atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par Baznīcu un kristīgo konfesiju vienotību
Viesturs
Iesūtīts: 2006.11.25 14:14:27
Baznīca ir aicināta uz vienotību:
"Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens." Jāņa Ev. 17:21-22
Mūsdienās vairs neder virspusīgs oikumēnisms pieklājības frāžu un konferenču veidā. Laiks ir pārāk nopietns, lai šķeltos un otrai konfesijas vai kristīgai denominācijai meklētu vainas. Te nav runa, protams, par maldu sludinātājiem, kas neatzīst mūsu Kunga Jēzus Kristus dievišķīgumu vai Trīsvienības dogmatu. Runa ir par vienotības trūkumu, ko viegli pārvarēt, tuvāk iepazīstot otra uzskatus. Kas mums, tavuprāt, jādara lietas labā?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Meklētājs [217.198.224.202]
# Iesūtīts: 2006.12.01 11:42:46
Nedomaju, ka vareshu piekrist atsevishkiem katolu vai baptistu vai kadas citas konfesijas macibas jautaajumiem. Es neuzskatu taas par nenoziimigaam atshkiriibaam. Diez vai shaada pilniiga vienotiiba jeb kad buus iespeejama. Jauzmanaas lai shaada censhanaas peec vienotiibas nesashkel veel vairaak musu pashu bazniicu. Mees jau varam maaksliigi uzkonstrueet sho sadraudziibu vai vienotiibu, bet maaciibas pamatjautaajumos tas nav iespeejams. Es nevaru nostaaties pret patiesiibu. Ja kluudos tad luudzu labojiet.
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.03 21:56:07
Kaa teica Paavils, vai tad Kristus ir dalīts. Svarīgs viņa šajā jautājumā ir, ka viņš pat neapspriež kas ir vienotības cēlonis un pamats - Kristus. Lūk un ja būs vienotība par to kas ir vienotības pamats, un tas ir Kristus, tad detaļas, liturģiskas lietas u.c. "sīkumus" (par to lasām Rom 14 nodaļu) var atrunāt, un realizēt. Protams, kāda neliela novirze kāda ne fundamentālā mācību artikulā vienmēr var tikt izmantota, lai caur to baznīcā iefiltrētos maldi, bet mēs neesam vieni šajā cīņā, un pat ne galvenie. Tamdēļ, kāmēr mums ir viens Kristus, ir jāmeklē arī šī vienotība. Bet mums ir arī vesels lērums apsolījumu, pie kā turēties, un ir apsolījumi attiecībā arī uz šo. Jo Debesīs tiesās pēc Kristus Vārdiem ne pēc peiderības "pareizajai" denominācijai. Mums jāpulcējas ap tām lietām, kurās Kristus apsolīja savu klātbūtni un tās ir Sakramenti un Vārds.
juzis [87.110.111.45]
# Iesūtīts: 2006.12.04 19:43:48
Vienam tas vārds ir "iegremdēt ūdenī līdz ausīm", otram tik "apslacīt" .. Galā abiem Sakraments, ar tiem pašiem vārdiem kā Kristus pavēli tiek kristīts bērniņš un pieaugušais, pie mums un citur, kristība visiem viena, vismaz vārdi, bet tālāk katrs saprot "pa savam"
Es tik baidos, ka reiz kristīgās konfesijas būs spiestas vienoties islama priekšā.
Un ko runāt par konfesijām, ja pat luterāņi ir tik daudzos uzskatos savā starpā.
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.04 22:32:04
Juzis, paldies Dievam, ne no muusu saprashanas ir atkariigs Dieva darbs Kristiibu sakramentaa, jo ja patiesi sakramenta "izdoshanaas" buutu atkariiga no Cilveeka, tad Kristus par velti miris.
Mirga
# Iesūtīts: 2006.12.05 21:48:28
Minētā citāta sakarība ar oikumēnismu nav īsti skaidra.
