzlis bez noziimes.

Tāds snumbzlis, ka pats Dievs to nevar novērtēt!

Tagad jautaajumi:
Ja tas ir, kā tu saki, tad nevar prasīt atbildību no tādas būtnes, jo viņa jau pati neko nedara, viss ir noteikts no piedzimšanas, tāda domino kauliņu virkne, ar dažām nejaušām bumbiņām pa vidu.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:06:58
Aga, pamazaam saak palikt skaidrs. Taa `briivaa griba` ira nedefineets mistisks jeedziens, snumbzlis bez noziimes.

Kaut kas līdzīg "random" Tikai random ir vēl lielāks snumbzlis, bet brīvā griba ir snumbzlis kas saistīts ar tādu konrālo nāpsli kā apziņa Welcome to real world... Kur ne viss ir zināms, sakārtots un saprotams 21 gadsimta ķīmiķim!

sakaraa ar to, ka Ct ira materiaals objekts un uz vinju attiecas kvantu nenoteiktiiba, ira iespeejamas fluktuaacijas augstaak mineetajaa procesaa.
Un tu uzskati, ka, piemēram, to, ka vārds "akvalangs" rakstīsies un lasīsies tieši tā, to nosaka kvantu varbūtības un ņūtona mehānika? Čau!

Jā Mulders funkcionē citādi! Viņš izvēlas dažādas lietas. Dažkārt jā, lomu nospēlē ārēji faktori, tad Mulders attiecīgi savu brīvību zaudē par tik par cik, šie ārējie faktori determinē Muldera rīcību. Teixim, ja kaut kādu iemeslu dēļ Mulderu izmet pa 10 stāva logu, Muldera rīcība un brīvība ir ļoti ļoti ierobežota un nevar teikt, ka Mulders ir brīvs visos aspektos!
Jeb, ja viņam pie galvas pieliek pistoli un saka, dzīvību vai naudu! Savukārt, ja bez pistoles kāds lūdz naudu, tad Mulders ir brīvs un izdara izvēli, saskaņā pats ar sevi... nevis Ņūtona, kvantu vai Ctulhu likumiem!
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:07:58
Ctulhu

Pievākt pie malas un izlabot / izolēt ja negrib laboties - jā.

Taču es domāju visus tos sodus, no dažu ticīgo viedokļa. Sodi tad nav piemērojami, jo neviens nekur nav vainīgs.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:09:00
Ct caur saviem sensoriem uztver informaaciju no vides, taa informaacija mijiedarbojas ar informaaciju ( algoritmiem un datiem), kas jau atrodas Ct smadzenees un rezultaataa formeejas izejas dati, kas ir Ct leemums jeb izveele, tie tiek nosuutiiti uz efektoriem - izejas iekaartaam.


Tik fīča ir tāda, ka šis apgalvojums paģēr, ka Ctulhu apziņa ir reducējama uz kaut ko, ko Ctulhu apzīmē ar vārdu "algoritms"... Taču, baidos, ka digitālais beheiviorisma apziņas modelis ir izsmēlis sevi jau 20 gadsimtā... un tagad neviens to neņem par nopietnu! Tā kā... kāmēr Ctulhu nezin, kas ir Apziņa, viņa šis apgalvojums ir prosto... skasita vārdu virkne, bez reāla seguma!
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:12:49
Mulders
Bet tu pats arī nezini, kas ir Apziņa, bet pieņem, ka tas noteikti ir kaut kas tāds, ko Dievs nevar novērtēt kā klucīti - pirms tās rašanās.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:14:01
Ctulhu
Taa nebuus, jo algoritmi ir adapttiivi, tos maina ieejosaa informaacija.
Bet pati šī adaptivitāte ir jau sākotnēji noteikta.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:19:09
Ctulhu
Izreekjinaat nevar.
Bet Dievs tak varētu. Viņam ir zināmi visi randomi un fluktuācijas.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:24:44
Ctulhu

vai buutne principaa var paredzeet visu tajaa pasaulee?
Būtne var arī nevarēt.
Taču Dievs pēc definīcijas, zin visu, visus randomus.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:29:17
Ctulhu
Tā tikai priekš mums ir nenoteiktība. :-)
Mulders
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:30:10
Taa, no sejienes siikaak... taatad kaads luudz Mulderam naudu. Kas notiek taalaak? Mulders apskata to tipu, noskaidro, cik naudas vajag, prieksj kam utt.

Nē... parasti izlemj... ņemt neņemt. Īpaši neveicu pirms tam izpēti... tas vienkārši notiek. Es to izvēlos vai noraidu!

Vai Muldera leemumu formee veel kaads faktors, ko nenosaucu?
Muldera griba! Apziņa! Brīvība!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.04.15 13:32:02
Tu ko, gribi teikt, ka var eksisteet informaacija, kas nav pieraxtaama ar binaaro kodu?


