Amelly 
|
Iesūtīts:
2007.04.25 13:05:40
Vai LELB draudzēs to locekļiem ir pieejama informācija par to, kā saņemt dziedināšanu no dažādiem nopietniem ievainojumiem, kas izdarīti bērnībā, jaunībā? Un kas jau pašos pamatos ir dziļi ievainojuši un sakropļojuši personību? Jautāju to tādēļ, ka ilgu laiku kalpojot luterāņu draudzē, nebiju saskārusies ar mācītājiem vai draudzes locekļiem, kas par to runātu. Paldies Dievam, ka man ieteica un Dievs atklāja tādu brīnišķīgu lietu, kā Dzīvības Straumes, kas ir ekumēniska programma. Varbūt līdzīgus jautājumi tiek risināti arī LELB draudzēs, tikai man līdz šim tas nebija zināms? |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.04.26 11:17:59
Amelly, taa saucaas psihoterapija. Mani savukaart interesee, vai ir kaada LELB draudze, kur nodarbojas ar stomatologjiju!  Amelly nevajag putrot Bazniicu ar laiciigu pakalpojumu sniedzoshu uznjeemumu! |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.04.26 14:35:28
Mulders
mulder, tu esi meeginaajis paliidzeet bralim, kas sirgst ar depresiju? paprovee...  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.04.26 15:55:53
moritz, nee neesmu... kas raksturiigi - neesmu meegjinaajis arii kaadam zobus aarsteet, izgriezt aklo zarnu vai kaa tamliidziigi aarsteet... un ja es to dariitu, ka tik tas nebuutu likuma paarkaapums - aarsteet bez licences... neesmu praktizeejoshs psihoterapeits! |
Sieviete  |
# Iesūtīts: 2007.04.26 16:31:49
Mulders
Kāpēc Tu banalizē? Vai tad dvēseles dziedināšana ir tas pats, kas aklā zarna? Gars un miesa - divas atšķirīgas sfēras, lai arī saistītas,vai ne? |
Amelly |
# Labojis Amelly: 2007.04.26 17:44:25
Mulders
Tieši tadu cilvēku dēļ, daudzi cilvēki-kristieši klūp, tici man. Domāju, ka ja neko nevari pateikt par konkrēto tēmu, tad labāk nesaki. Tā nav psihoterapija un tas nav laicīgs uzņēmums. Tikpat labi mēs arī lūgšanu grupas un Bībeles studijas mājās varētu saukt par pasaulīgu izklaidi.
spuķe Man ir līdzīga pieredze. Arī es pati esmu studējusi psiholoģiju, daudz lasījusi un analizējusi un arī gājusi pie pishoterapeita. Bet tas viss tiešām palīdz tikai līdz konkrētai vietai, tu vari saprast, kas ar tevi ir noticis, pat varbūt samērā objektīvi sākt uz to raudzīties, bet dziedināt nevar neviens cits kā Tēvs. Un tur tiešām notiek brīnišķīgas lietas - brīnos, kā agrāk nebiju aptvērusi, kāds spēks ir aizlūgšanām, jebkurai ticīga cilvēka lūgšanai!
Bet vai tad mācītājs nav dvēseļu gans? Ievainojumiem taču ir tieša saistība ar grēku un grēka sekām, viens no stūrakmeņiem ir nespēja piedot vai nespēja piedot pa īstam. Vai par to nevajdzētu runāt vairāk arī mūsu, luterāņu draudzēs? Jo tādu nedziedinātu cilvēku ir daudz, es pat uzdrošinātos teikt - lielais vairums. Es arī zinu kādus, kas ir atkrituši - ir mēģinājuši meklēt palīdzību draudzē, bet diemžēl nesekmīgi.
|
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2007.04.26 22:08:36
Labākais dziedināšanas līdzeklis ir skaidrs evaņģēlija pasludinājums. Ja tas ir, tad tas iedarbojas daudz pamatīgāk par jebkurām programmām. Mēs nemaz nenojaušam, cik ļoti liela nozīme cilvēka personības strukturēšanā ir tai pasaules pamatizjūtai, kurai neviena psihoterapija netiek klāt, bet kura saistās ar cilvēka Dieva pieredzi.