Jēzus ieņem mūs savā mīlestībā, un tādā veidā esam vienoti Viņā. - Un tikai tā arī pastāvēsim, neatkarīgi no dažādiem apstākļiem.
Ivarse
# Iesūtīts: 2006.12.18 15:53:46
Kas attiecas uz kristīgo konfesiju vienotību, diemžēl man jāatzīst, ka tāda īsta vienotība mums tur nekādi navar būt. Mēs varam būt vienoti lūgšanās. kopīgos pasākumos, kā piemēram, ekumēniskie dievkalpojumi, sadraudzības vakari, pat kopīgi svētceļojumi, taču kas attiecas uz vienotību sakramentos, vai pat to izpratnē, tur nu mēs esam diezgan lielā strupceļā. taču tomēr mums tas netraucē veidot cilvēcīgas attiecības savā starpā. Gandrīz katra aktivitāte konfesijas būtībā veido vidi, kas aicina apdomāt, kurai no kristīgajām konfesijām tu piederi, un vai tā sabiedrība, kurai tu piederi, īsti ir tā patiesā. Bieži vien taisni jauniešu vidū ir noteicošais nevis sakramentu un teoloģiskās patiesības vajadzība, bet gan vide, kura tai ir visinteresantākā un saistošākā. Teoloģiskās gudrības ir tikai otrajā vai pat tālākā vietā noliekamas. var jau būt, ka tā nav, tomēr, tās ir manas atziņas. Kodarīt? Tas jau ir katras konfesijas atbildība par mūsu jauno paaudzi.
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 16:01:17
Ivarse, tu tiiri pareizi runaa. Teologjiskus disputus vajadzeetu atstaat teologu laucinjaa, bet miilestiiba ir ljoti "piezemeeta" taa speej buut tik zema, liidz pat krusta naavei. Tamdeelj to vajag atstaat un taa buus kas cilveekus vienos horizontaali, bet vertikaali muus vienos ticiiba, a tur pa diognaali lai teologi kaujaas.
Ivarse
# Iesūtīts: 2006.12.18 16:26:19
Tie paši teologi jau cilvēki arī ir. man jātzīst, ka nereti aiz strīdiem visvairāk slēpjas pašu ambīcijas un "gudrība". Es neesu tik liels teologs, lai varētu spriest un diskutēt par atšķirībām katrā konfesijā, vai pat reliģijā, taču ja mēs varam atrast vienojošo, kas mūs vieno, tad pārējam nevajadzētu veidot kara stāvokli. Kristus mīlestība ir vislabākais paraugs. Mīlestības darbi ir visas sadraudzības pamatā. Kristus baznīcas kopības elements ir mīlestība, mīlēt savu tuvāko, kā sevi pašu. Atzīšos, tas ir visgrūtākais Dieva bauslis. Taču tur var izpausties patiesā kristietības būtība. Kapēc mums gribas stridēties ar teoloģijas ieročiem. Pamēģiniet ar mīlestības ieročiem. Tas būs vislabākais un efektīgākais filtrs patiesai Kristus esamībai mūsu vidū.
Nezinitis [87.110.148.7]
# Iesūtīts: 2006.12.18 23:31:36
Ivarse, kapec kristigajai sadraudzibai jaapstajas pie sakramentiem? Kapec mes nevaram visi kopa iet pie Dievgalda? Uz kuru vietu Bibelee pamatojas si skirosana Dievgalda kopibaas?
Ivarse
# Iesūtīts: 2006.12.19 14:05:05
Nezinīti. Katras konfesijas izpratne par Sakramentu nozīmi ir diezgan atšķirīga. Tev vajadzētu pirms šo sakramentu saņemšanas noskaidrot katras kristīgās konfesijas skaidrojumus par Svētā Vakarēdiena nozīmi un vajadzību. Nu nezinu gan, vai sakramentu lietošana būtu pilnīga, ja to svin piemēram, kā piemiņas mielastu. Mēs varam iet pie Dievgalda saņemt svētību. Katra sakramenta pilnīgai saņemšanai ir nepieciešama vienotība par tā nozīmi. Ceru, ka paskaidroju.
