Nedaudz par Gaujienas draudzes vēsturi:

1238. gadā, bijušajā ordeņa pilī (tagad Gaujienas pilsdrupu teritorija), tika uzcelta kapela, kurā notikuši dievkalpojumi.
Vēlāk uzcelta koka baznīca (tagad "Baznīckalna" teritorija), kas 1702. gadā nodegusi.
1727. un 1781. gadā baznīca celta no jauna, kas tā arī netika uzcelta.
1890-1892. gadā tika celta un uzcelta Gaujienas luterāņu mūra baznīca (tagad "Baznīckalna" teritorija), kurai plašāki remontdarbi tika veikti 1913. gadā, bet 1944. gadā, Otrā pasaules kara laikā, skaistā Gaujienas luterāņu baznīca tika saspridzināta.
1990.gados drupas tika novāktas, lai būvētu jaunās baznīcas pamatus.
Padomju laikā dievkalpojumi notikuši tagadējā Gaujienas pagasta "Mācītājamājā", Trapenes pagasta brāļu draudzes saiešanas namā "Mikuži" un kapličā (tagad Gaujienas kapsētas galvenā kapliča).

Nedaudz par Gaujienas luterāņu baznīcas vēsturi:

1890. gadā, pēc arhitekta Jāņa Brauna (1859-1929) projekta, ar Gaujienas muižas īpašnieces Šarlotes fon Vulfas, dzimusi Reiterna (1826-1904), dotajiem gan ziedojumiem, gan būvmateriāliem un ar pagastu sniegto darbaspēku tika uzsākti Gaujienas luterāņu baznīcas būvēšanas darbi. Neogotikas stilā celtā mūra baznīca ar 700 sēdvietām tika iesvētīta 1892.gada 31.oktobrī. Tā bija no kaltiem akmeņiem celta garenbūve ar poligonālu altāra apsīdu un piebūvētu torni ar augstu astoņstūra smaili. Fasādēs starp logiem un torņa stūros bija izvietoti kontrforsi, uz kuriem bija novietoti tornīši. Celtnes dzegu akcentēja arkatūras joslas. Fasādēs gotiskas smailkoka arkas ar smailkoka sandriķiem. Baznīcas desmit logus greznoja vitrāžas ar ornamentiem un muižnieku ģerboņiem. Sakristejā atradusies unikāla glezna, kurā attēlots karavīrs uz pilsētas fona un uz koka gleznota altārglezna "Kristus pie krusta". Altāra neogotiskajā rentablā atradušās divas nezināmas Pēterburgas autora 1892. gada gleznas - augšdaļā "Kristus debesbraukšanas diena", apakšdaļā "Sv. Vakarēdiens". Baznīcā 1892. gadā iebūvētas Vilhelma Zauera firmas ērģeles. Zvanu tornī atradies Rīgas zvanu lējēja J.K. Švenna 1880. gadā liets zvans. Celtne izmaksāja 22 500 zelta rubļu, no tiem 12 000 zelta rubļu deva Šarlote fon Vulfa. 1944.gadā, Otrā Pasaules kara laikā, Gaujienas luterāņu baznīca gāja bojā - to saspridzināja. 

Šobrīd "Baznīckalnā" ir apskatāmas vien Gaujienas luterāņu baznīcas akmeņu kaudzes, kas 1990.gados tika sašķūrētas vienā kaudzē, lai atbrīvotu vietu jaunās baznīcas pamatu būvniecībai, kas 1994.gadā tika pabeigti, bet, līdz pat 2024.gadam Gaujienas luterāņu baznīcai nav izdevies atdzimt no jauna, un skandināt dzidrās baznīcas zvana skaņas Gaujienā un pāri tālajiem Gaujas līkločiem. Gaujienas luterāņu baznīca līdzinās Velēnas luterāņu baznīcai, tomēr, otru tik īpašu baznīcu, kāda tā bija Gaujienā, nebūs iespējams atrast, vienīgi, lūdzot par Gaujienas luterāņu baznīcas atdzimšanu mums varētu rasties iespēja to atkal atjaunot.