Kristus "metode" bija pilnīga cilvēka iekšējā kodola pārradīšana, ļaujot cilvēkam pirmo reizi piedzīvot patiesi neierobežotu mīlestību. To, kas nāk no Dieva un vienīgi no Viņa.
Luterisma spēks ir bijis evaņģēliskais brīvības un miera Gars, kas dara brīnumus un dziedina cilvēkus. Tur, kur vajadzīgas programmas, visticamāk kaut kas nav kārtībā ar Dieva pazīšanu un kontaktu ar Viņu. Programmas paša par sevi ir labas, bet īstais dziedinājums nenāk par caur lūgšanu, bet tieši caur Vārdu.
Saku to no savas pieredzes. |
Andis Atvars [81.198.251.214] |
# Iesūtīts: 2007.04.26 22:40:19
Kas tā tāda depresija?...ja man nav garstāvoklis, tad es sāku slavēt Dievu, jo Viņš to tiešām ir pelnījis.
Ja ir kādas lielākas problēmas cilvēkam, tad vispirms jālūdz Dievs viņam pašam un tad kāds vēl var aizlūgt, pretējā gadījumā sanāk kā pie pūšļotājiem- lai kāds manā vietā ko dara, bet es neko sevī netaisos mainīt.... Nekas nelīdz?.... nu tad lūdz 1.,2.,3...st.- kamēr līdz. Protams jāsāk ar grēku nožēlu. Tā ir mana personīgā pieredze. |
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2007.04.26 22:48:02
Arī es kopš atgriešanās nezinu, kas ir depresija, taču tā ir Dieva žēlastība, ne nu diži liels mans nopelns, jo pēdējie gadi pirms atgriešanās tika pavadīti pilnīgā tumsā.
Latvijā un pasaulē ir ne mazums kristiešu, kas ir tā pārdeguši, ka depresija ne tuvu nav viņu kaprīze, bet ļoti nopietna lieta. Varbūt nesteigsimies nosodīt un visgudri pamācīt, ja maz no tā zinām un to neesam piedzīvojuši. Nez vai starp viņiem ir kaut daži, kas vēlētos palikt šai depresīvajā stāvoklī, taču no tā nav tik vienkārši tikt ārā, lielākoties viņiem vienkārši NAV spēka cīnities. Un tad ir jānāk palīgā no malas.
1Kor 10:12
Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2007.04.26 23:26:35
Saulespuķe
Es piekrītu, ka īpašas rekolekcijas un garīgas pārdomas, apvienojumā ar evaņģēliju un aizlūgšanām dara brīnumus. Reiz dzirdēju sprediķi par to, kas ir mazticība, proti, oligopistis - tiešā tulkojumā: daž-ticība (no tā arī mūsu šodienas Latvijā populārais vārds olig-arhi, proti, daži, kuri nosaka visu). Dažticība nozīmē to, ka dažās lietās es pilnā mērā paļaujos uz Dievu, bet dažās - vēl arvien nē. Pēteris, piemēram, notiekti tic Dievam un pazīst Dieva žēlastību, tomēr noticēt lielas vētras priekšā, ka viņš spēj, sekojot Kristus vārdam, iet pa ūdens virsu, viņš vēl nevar. Un Kungs jautā: Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?
Garīgas pārdomas un dalīšanās pieredzē palīdz mums izplest ticības spārnus pār visu dzīvi. Kaut arī dzīve jau tagad ir pilnā mērā Dieva žēlastībā ietverta, mēs līdz galam to neapzināmies, un mums nepieciešams, lai uzmanība tiktu pievērsta arī tiem jautājumiem, kas līdz šim palikuši izstumti no apziņas.