Nezinitis [87.110.148.7]
# Iesūtīts: 2006.12.19 20:00:47
Ivarse, to es zinu, ka konfesijam ir atskiriga izpratne par sakramentiem, bet es tacu pie Dievgalda eju pats ar savu izpratni, ar savu ticibu. Ja man jasak bailees domat, vai tikai kaimins, kas man ir blakus, nesaprot kaut ka savadak, vai varbut netic tik stipri un tik pareizi kaa es, tad nu tiesam nezinu, kas tad var kopaa svinet Sveto Vakaredienu? Tie varetu but tikai dazi vistuvak zinamie cilveki, par kuriem varetu but dross, ka vinu atzina un vinu ticiba ir tada, par ko varu uznemties garantijas...
Ivarse
# Iesūtīts: 2006.12.22 15:31:07
To nezinītis. Mēs te sākam veidot diskusiju, kura ir samērā neauglīga. Šeit mēs diskutējam par lietām, kuras ne mēs varam mainīt, nedz arī mums būtu īsti tiesības to darīt. Man vairāk šķiet, ka galvenais ir kopīgi lūgties, kopt šo sadraudzību kristīgās baznīcas vidū un veidot vai atrast kopīgas lietas, nekā meklēt atšķirīgo, kuru jau tāpat ir pietiekami daudz. Galu galā piederam vienai baznīcai, kuras iesācējs ir pats Dievs. Stiprs pamats, kas nav satricināms. Kas attiecas uz brāļiem un māsām Kristū, lai vai pie kādas kristīgās konfesijas viņi piederētu, visbūtiskāk ir redzēt, ka to ko katra konfesija piekopj, kā sakramentus, viņi tos lieto un līdz ar to arī rod stiprinājumu Dievā. Vai tad tā nav?
Voldemārs
# Labojis Voldemārs: 2006.12.29 13:25:15
Pirmkārt, jāizlemj kādu vienprātību/vienību gribam.
Ja gribam vienprātību mācībā, tad ņemam rokās Rakstus un ar visiem, kuru ticība, mācība un apliecībā ir saskanīga ar Rakstiem, esam vienprātībā.
Savukārt, ja gribam vienību čupošanās ziņā, tad satusējam visi kopā un slaidi spļaujam virsū visādām papīru būšanām.
Otrkārt, sekojam savam lēmumam.
Visbeidzot, Pastarajā tiesā saņemam to, kam esam skrējuši pakaļ. Vai nu žēlastību Kristus krusta nopelna dēļ, vai čurkstošu pannu vienībā ar velnu un viņa rokas puišiem/meitām.
Visgrūtākais visā tajā ir fakts, ka, vismaz kristīgās vai uz kristīgo nosaukumu pretendējošās grupās, ļoti bieži lieto līdzīgu terminoloģiju dažādām parādībām un lietām. Minētā iemesla dēļ katrs velk deķīti uz savu pusi un uzskata, ka tieši viņš/a ir viskristīgākais/ā. Atliek atgriezties pie Rakstiem un meklēt.
Voldemārs
# Labojis Voldemārs: 2006.12.29 13:36:15
precizējoša piebilde.
Lai cik tas nebūtu nepatīkami kādam/iem/ai/ām. Būs diezgan grūti Rakstos atrast attaisnojumu vienībai ārpus vienības/vienprātības mācībā, jo kaut vai Viestura citētais Jņ.17 nerunā par mācekļu (Kristus vēsts nesēji) vienību ar pretiniekiem (citādi mācoši), bet gan par vienību mācekļu, tas ir Kristus vēsts sludinātāju, vidū.