Labrīt! Kvantu datori un qbits! Visa mūsu realitāte pastāv šajā nebinārajā pierakstā! Lai aprakstītu elektrona stāvokļus, binārais kods neder! Tāpēc jau nevar kvantu efektus pilnvērtīgi modelēt uz datoriem, jo pat random ģeneratoru nespējam uzkonstruēt. Visi random ģeneratori faktiski ir deterministiski algoritmi!

Un tas ko kvantu dators spēj izdarīt momentā (skaitļu sadalīšana pirmreizinātājos) tur binārajam datoram vajag pilnās pārlases laiku!

Tb tu vari kolapsēt qbitu normālā bitā, bet tu būsi izjaucis nesēju... Tu dabūsi nepilnīgu infu! Tāpēc jau nevar noteikt realitātē elektrona ātrumu un pozīciju vienlaicīgi, jo tie ir divi qbiti, bet nolasot vienu, tu otru iznīcini! Savukārt makroobjektiem var noteikt šos parametrus, jo tur ir vairāk qbitu!

Lai pierakstītu reāli kādu infu, tur vajag kvantu datorus... Bet tur ir tā nelaime... ka tos nolasot tu dabūsi tikai fotogrāfiju vienam no existences scenārijiem, nevis paša objekta īsto stāvokli! Nākamreiz kad to pašu darīsi tu vari iegūt citu bildi

Mulders
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:43:08
Kas sastaadaas no ( sk ieprieksj)....
Jeb nesastaadaas?


Nav ne jausmas... Tāpat kā es nezinu kas ir Apziņa, man ir visai miglains priekšstats kas ir brīvā griba

Tb pameeginaasim apgrieztaa seciibaa: Ja Mulders ir izdariijis kaadu izveeli, vinjs peec tam ir speejiigs sapras, kaapeec izdariija taadu?

Ne vienmēr!

Nu labi, ne binaaraa, bet diskreetaa kodaa? jeb kvantu datoraa diskretizaacija nenotiek?
Nenotiek... Tur tas prikols, ka qbits ir 0 un 1 superpozīcija... tb qbits ir (smieklīgi izklausās) vienlaicīgi 1 un 0 un VISI starpstāvokļi. Ģeometriski qbitu zīmē kā tādu mazu lodīti, kur polos ir 1 un 0 (balts, melns) bet visa pārējā virsma ir krāsaina, un qbits ir vienlaicīgi viss...

Tāpēc jau kvantu datori spēj sadalīt skaitļus pirmreizinātājos, jo faktiski tiek darbināti bezgalīgi daudz paralēli datori... Tb ja tu q bitu izsaki diskrētā binārā kodā, tu iegūsti bezgalīgi daudz paralēli darbojošos datorus... Un tā skaitļu sadalīšana pirmreizinātājos ir šī uzdevumu klase, kura pakļaujas šim paralēlajam processingam. Savukārt tādu elementāru uzdevumu kā SASKAITĪT kvantu datoram ir lielas problēmas... Tā ir uzdevumu klase, kas ir tik pat grūta kvantu datoram, kā sadalīt reizinātājos binārajam diskrētajam datoram! Tās ir divas pilnīgi dažādas pasaules divas pilnīgi dažādsas Informācijas Teorijas... tik par kvantu teoriju man baigi maz kas zināms... Latvijā Ambainis ar to nodarbojas un reāli kvantu datori ir tikai tā teikt - skaitīkļu vai abaka līmenī! Bet teorija un algoritmi un supporting fizikālie experimenti ir jau vietā. Kas interesanti, esošie kvantu datori pierāda kvantu teorijas pareizību...

Es zinu, baigi grūti ir saprast šo nepārtrauktību, jo mēs paši runājam un domājam diskrētā formātā... Lai to saprastu, bezmazvai pašam sava domāšana ir jāmaina... Tāpēc no mūsu valodas un domāšanas viedokļa skatoties uz kvantu datoriem un kvantu efektiem, mēs redzam vienus vienīgus paradoxus, kuri pazūd, ja mēs nevis fotografējam kadrus un no tiem liekam filmu, bet esam paši procesa dalibnieki... tas ir... mēs nespriežam par šūpolēm no malas, bet paši sēžamie šūpolēs... Tik... hmm... netrenēts cilvēks parasti apvemjās
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:47:32
Mulders
Tāpēc jau kvantu datori spēj sadalīt skaitļus pirmreizinātājos, jo faktiski tiek darbināti bezgalīgi daudz paralēli datori...
To domu lasīju, bet tas bija par Multiversu. Tipa, reāli daudzās pasaulēs notiek skaitļošana, bet katrā pasaulē darbojas tā kā parastais binārais skaitļotājs. Tā ka kvantu dators reducējas uz daudziem parastajiem.
Var jau arī būt, ka kaut ko neesmu sapratis...
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:50:39
Ctulhu
neviens nezina, kas taa briivaa griba taada ir.
Tavā variantā jau ar nekas brīvs nesanāk - kas tā par brīvību, algoritmi un nejaušības?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.04.15 13:57:09
To domu lasīju, bet tas bija par Multiversu. Tipa, reāli daudzās pasaulēs notiek skaitļošana, bet katrā pasaulē darbojas tā kā parastais binārais skaitļotājs. Tā ka kvantu dators reducējas uz daudziem parastajiem.
Var jau arī būt, ka kaut ko neesmu sapratis...