Diemžēl Latvijā daudzas dziedināšanas grupas nodarbojas ar t.s. Beļģu psihoanalīzes skolu, kas ietērpta kristīgā ietvarā. Tad cilvēki sāk pārāk daudz uzmanības pievērst savām izjūtām, sāk vadīties pēc nevienam citam nesaprotamiem kritērijiem, un posts beigās ir lielāks, nekā sākotnējā problēma, kuru mēģināja dziedināt. Tāpēc vienmēr svarīgi paturēt akcentu uz Dieva vārdu, nevis lūgšanas spēku pašu par sevi vai kādām citām garīgām pieredzēm. Kungs, saki tikai vienu vārdu, un es kļūšu vesels!
Bet kopumā - prieks par katru, kas var slavēt Dievu par piedzīvoto atbrīvošanu no grēka postošajām sekām! |
pīdžeij  |
# Iesūtīts: 2007.04.27 01:47:12
Pasaulē ir daudz baznīcu, to starpā arī luterāņu, kas aktīvi nodarbojas ar dziedināšanu - gan garīgā, gan fiziskā plāksnē. Galu galā apmēram 30% no evaņģeliju satura ir par dziedināšanu; Jēzus sūtīja savus mācekļus ne tikai mācīt, bet arī dziedināt. Un vēl šodien Dieva spēks dara brīnumus cilvēku dvēselēs un miesās. Nereti gadās arī tā, ka - saņemot grēku atlaišanu dievgalda dievkalpojumā - saņemam arī dziedināšanu.
Andis Atvars [81.198.251.214]
Depresijai maz sakaru ar garstāvokli - tā ir arī slimība, ar kuru slimo kā kristieši, tā ateisti, tā budisti.....
|
Amelly |
# Iesūtīts: 2007.04.27 09:18:57
Saulespuķe
Ļoti precīzi! varu pievienoties Tavām pārdomām.
Noasveidīgais
Kas attiecas uz Vārdu, tas ir centrā Gluži tāpat kā jebkurā kristiešu kopābūšanā, svarīgākais tas, ko Dievs saka caur savu Vārdu. Un šī - dzīvības straumju un pretstraumju programma izveidota, balstoties uz Dieva vārdu. Es neatrodu tur nekādas pretrunas. Esmu kristiete jau padsmit gadus, bet tieši kā saulespuķe saka, tikai tagad esmu nonākusi pie dažādām nenožēlotām lietām un parādībām savā dzīvē. Jo Dievs nemitīgi strādā pie cilvēka un uzrāda tādas lietas, kuras pēc Viņa vārda patiešām ir raskturojamas kā grēks - nepiedošana, rūgtums, dusmas, lepnība utt. Svarīgākais ir pieņemt, ka tas attiecas uz Tevi.
Turklāt man šķiet brīnišķīgi pierādījumi Dieva neaptveramajam dziedējošajam spēkam, piemēram, kad tiek dziedēti homoseksuāļi vai cilvēki ar citām dziļām identitātes problēmām. Domāju, ka tas nav tik vienkārši - pateikt - lasi tikai Vārdu un viss tev notiks. Šādiem dziļi ievainotiem cilvēkiem nepieciešams izprast sevi, izprast nodarījumus un ievainojumus, nosaukt visu to vārdā un pienest pie Krusta. Arī brāļu aizlūgšanām ir milzīgs spēks! Jo citādi jau mēs katrs mājās varētu lasīt Vārdu, vai tad maz uz draudzi mums vajadzētu iet? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.04.27 12:09:47
Nuvo, sakritāt man krāgā. Cilvēks interesējās, vai LELB dara to pašu ko dara kāds cits specializējies uzņēmums, organizācija, grupa. Nu un es mazliet paironizēju par pašu jautājumu, bet nu labi! Piedodiet. Man tikai sāp, ka Baznīca mūsdienās tiek padarīta par kaut kādu "pakalpojum sniegšanas" kantori, un cilvēki nereti pamet baznīcu, jo tur nevar svētītas audobusa biļetes nopirkt. Bet labi, laikam es nesapratu oriģinālo tēmas intentu un par korķi bāžos, kur neaicina! |
Amelly |
# Labojis Amelly: 2007.04.27 12:19:10
Mulders