Tātad, kaut kāds pārreliģisks ekumēnisms nevar balstīties Rakstos. Taču, ikviens, kas vēlās starpkristīgu ekumēnismu, saskarsies ar nopietnu problēmu, jo bieži vien jautājumu atšķirība dažādu kristīgu baznīcu un uz kristīgā vārda pretendējošu grupu vidū ir tik liela, ka ir vērojamas pretējas, savstarpēji izslēdzošas nostādnes. Kā nu būt šajā situācijā?
Vieni paliek stingri pie mantotās mācības, citi bruģē tiltus un zaudē savu identitāti. Te būtu vietā jautājums, cik tālu tā var iet? Un, kas paliek no savas identitātes iznīcinoša ekumēnisma cilvēka ticības?
Pāvils
# Labojis Pāvils: 2006.12.29 14:43:25
Voldemār, ar visu precizējošo piebildi tomēr nekļūst skaidrs, kur ir tā šķirtne, kas neļauj diviem patiesi ticīgiem cilvēkiem būt kristīgā sadraudzībā?
Es ekumēnismu saprotu līdzīgi kā internacionalismu: patiess internacionālists var būt vienīgi pārliecināts nacionālists, kas apzinās savas tautas saknes, savas kultūras vērtību, ko ienest starptautiskajā sabiedribā. Tā jau nebutu nekāda ekumene, ja sapulcētos ļaudis bez saknēm, bez savas dziļas pārliecības par savas kristigās tradīcijas bagatību un atziņas dārgumiem. Vienojošais šādās attecibās ir Ticības apliecība, mīlestība uz Dievu un vēlēšanās pēc labākās sirdsapziņas kalpot Dievam un savam tuvākajam. Pilnīga vienprātība absolūti visos jautājumos nemaz nav iespējama un es gan neuzdrošinātos tos savus brāļus, kam dažos jautājumos ir atšķirīga atziņa, apzīmēt par pretiniekiem.
Voldemārs
# Labojis Voldemārs: 2006.12.29 22:54:52
Pāvil!
Jautājums ir par ekumēnisma robežām, nevis par ekumēnismu pēc būtības.
Pēc būtības pilnīgi piekrītu apgalvojumam: "patiess internacionālists var būt vienīgi pārliecināts nacionālists, kas apzinās savas tautas saknes, savas kultūras vērtību, ko ienest starptautiskajā sabiedribā" un vēlos to pārnest kristīgā kontekstā: "patiess ekumēniski noskaņots kristietis var būt vienīgi tāds savu konfesionalitāti pārstāvošs kristietis, kas apzinās savas ticības mācības saknes un doktrīnas vērtību, ko ienest kristīgajā sabiedrībā."
Es pat atļautos uzsvērt vēl vairāk, tas, kurš nav šāds ekumēniski noskaņots kristietis, diez vai vispār ir kristietis. Jo kristiešiem vajadzētu varēt rast sadraudzību Kristū, citādi viņi (un tas jau ir diezgan definitīvi) diez vai var būt kristietis, jeb Kristus vārdā saukts. (Ap.d.11:26).
Realitātē, un to es domāju zinām ne tikai mēs 2, ekumēnisms izpaužas tā, ka visi piekrīt inkluzīvākajām definīcijām un noraida nepopulārāko mācību. Piemēram,
Voldemārs
# Labojis Voldemārs: 2006.12.29 23:05:45
turp...
teoloģiski protestantisma mācība ir diezgan izplūdis termins, kurš sevī mēģina ietvert ne tikai kalvinistus (un pat luterāņus), bet arī anglikāņus, baptistus, metodistus utml., reizēm, arī dažādas pentakostālās kustības. Tāpēc protestantiem ir diezgan viegli atrast kompromisu un ticības vienprātību , jo ar izplūdušos uzskatos ir viegli saskatīt itkā sevi.
Turpretim, luteriskā mācība ir pietiekoši konkrēti izklāstīta LC.
Tāpēc tad, kad tiek sasniegta vienprātība , tā netiek sasniegta LC formulējumos, bet atsakoties no tiem. Tā tas ir gan JDDJ, gan Limas dokumentā, gan Porvo vienošanās.