Tā vienkārši ir bezgalības ilustrācija digitālam prātam. Mēs šeit no Ņūtona pasaules viedokļa nespējam domāt tajās koncepcijās, kas darbojas kvantu līmenī! Tāpēc, pat šo procesu apraksts valodā būs digitāls un neizbēgami radīs paralēlo pasauļu ilūziju!

Es melotu, ja teiktu, ka pats to visu labi saprotu un iebraucu... Kad lasu, tad saprotu, līdzko beidzu par to lasīt, tā atkal izplūst un jēdzīgi bilde nelīmējas kopā!

Pareizi teica viens zinātnieks - ja jūs, pēc kvantu teorijas izpētes nej`tuaties maķenīt apjucis, tad jūs nehrena no kvantu teorijas neesat sapratis!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.04.15 14:00:20
Kas tad ir `briivs`? Nodefinee.

Rakstā brīva griba tiek definēta apmēram šitā. Griba ir brīva, ja cilvēks situācijā var vienādi izvēlēties visas dotās izvēles. Tobiš tu vienādi neierobežots esi iet pa kreisi vai pa labi, tb tev nekas no ārpuses nedeterminē kur iet.
Brīvs tu esi tad, ja vienādi vari ēst firziķi un vari neest. Ja firziķis ir tev neaizsniedzamā vietā, tad nevar teikt, ka tu viņu ēst un neest vari ar vienādu iespējamībU!

Tā kā... tā... determinisms atkrīt, jo tas būtu pretrunā ar iespēju izvēlēties kā vienu tā otru, determinisms nosaka tieši kuru tu izvēlēsies un spēs novest šo izvēli līdz kaut kādiem ārējiem no tevis neatkarīgiem likumiem (molekulu brauna kustība)
Savukārt randoms atkrīt, jo nu randoms ir 50/50

Brīvā Griba ir principāli kaut kas atšķirīgs gan no random, gan no determinisma. Pietam aceries, random ARĪ būtībā ir nezināmais... Tb faktiski tas ir paradox un snubzlis teikt, ka random ir kaut kā cēlonis... Tas ir teikt tāpat kā informācijas neesamība (tava nezināšana) ir cēlonis kādam procesam
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.04.15 14:06:21
Ctulhu
Mulders
A nekas no ``iekspuses`` ( iekseejaa infa/staavoklji) arii nedeterminee?
Jā - cilvēks nebūvē pats sevi. Tad sanāk, ka tieši "ārpuse" (lai kas tas nebūtu) nosaka to, kāds tas cilvēks būs, pašus sākumus. Tālāk tad jau cilvēku veido praktiski tikai nejaušības.

Pašlaik es nemāku pateikt, kas tad ir brīvā izvēle. :-(
Mulders
# Iesūtīts: 2009.04.15 14:10:21
A kursj te nupat teica, ka muusu praats/apzinja nedarbojas kaa digitaala ( binaara) sisteema?

Mūsu prāts darbojas kā tam liek darboties. Tāpat kā kvantu pasaule var manifestēties ņūtona makropasaulē, tāpat arī prāts var būt noskaņots kā digitāli, tā analogi. Esmu jau teicis, existē indiāņu valodas, kuras nav diskrētas... bet faktiski tā ir nepārtraukta dziesma, kur viss ir plūdenumā... Šīs valodas pat lāgā netulkojas, jo jāmaina koncepcijas...

Mūsu prāts grib teikt, elektrons ir šeit un ar tādu ātrumu... Bet, lai aprakstītu objektīvu elektronu, neder šāda valoda... Tur vajag cita veida valodu un pat domāšanu! Taču tā kā mēs mācāmies no bērnības un pārsvarā valoda nosaka domāšanu, tad arī mēs pasauli redzam caur šo valodas prizmu un tāpēc pasaule mums šķiet diskrēta!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.04.15 14:11:32
Amizanti, adnaka....

Mhm... tāpat kā fizikai nācās labu laiku mocīties, lai tiktu galā ar šādām tādām Ņūtona fizikas neuvjazočkām... Rezultātā sanāca Relativitātes teorija un Kvantu fizika Kuras starp citu, nevar salīmēt vienā teorijā, laigan abas experimentāli pareizas ir!
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 141 , pavisam kopa bijuši: 1012