atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu "Augsburgeri"
Svilpaste
Iesūtīts: 2006.12.08 08:53:27
Kā jūs domājat- kādi bija konfesionāli luteriskās baznīcas jeb Augsburgas ticības apliecības draudžu atšķelšanās no LELB iemesli?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 13 . 14 . >>
AutorsZiņas teksts
Mirga
# Iesūtīts: 2007.01.24 13:27:05
Saprotu, ka diskusijās ir dota iespēja dalībniekiem runāt par kādu noteiktu tēmu, arī jautājot un vienam otru papildinot.
Bet nu jājautā, piemēram interesei , vai tāda nostāja - JŪS (?) te tā un jūs te šitā - varētu būt pamats sarunai?
interesante [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.01.24 13:52:43
Piedošanu ja kāds ir apvainots no manis tektā, tas tā nebija domāts (vismaz pagaidām :D)
Skolnieks & Mirga šī diskusija aizvirzās pavisam cita virzienā
Nevienu no šiem macītājiem personigi nepazīstu un neņemos spriest kadi viņi bet te jau paceļās jautājims, kas ir tas ko ikdienā lasām. Nav man lielas zināšanas teoloģijā, bet pirma gramata kura man iepatikās ir "Teoloģijas vesture" (zila) citi saka nevar lasīt -sarezģīta. Bet ja to visu mēģina izprast, tas sarežģītais kļust vienkāšs
Mana nostāja: gribu saprast LELB un KLB kopīgo un atšķirīgo teologijā! Varbūt par daudz sabraucu, bet es gribu dzirdēt vairāk diskusijas no macītāju puses,kas bija iesaitīti pirms 10 gadiem tajā visā un kapēc 2 Luteriskas baznīcas viena mazā Latvijā nevar sadzībot ka brāļi, kaut ar katrs savas majās (pārspīlējot situāciju: viena grib būt pārāk luteriska, otra cenšās bēkt no Lutera)
Gvido Ozoliņš
# Iesūtīts: 2007.01.24 14:13:15
interesante Tavs "situācijas pārspīlējums" liecina, ka savā ziņā izproti problēmu.
Par šo tematu daudz un dikti ir runāts šeit nesenā pagātnē: http://www.luteranis.lv/read_phorum.php?f=5&i=47&t=47
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 15:38:51
Iecerētā saruna ar LELB teologiem nevedās. Bija cerība, ka kaut kas not tā sanāks vairāk, jo daži sāka lietot savus pašu vārdus. Cerība jau ir aizvien vēl. Bet cien. Interesentei es varu kaut ko paskaidrot, ja jau reiz ir tiks izteikta un arī ar sakarīgu literatūru balstīta interese.

Gvido, es pieļauju, ka atrakt vaļā no tā visa KLBL portāla lielā blāķa tās tiešām garās un ik pa brīdim sakarīgas sarunas, nezinātājam būtu pagrūti.