Ar šādu rīcību tās luteriskās baznīcas, kuras ir pievienojušās minētajiem dokumentiem un deklarācijām, ir atteikušās no savas luteriskās identitātes. Līdz ar to, viņas vairs nevar būt sevi cienošas utt. patiesi ekumēniskas, jo ir zaudējušas savu konfesionalitāti, kas ir viena no patiesa ekumēnisma sastāvdaļām.
Tātad, realitātē ir vai nu šāds ekumēnisms, vai nav.
Pāvils
# Iesūtīts: 2006.12.31 19:42:31
Ekumenisks dokuments vienmēr būs kompromiss no visām pusēm.

Ja es vienojos par sadraudzību ar veģetāriešiem, tad vienošanās dokumentā nebūs ne vārda par cepešiem, lai gan man tie ļoti garšo un manā ēdienkartē ir svarīgi. Sadraudzības vārdā es esmu gatavs kopīgajos mielastos iztikt bez cepešiem, bet tas nenozīmē, ka es būtu atteicies no savas gaļēdāja identitātes.

Ar musulmaņiem mūsu ekumenisko attiecību saskarsmes punkts varētu būt ticība tam, ka eksistē viens Dievs un mēs saskaņā katrs ar savu atziņu gribam Viņam kalpot pēc labākās sirdsapziņas. Pastāvot uz šādas platformas sadraudzībā ar musulmaņiem, mēs neviens neatsakāmies no savas pārliecības un identitātes.

Ar katoļiem, anglikāņiem vai pareizticīgajiem u.c. mēs varam atrast vairāk saskarsmes punktu. Tos tad mēs arī meklējam un kopjam savās ekumeniskajās attiecībās, neuzsverot to, kas mūs šķir.

Neviens ekumēnisks dokuments nestāv pāri mūsu pašu ticības apliecībām, un līdz ar to neapdraud arī mūsu identitāti.
Mirga
# Iesūtīts: 2006.12.31 22:47:11
Iznākusi drusku tāda nesaskaņa vai nekonsekvence. - Salīzinājumā ar veģetāriešiem kompromiss ir vienpusējs - Vai varbūt ne gluži bez iemesla?

Un tad rodas jautājums: Vai šodien ir skaidri pasakāms, kamdēļ visa šī nu jau gadu desmitiem ilgusī nomocīšanās ap ekumēniskiem dokumentiem?
Voldemārs
# Labojis Voldemārs: 2007.01.01 01:33:25
Pāvil!
Ar visu cieņu, bet es kā Kristus vergs (Pāvila vārdiem izsakoties) nevaru piekrist musulmaņu teiktajam par vienu Dievu, jo viņi atzīst tikai vienu Dievu vienībā, kamēr es (un pieļauju, ka mēs abi) apliecinu (am) Dievu TRĪSVIENĪBĀ, kas ir pilnīgi atšķirīgs Dievs. Tas būtu tieši tā pat, kā kad viens runā par 1 ābolu, bet otrs par 1 bumbieri. Tas vien, ka abi ir 1 eksemplārā neidentificē objektu.
Gribētos atgādināt jau sevis sacīto, ka ekumēniskajā kustībā (kristīgās baznīcas iekšienē) ir svarīgi atcerēties par ekumēnisma robežām. Un par "Ekumenisks dokuments vienmēr būs kompromiss no visām pusēm" vēlētos jautāt: "Kur JDDJ, Limas dokumentā un Porvo vienošanās ir kāds piekāpies luteriskajam viedoklim?"
Gribu cerēt, ka apgalvojums: "Neviens ekumēnisks dokuments nestāv pāri mūsu pašu ticības apliecībām, un līdz ar to neapdraud arī mūsu identitāti." spēs izturēt pārbaudījumu, jo lielākajā daļā gadījumu, tas to nespēj.
Svētīgu jauno gadu!
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 22 , pavisam kopa bijuši: 36206