Ir jau labi, brāli Mulder Bet tieši baznīca ir tā vieta, kur cilvēki meklē dziedināšanu savām dvēselēm. Un kā citādi viņiem nākt pie Kristus? Vajadzīgi brāļi, māsas, kas iedrošina Es pati ilgu laiku vispār nedomāju un centos izslēgt pagātnes ievainojumus, ticot, ka gan jau kaut kā viss tāpat... taču ticu uz Kristu un kādas gan var būt problēmas? Bet atkārtota krišana grēkā un konkrētos grēkos parādīja tiešu saikni ar tām lietām, par kurām nebija saņemta dziedināšana. Jo pat nebija lūgta. Tā kā pirms izsaki kādu spriedumu par k-ko, kur neesi iedziļinājies, vienkārši padomā, kāda ir ziņa tavam komentāram |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.04.27 12:42:05
Amelly, nu sapratu sapratu... ir jau labi! Toč ne pa tēmu te uzlēcu! Viss ir kedās - dziedinieties. Mani jau arī Kristus dziedina, es laikam gan tāds individuālists un neiesaistu cilvēkus savā dzidniecībā, bet katrs ir savādāks... |
Andis Atvars [81.198.251.214] |
# Iesūtīts: 2007.04.27 12:48:20
Kas ir depresija?....vai ne nošķirtība no Dieva?...
Kristietis nošķirts no Dieva (no Tēva)!...Tēvs pametis bērnus!...nu kaut kas tiešām te neiet kopā.
Pārdegušie kristieši! Nu neskrieniet Jēzum pa priekšu, jo citādāk tiešām aizskriesiet uz elli.
Aizlūgšanas- tiešām foršā lieta...īpaši ja kāds pats lūdz to darīt (savajagās starpniekus)... |
Amelly |
# Iesūtīts: 2007.04.27 13:10:31
Andis Atvars [81.198.251.214]
Kā tu domā aizlūgšanas? Biju domājusi Jēzus apsolījumu, kur divi vai trīs sapulcējušies Viņa vārdā...
Protams, ka pašam ir jāgrib lūgt un šīs lietas jānes Dieva un citu brāļu priekšā (izsūdziet cits citam savus grēkus...) un tas ir ārkārtīgi grūti, bet cik dziedinoši!
Daudzi kristieši pārdeg tādēļ, ka sāk darboties savā spēkā un piepeši nejūt, ka jau labu laiku darbojas paši. Paši saviem spēkiem mēģina būt gudri, priekšzīmīgi, bezgrēcīgi. Es, piemēram, ļoti reti esmu dzirdējusi, ka kāds mācītājs vispār kādreiz runātu par savām vājībām. Bet reāli - nav jau tādu cilvēku, kas paši būtu pareizi un labi. Man ilgu laiku šķita, ka baznīca ir viens liels liekulības teātris, bet nu par laimi redzu, ka tā vis tomēr nav |
Svilpaste  |
# Iesūtīts: 2007.04.29 20:26:28
Andim Atvaram . Iesaku izlasīt Luterāņu stundas izdoto brošūru "Depresija" un Maikla Velsa "Apmaldījušies tuksnesī". |
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2007.05.02 10:08:36
Zaurs nesaprot, kāpēc jāmeklē vēl kāda īpaša dziedināšana no jaunības utt. ievainojumiem (depresija te neskaitās), ja pastāv Sakramenti - Grēksūdze un Vakarēdiens.
Ja cilvēks lieto Kristus iestādītos dziedināšanas līdzekļus, priekš kam vēl meklēt ko no ārpuses? |
Sieviete |
# Iesūtīts: 2007.05.02 16:14:13
Zaurs
Varbūt tāpēc, ka tam, kas ar šādām sāpēm savu draugu lokā nav saskāries, tā ir pilnīgi nepazīstama un nezināma joma. Tieši tāpat kā daudzi vīri savas nezināšanas (neizglītotības) pēc nesaprot, ko, kā un kāpēc vēlas viņa sieva. Un es šeit nedomāju sarunas, bet tuvību. Jo arī šī tēma ģimenēs bieži ir absolūts tabu. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