cien. Interesente, mūsdienu pasaulē pastāv dažādi luterisma stili, ja atļauts izteikties ar tādu nebaznīcisku terminoloģiju. Tie luterisma pasaulē ielauzās ap 19. gadsimta vidu. Līdz tam tā bija tāda vienota un idilliska vide, kādu Jūs un arī es to labprāt gribētu redzēt arī mazītiņajā Latvijā. Jauno stilu pieteicējs bija tā sautkās liberlālās teoloģijas pienesums kristīetībā. Viņi bija tie, kas sāka apšaubīt Svēto Rakstu autoritāti, vai Bībele - Svētie Raksti vispār ir Dieva
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 15:49:11
... vārds. Starp citu, tāpēc daži mūsu mācītāji, konkrēti Ilārs, gribēja sākt runāt tieši ar šo problēmu. Jaunā stila stila luterāņi sāka ar to, ka viņi vairs neredzēja jēgu daudzām lietām, kuras iepriekš bija veidojušas luterisko identitāti. Šo identitāti definē tāda 16. gadsimta beigās visas luteriskās baznīcas izspriesta un pieņemta ticības apliecība kā Konkordijas grāmata . Jaunā stila luterāņi teica, ka vispār nav nekādas atšķirības starp viņiem un kalvinistiem un pasludināja ar tiem dievgalda kopību (unionisms). Turpretim vecā stila luterāņi tam nepiekrita un sauca to par luterisma nodevību. Jaunā stila luterāņu pusē stāvēja arī valsts, kuru vadīja kalvinistu karaļdinastija (runa ir par Vāciju) un pavēleja vecā stila piekritējiem "prasties". Nu tālāk šis stāsts ved loku lokiem, bet viens ir skaidrs - luterāņu vienotība bija sagrauta ne tikai Vācijā. Daudzi jauno stilu noraidošie luter
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 15:56:59
- ..āņi veselām draudzēm izceļoja uz ASV, kur valsts neapsieda viņu brīvību nepakļauties unionismam (Zviedrija arī bija interesenats faktors luterisma vēsturē, ar ko sastapās un vēl jo projām sastopas Latvija). Mūsu zeme ir visa tajā iekšā no paša sākuma. Tā ir gan piedzīvojusi šos saskanīgos pirmos divos luterisma gadsimtus pēc Reformācijas (ortodoksijas) laiku, gan arī pārējās peripētijas. Starp citu, Latvijā luterisms lielā mērā palika konervatīvajā jeb konfesionālajā līnijā (Tērbatas skola to apliecina) - līdz 1918. gadam, kad tika dibināta LELB. Neakarības sajūsmā mūsu valstī tūlīt tika nosviets vācu vecā stila kažoks (kas, kaut ar dažiem caurumiem) arvien vēl bija ortodokss, un uzvilkts cits, pēc Zviedrijas modeļa patapinātais. Tas notika ar vienu rāvienu - politisko vētru kontekstā... Jūs prasīsiet, ko tas viss nozīmē? Tas nozīmē, ka jaunradītā LELB luterisms bija pārgājis uz jaunā stila sliedēm
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 16:05:33
...liberālisms, unionisms un kopā ar zviedru modeli arī vēl viens visnotaļ pretrunīgs jaunieviesums: apustuliskā suckijas maldīga izpratne, kas lielā mērā atbalso arī šodienas LELB t.s. restaurācijas tendencēs: proti, atgriešanās pāvesta baznīcas līnijā - būtībā reformācijas noraidīšanā. Tā nu tas ir noticis. Varbūt daži kliegs - un es jau dzirdu viņu balsis, ka tas ir parāk primitīvs skaidrojums, bet padziļinātiem mēs esam izvēlējušies citus mēdijus (lasi Latvijas Luterāni). Pašreizējie LELB teologi nav radījuši šo nišu, kādā ir LELB. KLBL teologi ir vecā stila luterāņi, bet, ieņemot šo nišu, viņi nav sašķēluši LELB, bet tikai atjaunoši to sākotnējo līniju. Tāda dalītība par nozēļu pastāv visās tradicionālajās luterisma zemēs. Tas, ko cenšas panākt KLBL teologi, ir skaidri un gaiši liecināt, kas tā ir par nišu, kurā stāv mūsu kolēģi no LELB. Mums ir stipras aizdomas, ka daudzi no tiem neapzi
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 16:14:42
-nās, kādā nišā viņi atrodas un kādās taurēs viņi pūš. LELB pieder jaunā stila luterāņu grupai un tam ir savas konsekvences. Tad ir vēl vesels pulks LELB garīgo darbinieku (kā Jānis Ginters un viņa domubiedri), kuri apzināti sagroza vēsturi un grib parādīt, ka šī KLBL ir kaut kāda unikākala parādība, nez no kurienes radusies, ar savu īpatnu mācību - matu skaldīšanu utt. Tie ir nelietīgi meli, kas pieviļ nevainīgus cilvēkus. LELB-KLBL problēma pastāv visā luterisma pasaulē tās atrisināšana ir atkarīga no tā, vai šo nometņu pārstāvji kaut kā nebūt sāks runāt par lietu, nevis par varu baznīcā, proti, par teoloģiju.
Ir pagājuši 10 gadi. Baznīcas mērogā tas nav daudz, bet arī tas nav maz. Jo vēl var paiet 100, 200, 300 gadu (ja tāds būs Dieva prāts) un nekas nevirzīsies uz priekšu. Romas baznīcā tikai pēc 400. gadiem uzradās ļaudis, kas teica, ka Reformācijā laikam runa tomēr būs bijusi par teoloģiju un nevis
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 16:20:42
par vācu politiskas varas pārdalali. Pie tālākām vērtīgām atziņām Roma vēl šodien nav tikusi (kopējo taisnošanas māc. deklarāciju no 2000. gada pat liberāļi par tādu neuzskata, bet Vaticanum II bija tumšās pagātnes apstirprinājums tikai mūsdienu leksikā).

Tā nu tas ir, cien. Interesente: labi ir zināt, par ko ir filma. Jo zināšanas dod saprašanu un patstāvīgu spriedumu. Tieši tā arī radās KLBL mācītāji un šī lieta Latvjā: studējot luterismu: tā mācību (dogmātiku) un tā vēsturi un saprotot savu atbildību par šo baznīcu Dieva priekšā un - nedaudz mācīties arī no paša Lutera: nebīties no garīgās un laicīgas varas nesēju demagoģijas. Novēlu jums šīs svētīgās zināšanās un Svētā Gara atbalstu patiesības ceļā.
interese [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.01.24 16:52:08
God. Aigars Dāboliņš, paldies par šo skatu pagātnē!
Varbūt citi mani dēvēs par ietipīgu, bet man interesē arī LELB puses viedoklis, kas nez kāpēc tiek neteikts parastai tautai (kaut gan pacietība nav mana stiprā puse)
Vai tas nozīmē, ka tas radikāli atšķirtos uz Ilāra Plūmes uzdotajiem jautājumiem? Un drošvien cits jautājums vēl ir par teorētisko atbildi šeit un praksi vai reālo situāciju kas notiek LELB draudzēs?!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.24 16:52:17
Aigars centiishos neizpluust. Bet atkal es redzu sho KLB iipatneejo taktiku, kas censhaas man iestaastiit ka es esmu kamielis un eedu kopaa ar cuukaam, laigan, tad kad aizeju uz LELB dievkalpojumiem, tad nekaadu unionismu es tajaa nemanu, un, nebuudams tomeer diplomeets teologs, es varu atshkjirt vismaz virspuseeji kalvinismu no luterisma. Liidz ar to rodas iespaids, ka KLB censhaas parastam LELB lajam iestaastiit, ka LELB ir baigie ljaunie, bet visi "pieraadiijumi" ir nevis LELB norma, bet LELB iznjeemumi! Un LELB nenoliedz, ka visaadas maldu maciibas virmo atsevishkjaas draudzees vai teologu spredikjos. Bet kaa jau teicu, kaameer shajaa peec KLB skatiijuma Sodomaa veel ir vismaz 10 taisni viiri, tikmeer KLB nebuus taa, kas spriediis tiesu, bet to ka LELB rindaas ir vismaz 10 (un ir gan daudz vairaak) luteriski domaajoshi un maacoshi maaciitaaji, tikmeer KLB shkjelshanaas no parastaas bazniicas solu rindas izskataas peec maaxliigas probleemu radiishanas, lai buutu ko paarvareet.
interese [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.01.24 16:58:55
"Bet atkal es redzu sho KLB iipatneejo taktiku, kas censhaas man iestaastiit ka es esmu kamielis un eedu kopaa ar cuukaam, laigan, tad kad aizeju uz LELB dievkalpojumiem, tad nekaadu unionismu es tajaa nemanu, un, nebuudams tomeer diplomeets teologs, es varu atshkjirt vismaz virspuseeji kalvinismu no luterisma. Liidz ar to rodas iespaids, ka KLB censhaas parastam LELB lajam iestaastiit, ka LELB ir baigie ljaunie, bet visi "pieraadiijumi" ir nevis LELB norma, bet LELB iznjeemumi!"
Mulders, es gan tā nejūtos !
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 17:31:12
Cien. Interesente, arī mūs ļoti, ļoti interesē LELB puses viedoklis. Es pat teikšu, ka esmu pats personīgi viņi vadošām personībām atgādinājis, arī par šo diskusiju es to darīju: lūdzu iesaistieties, ar saviem vārdiem, jo tas ir svarīgi teolgoam papriekš, bet arī lajam. 10. gadus mēs cenšamies izprovocēt LELB viedokli, rakstot teoloģiskus rakstus Latvjas Luterāni. Nekādas reakcijas, kolīdz lieta kļūst nopietna. Pirms dažiem gadiem, saprazdams, kurā vietā tieši mācības jautājumos daudzos ir nepizrpatne, es rakstīju un personīgi uzsūtīju teoloģisko apkārakstu par luterisko sadaraudzības mācību. Man apsolīja atbildēt personīgi arī teologi, kurus es LELB saucu par luteriskiem un kurus es cienu (tikai Modris Plāte atbildēja, ar viņu arī noskaidrojām visas lietas). Nekā. Arī Aleksandrs B. un profesors R.S. nē. Varākas reizes esmu aicinājis god.arhibīskapu organizēt, kā pieklājas tādas lietas. Tikai atteikumi. Par savu viedokļ
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 17:42:17
bet Aleksandrs B. un profesors R.S. man personīgi solīja uz to atbildēt. No vienas puses, es esmu stingri pārliecināts, ka uz to ir iespējams atbildēt vai nu herētiski (spekulatīvi, filozofiski), vai nu ar pievienošanos luteriskajai baznīcai.

Luteriskā baznīca ir Dieva vārds + dzīva sirdsapziņa. Tā nevar būt nekonfesionāla. Kad šīs lietas saskarās, tad tā top. Tā tā tapa Lutera gadījumā, un tā tā turpina tapt un pastāvēt arī uz priekšu. Es no sirds vēlos, lai LELB nav tikai uz papīra un tajos dažos pretošanās kustības dalībniekos, kuri dara to pašu, ko KLBL, tikai partizāņu stilā. Par ko ir LELB: par varu vai par patiesību? Es esmu sastapis dažādus ļaudis, bet visvairāk mani šausmina, ka redz kā Svētdienas Rītā "luterisko identitāti" apraksta persona ar svaigu dr. grādu, kura aktlāti nicina šo baznīcu, šo identitāti. Vai ir vērts par to runāt? Vai vērts cīnīties? Luteram nebija ilgi jādomā atbildes. Un ja
Aigars Dāboliņš [85.115.110.134]
# Iesūtīts: 2007.01.24 17:44:02
... viss, nav laika. Mums ir vakara dievkalpojums.
interese [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.01.24 17:57:32
Nu ja... laikam LELB mācītāji vairāk gatavojās dievkalpojumiem un nododās lūgšānām ka nav atbildes
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.24 18:47:08
Gvido,
"visi "pieraadiijumi" ir nevis LELB norma, bet LELB iznjeemumi!" - kas tev liek domāt, ka nav otrādi?
---
Jau manis pieminēta personīgā pieredze LELB dievkalpojumos. Nu nerodu es tur unionismu.
Ilārs Plūme [213.169.107.15]
# Iesūtīts: 2007.01.24 18:57:25
Mīļie draugi,

Būtu jauki, ja jūs rakstītu īsāk un ar cieņu un respektu pret citu uzskatiem!
Visu cieņu Mulderam par teoloģisku interesi un vēlēšanos runāt par lietām, kas Jums ir nozīmīgas! Jūs esat apliecinājums tam, ka teoloģija, patiesība un patiess ekumenisms kādam LELB vēl interesē. Jūs rakstāt: "LELB nenoliedz, ka visaadas maldu maciibas virmo atsevishkjaas draudzees vai teologu spredikjos." Vai Jums nešķiet, ka mīlestība pret tuvāko - patiesa, vienkārša, kristīga mīlestība - prasa rūpēties par tiem nabaga cilvēkiem, kam šīs lietas jāklausās? Viens no galvenajiem iemesliem kādēļ izveidojās KLB bija tieši vēlēšanās pasargāt savus draudžu locekļus no šādām lietām, nevis meklēt desmit taisnos. Pāvils taču piekodina: "Ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!" (Rom.16:17) Vai Jums nešķiet, ka šie vārdi ir jāņem nopiet
Guntars
# Iesūtīts: 2007.01.24 19:25:13
Ilār Plūme!

Gribēju jautāt sekojošo. KLB un citās CELC baznīcās tiek augstā godā turēta Evaņģēlija skaidrība. Un man nav pamata apšaubīt, ka šī skaidrība un vienprātība tur tiešām ir. Kā šī mācības skaidrības un ticības vienprātības uzturēšana izpaužas praktiski? Es izteikšu minējumu, ka KLB, kā salīdzinoši nelielā baznīcā, to veikt nav pārāk grūti. Taču kā tas tiek darīts daudzskaitlīgākās CELC baznīcās [pēc mācītāju skaita LELB līdzīgās]? Vai tur ir sastopama prakse, kas Jūsuprāt varētu būt noderīga un pielietojama LELB situācijā? Tāda, kura tiešām varētu nest svētīgus augļus. Ņemot vērā, ka LELB nav radusies ne vakar, ne pirms 15 gadiem un līdz ar to nes sevī pagātnes mantojumu. Varbūt ne tādu kādu pati vēlētos ... bet diemžēl mantojumu neizvēlas.

Paldies par atbildi!
Ilārs Plūme [213.169.107.19]
# Iesūtīts: 2007.01.24 19:51:13
Sveicināti Guntar,

Jūsu uzdotais jautājums pauž nopietnu rūpi par baznīcu.
Prakse, kādu evaņģēliskas baznīcas lieto šādos gadījumos, ir vienkārša, tā sakņojas Kristus vārdos Mt.18:15-22. Tātad, vispirms runāt zem četrām acīm, tad pieaicināt lieciniekus, ja arī tiem neklausa, tad sacīt draudzei un turēt par pagānu un muitnieku. Šo praksi sekmīgi izmanto arī laicīgās institūcijas. Kurš gan ļaus ķirurgam vēl ilgi rotaļāties ar skalpeli, ja viņš vairākas reizes būs nogriezis, ko nepareizu? Problēma laikam ir tā, ka laicīgās lietas cilvēki uztver nopietni, bet garīgās ne. Manuprāt, tomēr viens maldu mācītājs var nodarīt vairāk ļaunuma, nekā desmit nemākulīgi ķirurgi. Te arī viss noslēpums. Ja mēs ticētu, ka maldu mācības ir patiesi postošas, tad arī atrastu veidu kā rīkoties. Jūs taču, Guntar, zinātu, kas jādara, ja kāds ārsts apendicīta vietā, grasītos Jums nogriezt galvu. Piedodiet par drusku dramatisk
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 13 . 14 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 175 , pavisam kopa bijuši: 36699